Sociālās fitnesa lietotnes varētu būt labs motivācijas avots sasniegt labākus treniņu rezultātus, jo galu galā tavu sniegumu redzēs tavi sekotāji. Vienlaikus ir vairāki iemesli, kāpēc lietotāji varētu vēlēties lielāku kontroli pār saviem treniņu datiem. Sociālā fitnesa lietotne “Strava” nupat nākusi klajā ar diviem atjauninājumiem, kuri lietotājiem sniegs lielāku privātumu, elastību un kontroles iespējas pār saviem datiem.
Es pati “Strava” lietotni izmantoju jau pāris mēnešus, un tajā man patīk tas, ka iespēja iegūt pārskatāmus datus par treniņiem, kā arī piedalīties dažādos izaicinājumos. Taču nu lietotne piedāvā vēl dažas citas labas iespējas. Pirmā no tām ir “Personalized Stat Maps”, kas bezmaksas un maksas lietotājiem ļauj atlasīt un priekšskatīt tādus datus kā sirdsdarbības ātrums, temps, jauda, sadedzinātās kalorijas u.c. un pēc vēlmes atzīmēt šos datus kā privātus. Tāpat lietotāji var veikt personīgās piezīmes par treniņiem. Šīs iespējas mobilajā lietotnē atrodamas augšējā labajā stūrī, uzspiežot uz veiktās aktivitātes.
Vēl viens jaunums, ar ko “Strava” nāk klajā, ir lielākas kontroles iespējas pār to, cik redzama ir GPS karte. Ja vēlies lielāku privātumu savā maršrutā, varēsi noslēpt līdz vienai jūdzei jeb līdz 1,6km lielu attālumu no starta un beigu punkta. Tas nozīmē, ka citi lietotāji nevarēs redzēt, piemēram, tava skrējiena īsto sākumu un beigas. Tāpat lietotājs pats varēs rediģēt karti un atzīmēt, kuras vietas vēlas publiski redzamas. Taču, ja vēlēsies vēl lielāku privātumu, GPS karti varēs arī pavisam paslēpt no citu acīm. Tāpat joprojām iespējams arī padarīt privātus pilnīgi visus datus par treniņu.
Mājas zonas jau sen varēja norādīt, kur citi neredz kur īsti startēji un finišēji.
Gan jau ir kāds, kurš to nezināja.
Palietoju Stravu un sapratu, ka šīs lietotnes galvenais uzdevums ir kolekcionēt $$$ no lietotājiem. Pat bāzes funkcija – pulsa apskats pēc treniņa ir par maksu.
Good bye Strava, pārgāju uz Runkeeper.
Jā, tā tas diemžēl ir, tāpēc Stravu lietoju primāri, lai sekotu līdzi treniņu progresam, piedalītos izaicinājumos, jo tas kaut kā motivē tomēr. Savukārt no Apple Watch paskatos veselības datus.
Treniņu slēpšana šajā un līdzīgajās aplikācijās ir oksimorons. Citādi kā lai publiski pazīmējas citiem par “veselīgu dzīvesveidu”.
Beidz muldēt, tur nekā publiska nav. Strava un citos servisos tavas aktivitātes redz pamatā sekotāji un šī dalīšanas pa lielam arī ir draugiem/paziņām domāta. Nejauc atsevišķus indivīdus, kam patīk pazīmēties pat ar zupas bļodu restorānā ar elementāru aktivitāšu dalīšanos “kolēģu” vidū. Respektīvi, tavā speķa izvēlnes katalogā neparādīsies paziņojums ar čoma noskrietajiem 10km.
Kāda tad jēga no tā visa. Man pietiek ar telefonā iebūvēto soļu skaitītāju.
Ja nesporto, vai sporto reti, tad jēgas nav.
No tādiem datiem kā kadence (soļa garums), vidējais/maksimālais pulss, temps, distances garums un tās parametri jēga parādās, tad, kad parādās vajadzība pēc rezultātiem sacensībās, vai arī pēc treniņiem sāk sāpēc ceļi, vai gūžas (kadence).
Es, piemēram, ļoti sekoju līdzi kā iet maniem konkurentiem, vai kā trenējas profiņi.
Bez tā visa var arī iztikt, bet katram hobijam/darbam ir savs fetišs.
Kadence nav soļa garums, bet gan soļu skaits minūtē. Soļa garums ir stride.