Reklāma

Ar kampaņu “Viltotā realitāte – online realitāte” aicina iedzīvotājus neiegādāties viltotas preces internetā

Jaunākie raksti

Fintech uzņēmums “Wise” (“TransferWise”) plāno kļūt par publisku kompāniju

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Wise", kas agrāk bija pazīstams kā "TransferWise", nācis klajā ar paziņojumu, ka vēlas kļūt par publisku...

“Facebook” sākot ar 22. jūniju piedāvās publicēt arī podkāstus

Podkāsti jeb aplādes, jeb raidieraksti - kā katram tos labāk patīk saukt, īpaši pandēmijas laikā guvuši popularitāti klausītāju vidū....

“Canon” savos Ķīnas birojos izmanto kameras, kas ļauj ienākt tikai smaidīgiem darbiniekiem

Ir tāds teiciens, ka smaids rada smaidu, un šķiet, ka tehnoloģiju uzņēmums "Canon" tam ir pieķēries pārāk cieši. Kompānija...

“SpaceX” raķešu sistēmas “Starship” pirmais orbitālais lidojums tiks atlikts

Lai arī sākotnēji "SpaceX" savas "Starship" raķešu sistēmas, kurā ietilpst kosmosa kuģis “Starship” (upper stage) un pirmā posma raķete...

“Spotify” piesaka karu “Apple Podcasts” – iegādājas AI uzņēmumu “Podz”

Tieši pirms pāris dienām, 15. jūnijā, "Apple" oficiāli izlaida savu podkāstu abonēšanas platformu, sastādot nopietnu konkurenci "Spotify". "Spotify", jūtot,...

Patentu valde sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Valsts policiju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) trešdien, 9.jūnijā, atklāja jau ceturto kampaņas “Viltotā realitāte” posmu, kur šoreiz iedzīvotāji tiek aicināti neiegādāties viltotas preces internetā jeb “Viltotā realitāte – online realitāte”.

“Previltojumu tēma tiek aktualizēta ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja atbalstu pretviltošanas kampaņa šajās dienās tiek uzsākta visās dalībvalstīs,” saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, “šī problēma īpaši aktuāla kļuva Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ, kad bijām spiesti izmantot iepirkšanos internetā, kas kļuvusi par dzīves neatņemamu sastāvdaļu un paradumu.”

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja veiktais pētījums “Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums” pierāda, ka gandrīz katrs desmitais Eiropas iedzīvotājs jeb 9% ir bijuši maldināti, iegādājoties viltojumus, savukārt Latvijā par šāda nozieguma upuri kļuvuši 10% cilvēku. Vislielākais apkrāpto iedzīvotāju skaits ir Bulgārijā, kur ar šo problēmu saskārušies 19%, kam seko Rumānija ar 16% un Ungārija ar 15%. Savukārt Zviedrijā ir viszemākais rādītājs jeb maldināti bijuši vien 2% iedzīvotāju. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka lielu skaitu jeb katru trešo Eiropas iedzīvotāju māc šaubas par to, vai viņi tiešsaistē ir iegādājušies orģinālu preci.

“Viltojumu izplatītāji nereti atdarina vai kopē oriģinālo produktu izplatītāju interneta vai sociālo tīklu veikalu vai reklāmu izskatu, tādēļ patērētājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, lai nekļūtu par viltotāju upuriem,” saka Patentu valdes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Graube, “viltojumu lietošana nopietni apdraud gan mūsu, gan mūsu tuvinieku veselību un drošību. Tāpat viltotu preču iegāde grauj valsts ekonomiku, palielina bezdarbu, veicina cilvēku tirdzniecību, nodara kaitējumu videi un finansē terorismu.”

Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumu viltojumi veido 6,8% no Eiropas Savienības importa jeb kopuma 121 miljardu eiro, un tie konstatēti ļoti dažādās nozarēs – kosmētika, rotaļlietas, vīns un dzērieni, elektronika, apģērbs un pat tik specifiska joma kā pesticīdi, kas var radīt nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, jo īpaši pakļaujot viņus bīstamu ķīmisko vielu iedarbībai.

“Veicot muitai uzticētos pienākumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, pagājušajā gadā 258 gadījumos muitas amatpersonas atklāja 23 326 viltoto preču vienības. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos 165 gadījumos muitas amatpersonas ir atklājušas jau 122 856 viltoto preču vienības. 94% gadījumu viltotas preces šogad atklātas, veicot pasta sūtījumu kontroli, – tās ir preces, ko iedzīvotāji bija iegādājušies tiešsaistē un cerējuši saņemt savā sūtījumā,” saka VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Aicinām ikvienu apmeklēt īpaši izveidotu tīmekļa vietni, kur apkopota informācija vienuviet www.viltotarealitate.lv.

Tiešsaistes preses konferencē piedalījās Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Patentu valdes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Graube, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine un PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieks Ivars Jorniņš. Savukārt atpazīt viltotas preces tiešsaistē palīdzēja patentpilnvarniece, “Medita Law Firm Zaboliene and Partners” asociētā partnere Rūta Olmane.

Kampaņu cikls “Viltotā realitāte” tika izveidots ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzības nepieciešamību, informējot sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un to radīto kaitējumu gan valsts ekonomikai un nodarbinātībai, gan arī veselībai un drošībai. Pirmā kampaņa ar devīzi “Īsts NAV viltots?” notika 2017. gadā, savukārt jau gadu vēlāk iedzīvotāji Ziemassvētkos tika aicināti iegādāties īstas dāvanas, kur sauklis bija “Viltotā realitāte”. Pērn rudenī Patentu valde ar sadarbības partneriem realizēja jau trešo kampaņas ciklu “Viltotā realitāte… joprojām realitāte”, lai aicinātu ikvienu nepirkt viltotus medikamentus, kosmētiku un rotaļlietas.

Reklāma

12 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
12 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments

A priekš kam pārmaksāt par brendu, ja tā viltotā prece tiešām ir kvalitatīva? Ja šādi turpināsim, tad pēc dažiem gadiem preces drīkstēs ražot un pārdot tikai X ražotāji, un pārējo uzskatīs par viltojumu.

Ja nopērku kaut kādu štruntu 10x lētāk un mani apmierina kvalitāte, tad es pat apzināti pērku lētāk. Arī dažādām elektronikas daļām OEM ir pārcenoti, brīžiem dārgāki komponenti par jaunas iekārtas vērtību. :D

Pievienojos. Right to repair neesamība, planned obsolescence, detaļu NEpieejamība un atbalsts kaut kā neiet kopā ar zaļo kursu. 🤔

Viena lieta ir vienkārši kvalitatīvi alternatīvi produkti, bet kas pavisam cits – esošu produktu brutālas kopijas. Tas pats Adibos piemērs, kas redzams raksta titulbildē.

atceros laikus, kad centrāltirgū bija panasonix.
ja vēl tā kopija/viltojums būtu kautcik kvalitatīvs …
bet tā pārsvarā tas ir aļika līmenis.

tieši gribēju uzjautāt vai tā ir ar PR atsūtīta bilde, jo tā neatbilst kampaņas kritērijiem. Adibos ir patstāvīgs un neatkarīgs brends, kurš acīmredzami atšķiras no Adidas. par viltojumu uzskatāmi tikai tādi produkti, kuri kopē arī nosaukumu un/vai logo.

Tu taču āksties?

nē, tā varbūt ir pircēja maldināšana, bet ne viltojums. šādu preci muita nedrīkst konfiscēt un iznīcināt kā viltojumu, tā ir jāizsniedz pircējam. tu jau arī Kursorā apskatīji (sanāk reklamēji) MateBook X, kurš pēc skata ir tīrs Apple produkts, tikai logo cits.

ps. smieklīgi, ka savā video kampaņas autori brīdina par nedrošiem interneta veikaliem, ja tiem netiek izmantots https protokols, bet vietne viltotarealitate.lv pati ir bez drošības sertifikāta un ar http — tātad tur uzdarbojas viltvārži, neticiet tai lapai! :D

laikam sapratu — jēga pazudusi tulkojumā, ir divi legāli atšķirīgi termini “counterfeit” un “knockoff” (viltojums un pakaļdarinājums), bet EU un LV likumdošana nolēmusi tos nešķirot, un palikt zem viena jumtiņa.

+100

es iedomājos ja tu gribētu nopirkt amortizatorus firmas koni un tev teiktu – ņem šos desmitreiz lētākos jo tie tak ir tie paši
domāju ar to ka mašīnu amortizatori neizturētu kritiku bet piemēram kedas vai trennūzenes varbūt

aj es rekstītu āk urk ivsi ubrti asaminīit mievtā āk abibas?
beigās ir abibas

Citādi nevar izpildīt izmešu kvotas!

Reklāma
Reklāma
Reklāma