Lai samazinātu plastmasas radīto piesārņojumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Madara Žiganova attīsta mikrobioloģiskas izcelsmes materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu.
RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūta laboratorijā M. Žiganova rāda plēvei līdzīgu materiālu, tas ir lokans, daļēji caurspīdīgs. To var locīt vai citādi apstrādāt, lai izmantotu iepakojumu izgatavošanai.
«Lietas agri vai vēlu nonāk atkritumos. Atkritumi un to sadalīšanās produkti kaitē dabai. Lielā daudzumā dabā paliek vienreizlietojamie plastmasas produkti. No jūlija Latvijā ir aizliegts tirgot dažādas vienreizlietojamas plastmasas un putu polistirola preces, piemēram, traukus, galda piederumus, vates kociņus, salmiņus. Tā Eiropas Savienības valstis cenšas ierobežot plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumu. Plaši izmantotos sintētiskos polimērus varētu aizvietot ar mikrobioloģiski iegūtiem. Es attīstu mikrobioloģisku plastmasu ar uzlabotu lokanību. Ar to varētu aizvietot ikdienā lietojamos maisiņus un vienreizējos produktus, tostarp, pārtikas industrijai,» viņa saka.
Mikrobioloģisko materiālu «ražo» baktērijas reaktoros – no enerģijas rezervēm, kas uzkrājas baktērijās, veidojas polihidroksialkonātu grupas poliesteri. Šādu materiālu jau rūpnieciski ražo, taču tas ir trausls. M. Žiganova attīsta recepti un izgatavošanas tehnoloģiju, lai tas kļūtu līdzīgs sintētiskajai plastmasai – lokans un izturīgs –, bet vienlaikus pilnīgi biodegradabls. Viņa atklājusi, ka labāko rezultātu iespējams gūt pievienojot videi draudzīgu plastifikatoru. Līdz ar to materiāls kļūst lokans, bet nav ne cilvēkiem, ne dabai kaitīgs. Polihidroksialkonātu grupas poliesteri ir hidrofīli, kas nozīmē, ka tie saista ūdeni. Ūdens ietekmē materiāls palēnām zaudē masu līdz izšķīst pavisam. Šobrīd RTU laboratorijā tiek veikti testi, lai noskaidrotu, cik ilgs laiks ir nepieciešams tā pilnīgai degradācijai.
«Svarīga ir plastifikatora izmantošanas, iemaisīšanas metode. Tehnoloģiskā procesa uzlabošana ir materiālu inženieru ikdiena. To vienkāršoti var salīdzināt ar attīstību pa spirāli – mēs nosakām materiāla īpašības, izstrādājam tehnoloģiju šo īpašību pilnveidošanai, pārbaudām uzlabotā materiāla īpašības, nepieciešamības gadījumā atkal pilnveidojam materiālu un tā tālāk līdz materiāls ir komerciāli pievilcīgs. Mēs neatlaidīgi īstenojam šo ciklisko procesu kamēr nonākam līdz vēlamajam rezultātam,» aizrautīgi stāsta M. Žiganova. Viņa ļoti atzinīgi novērtē Polimērmateriālu institūta iespējas – laboratorijas ir aprīkotas ar tādām pašām iekārtām, ar kādām strādā ražošanas uzņēmumi, un pieredzējušu mācībspēku vadībā tās ir iespējams izmantot jau no pirmās studiju dienas. Tas ļauj iegūt vērtīgas zināšanas, kas noder neatkarīgi no tā, vai absolvents savu dzīvi saistīs ar zinātni vai izvēlēsies karjeru industrijā.
Prieks ka mūsējie cenšas. Studentei mazliet jāpiedomā par sejas sakopšanu, citādi OK.
Malacis meitene!
p.s. Par “sejas sakopšanu” aizrādīt nu gan nav veča cienīgi…
Labāk ja kāds uz to norāda, nevis tikai cirkulē apkārt ar puķu pušķi ar domu uz vienas nakts izklaidēm.
man ir aizdomas, ka tev progresējusi tuvredzība, un tu vienkārši neesi pamanījis, ka tas ir tavs šķaudījiens uz monitora piekaltis.
ps. es speciāli otrreiz to garlaicību noskatījos, lai atšifrētu tavu “pretenziju” avotu. man bildē viss normāli rādās. nav manā gaumē ar izplūkātām un pa jaunu uzzīmētām uzacīm, un pielīmētiem akrila pseidonagiem, bet ja viņas vīru tas apmierina, tad man vai tev kāda daļa?
Drīzāk man gadījies monitors ar labāku izškirtspēju. Taču par gaumi nestrīdas. Labi, miers, citādi pēc šī alus beigām vēl kaut ko ierakstīšu :D
Sejai nav ne vainas! Ja gribi sakrāšļotu lellīti, zinātne nav īstā vieta kur to meklēt.
Nu beidz. Mums jauno zinātnes censoņu starpā ir eksemplāri, ko var bezmaz uz modeļu aģentūru sūtīt. Pirms kovida LU jaunajā laboratoriju korpusā arī pāris tādas satiku.
FYI: Man riebjas pārkrāsotas bārbijas.
Nu pag, cilvēks iepircis lelli. Kāpēc, lai nesalīdzinātu ar dzīvu cilvēku?
wtf?
Wtf +1 Tēmā par zinātni čalim panesās komentāri par tēmu, kas svarīguma ziņā ir π konstantes skaitļu beigu galā, taču pilnīgi pretēji MisGalaktika konkursa sakarā.
Jūsu abu komentāri pēc svarīguma ir vēl vairāk pēdējā vietā.
Telefonā izskatās vairāk nekā labi. Nav ko blenzt ar lupu, mākslas darbi ir jānovērtē pa gabalu! :-)
Njā, komentāri rullē! :) Šajā lauciņā nulle, tāpēc jautājums – ar ko atšķirās šis no sairstošajiem dabā lielveikalu maisiņiem?
Vai nav tā ka esošie, sairstošie, tiek ražoti no naftas, bet šie no baktērijām?
Laikam i-nets ir gudrāks. :D It kā no kukurūzas cietes. Laikam tas saucamais PLA plastikāts. Bet ražošanas tehnoloģija esot dārga. Protams naivi ticēt, ka baktēriju tehnoloģijā kāds neieraudzīs naudas šņūkšanas procesu un nepārvērtīs par tik pat dārgu tehnoloģiju.
Ak jā – šo PLA plaši izmanto arī 3D printeriem.
Pieņemu ka baktēriju padarīšana objektīvi ir dārga. Šīm arī kaut kas jādod ēst.