Zviedru autoražotāja “Volvo” rūpnīca Torslandā, Zviedrijā kļuvusi par pirmo autoražotāja rūpnīcu, kas izpildījusi mērķi sasniegt klimata neitralitāti. “Volvo” pārstāvji to sauc par lielu soli pretī iepriekš uzstādītajam mērķim, ka līdz 2025. gadam “Volvo” ražošana būs sasniegusi pilnīgu klimata neitralitāti, bet līdz 2040. gadam pilnīgi viss uzņēmums būs sasniedzis to pašu.
Rūpnīcu Torslandā jau kopš 2008. gada darbina elektrība, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, savukārt tagad arī rūpnīcas apsilde tiek nodrošināta ar siltumu no atjaunojamiem resursiem. Autoražotājs šajā rūpnīcā plāno veikt vēl citus uzlabojumus, mainot gan apkures sistēmu, gan apgaismojumu, kas 2023. gadā varētu ļaut ietaupīt 20000 MWh enerģijas.
Arī ar to “Volvo” plāni kļūt videi draudzīgākiem vēl nebeidzas – visās rūpnīcās tiks izvietotas iekārtas, kas turpat uz vietas spēs saražot elektrību no atjaunojamiem resursiem.
Interesanti, vai tas vājprāts kādreiz beigsies? Visa cilvēce kopā saražo knapi 2% no atmosfērā izmestā CO2, bet galvenais jau ko televizors saka un uz ko pie šprices esošie taisa naudu. Īstenībā planēta kļūtu zaļāka un klimats uzlabotos, ja CO2 daudzums atmosfērā palielinātos, nevis samazinātos.
Perma ģeoloģiskais periods kāreiz beidzās ar ātru CO2 līmeņa palielināšanos atmosfērā. Lopiņiem, kuri toreiz dzīvoja uz šīs planētas, maz nelikās. Palasi par “Permian–Triassic extinction event”.
Tad jau varbūt uzreiz atgriezīsimies pie lielā sprādziena hipotēzes un pirmatmosfēras sastāvu tūlīt pēc Zemes rašanās?
Man prieks, ka eiropieši joprojām ir galvgalī darbībās klimata pārmaiņu ierobežošanai, taču tas arī nozīmē, ka Volvo maksās dārgāk kā citi auto. Jau tagad visa Eiropa kopumā veido krietu daļu mazāk kā ASV vai Ķīna un Indija atsevišķi CO2 izmešu veidošanā. Kamēr nav kopīga risinājuma, tam visam nav jēgas, es pat teiktu, priecājoties, ka mazinām klimata pārmaiņas, iznīcinām Eiropas ekonomiku, jo planēta, tā viena, un gaiss arī viens https://ourworldindata.org/co2-emissions
Eiropa tomēr ir pasaules valdošā ekonomika. Prieks, ka zemē, kurā dzīvojam, rūpējamies paši par vidi. Nav noslēpums, ka fosilie izmeši un cieto daļiņu piesārņojums (t.sk. kondensētās dūmgāzes) ir mūsu ikdiena, tomēr, ja vērtējam globālā mērogā, tuvākie tūkstotis km apkārtnē ir puslīdz labvēlīga vide (salīdzinot ar piesārņotāju centriem un to populāciju uz 1 km2)