More
    Reklāma

    QWIC Performance RD11 elektriskā velosipēda apskats

    Raksts tapis sadarbībā ar QWIC izplatītāju Latvijā ebikes.lv.

    Jaunākie raksti

    Atsākoties siltāka laika sezonai, kad Kristaps dodas savos 1000km braucienos ar elektriskajiem auto, tikmēr Kursora rokās nonācis elektrovelosipēds no nīderlandiešu uzņēmuma QWIC. Tas būs mūsu pirmais un cerams ne pēdējais elektriskā divriteņa apskats, jo šī nozare palēnām sākt uzņemt apgriezienus, piedāvājot arvien plašāku produktu klāstu, līdzīgi kā tas notiek ar elektroauto. QWIC velosipēdus Latvijā izplata EBIKES (SIA Viss visapkārt tīrs), un oficiālajā mājaslapā ebikes.lv ikvienam ir iespēja pieteikties testa braucienam.

    Kas ir QWIC?

    Uzņēmuma un ražotāja QWIC saknes nāk no Nīderlandes, un, kā jau liela daļa elektroriteņu ražotāju šajā laikā, viņu mērķis ir uzlabot cilvēku mobilitāti pilsētās un ārpus tām, kā arī samazināt dabai nodarīto kaitējumu. Domāju, ka šo mērķi var piedēvēt gandrīz katram sevi cienošam velosipēdu ražotājam. Kā norāda Ebikes, tad QWIC izceļas ar to, ka paši veic lielākos ražošanas un izstrādes darbus, tādējādi sniedzot papildu vērtību, garantiju un kvalitāti.

    Avots: QWIC

    Uzņēmuma ražotajos elektrovelosipēdos netiek izmantoti ierastie Bosch elektromotori, kādus varam redzēt konkurentu divriteņos. No pirmā acu uzmetiena QWIC vizuālais veikums kopumā liekas pievilcīgs un moderns. Velosipēdi ir spējīgi pieskaņoties dažādiem tēliem, kā arī tie nebūs pārāk spilgti, lai lektu ārā no ikdienas ritma. Oficiālajā mājaslapā, pārskatot informāciju par uzņēmumu, tieši tehniskais darbs tiek atsevišķi izcelts kā pievienotā vērtība. Neapšaubāmi, ka tas ir svarīgi, ja runā par dažādām izstrādes un dizaina niansēm, bet arī klientam to būs jāspēj novērtēt, jo bieži vien mums interesē cenas un produkta kvalitātes attiecība. Par to gan tālāk apskatā.

    QWIC Performance RD11 modeļa tehniskā specifikācija

    • Rāmis: QWIC ražots alumīnija rāmis (6061T6), pieejami dažādi izmēri
    • Dakša: Suntour Mobie 25 Air gaisa dakša
    • Sēdeklis: Ergon ST 10 Gel, kas aprīkots ar amortizējošu sēdekļa balstu
    • Aizmugurējais pārslēdzējs: Shimano SLX-11, 11 ātrumu kasete
    • Pārslēdzēja rokturis: Shimano SLX
    • Bremzes: Magura MT4 hidrauliskās disku bremzes, 160mm (aizmugurējais) un 180mm (priekšējais) rotori
    • Riteņu izmērs: 28 collas
    • Riepas: Schwalbe Marathon GT
    • Akumulators: 525 Wh Li-ion maināms akumulators
    • Piedziņas elements: TDCM aizmugurējais dzinējs ar 45 Nm griezes momentu, 4 slodzes līmeņi
    • Lādētājs: 160 W jaudas lādētājs
    • Papildu aprīkojums: Busch & Müller IQ-XS 70 Lux priekšējā lampa, MIK aizmugurējais bagāžnieks, displejs ar USB pieslēgvietu, ķēdes aizsargs
    • Svars: ~26kg
    • Krāsas: balta, oranža, melna
    • Cena: sākot no 3399 EUR

    Izskats

    QWIC velosipēdi vairāk izcelsies ar savu izskatu nekā tehnisko specifikāciju, jo to mērķis ir nogādāt braucēju no vienas vietas līdz otrai vieglā un ērtā veidā, ko divritenis izdara gandrīz par visiem simt procentiem. Viens no izaicinājumiem noteikti būs svars, kas veidojas gan no motora, gan baterijas, bet tā ir cena, kuru nākas maksāt par komfortablu braukšanu. Testa laikā sapratu, ka elektroriteņa svars var izrādīties viena no noteicošajām lietām vai vismaz tāds kritērijs, par kuru ir vērts padomāt. Bet atpakaļ pie acij tīkamā.

    Avots: QWIC

    Kā jau minēju, tad QWIC RD11 elektrovelosipēda dizains man personīgi liekas vizuāli pievilcīgs, mūsdienīgs un neuzkrītošs. Ar to es domāju, ka nav nevajadzīgas uzlīmes vai dažādu krāsu detaļas, jo principā ir vienas krāsas rāmis, kuru rotā uzņēmuma logo. Baterija ir melnā krāsā, sniedzot papildus elementa struktūru, bet nepadarot divriteni nepievilcīgāku. To pašu var teikt arī par aizmugurējo bagāžnieku, ķēdes un dubļu aizsargiem, kas tiešām pietiekami labi sasaistās ar kopējo velosipēda tēlu.

    Man personīgi patika pietiekami plakanā rāmja augšējā daļa, kuru varēja ērti satvert rokā, lai divriteni paceltu un kaut kur nestu. Vismaz no malas tā velosipēdu padara vieglāku un gaumīgāku, nepiešķirot smaga rāmja efektu vai vecmodīgu izskatu. Ir ievērotas slīpās rāmja līnijas, lai tās savienotos ar aizmugurējo daļu, kur tiek piestiprināts ritenis. Tiesa, tā daļa, kur tiek pievienots akumulators, ir pietiekami masīva, kas reizē piešķir gan izturību, gan reālo svaru.

    Priekšējais zobrats ir melnā krāsā un labi saplūst ar melnajiem dubļusargiem un pedāļiem, kaut arī tas ir pietiekami liels. Tāpat aizmugurē esošais elektriskais dzinējs ir labi paslēpts aiz zobratiem, un saplūst ar tiem, neradot sajūtu, ka uz to būtu nepieciešams skatīties vai pievērst uzmanību. Gaume, protams, ir subjektīvs lielums, tomēr man liekas, ka QWIC šajā ziņā ir padarījuši labu darbu, gan RD11 modeli, gan arī pārējos padarot vizuāli baudāmus, kas noteikti ir viena no uzņēmuma raksturīgajām iezīmēm. Mūsdienu sabiedrībā praktiskumam piedienas draudzīgas attiecības ar skaistu ārējo izskatu.

    Par ko es varbūt nebiju tik daudz domājis ikdienas velosipēda braucēja sakarā, tas ir svars. Jā, protams, profesionāļiem un entuziastiem svarīgs ir katrs grams, tomēr manā ikdienā tas nebija izšķirīgs līdz brīdim, kad vairāku dienu garumā braucu ar šo elektrovelosipēdu. Es gan negribu izcelt konkrēto modeli, bet attiecināt to uz situāciju kopumā, jo šobrīd tirgū esošie elektrovelosipēdi ir dažādās svaru un arī cenu kategorijās. Ja braucot pa ceļu 26kg pārāk nejūt, tad nesot uz augšējiem stāviem gan. Šeit es gribu padalīties ar savu ikdienas pieredzi, ka nest šo velosipēdu uz otro stāvu nav neiespējamā misija, tomēr tas ir pietiekami izaicinoši. Nemaz nerunājot par to, cik ērti velosipēdu varētu būt uzcelt uz automašīnas jumta, ko vismaz vienam cilvēkam būs pietiekami sarežģīti izdarīt, tāpēc šādā situācijā pārvadāšanai būtu labāk izmantot aizmugurējo statīvu. Teikšu tā, ka vienreiz dienā lejā un augšā velosipēdu var nonest, bet ja tas jau jādara divas un vairāk reizes, tas kļūst pietiekami apgrūtinoši. Pagaidām tā ir lieta, ar kuru būs jārēķinās šādu velosipēdu īpašniekiem. Man gan patika tas, ka QWIC RD11 ir aprīkots īpašu “staigāšanas” režīmu, kas ļauj ieslēgt divriteņa motoru, lai tas darbotos ar ātrumu 6km/h, ļaujot to ērtāk stumt vai vest augšā pa speciāli paredzēto trepju sekciju. To es izmēģināju, un tas tiešām bija noderīgi un ērti.

    Braukšanas pieredze

    Šī ir mana pirmā pieredze ar elektrovelosipēdu, jo līdz šim ikdienas braukšanā tīri labi biju izticis ar veco labo paša piedziņas divriteni. Tāpēc biju ļoti ieinteresēts saprast, kā tad darbojas velosipēds ar elektrisko piedziņu. Viena no pirmajām lietām, ko gribu pieminēt ir tā, ka braucējam joprojām nāksies mīties pašam, tomēr to izdarīt būs krietni vieglāk, jo talkā nāks elektromotors. QWIC gadījumā šo dzinēju ir veidojuši uzņēmuma inženieri sadarbībā ar TDMC, kas ļāvis gan to labāk integrēt pašā velosipēdā, gan nodrošināt saviem kvalitātes standartiem atbilstošu kvalitāti, gan izveidot dažādus braukšanas algoritmus, kas spēj pielāgoties aktuālajai situācijai uz ceļa un pašam braucējam.

    Es teiktu, ka elektriskā divriteņa mērķis principā ir aizmirst, ka tas ir elektrovelosipēds un ļaut vienkārši ērti un viegli pārvietoties ar diviem riteņiem no punkta A līdz punktam B. Kā norāda QWIC, tad gandrīz 80% cilvēku ikdienā nobrauc līdz 20km garu distanci, kuru lieliski varētu veikt ar šāda tipa velosipēdu. Un tā patiešām ir, jo jau no pirmā miniena elektromotors uzsāk darboties un sniedz papildu piedziņu. Tas ir tieši tik vienkārši. Šo piedziņas intensitāti QWIC RD11 ir iespējams regulēt ar četriem dažādiem režīmiem, no kuriem pirmais sniegs vismazāko palīdzību, kā arī ļaus nobraukt vistālāk, bet ceturtais režīms ļaus braukt ātri, ļoti viegli, pat ar papildu uzrāvienu, tomēr īsāku distanci. Ja gribas visu darīt kā līdz šim, tad šo slodzi būs iespējams atslēgt, tiesa, divriteņa svara dēļ šāda braukšana būs pietiekami labs izaicinājums un treniņš. Ikdienas braukšanai tas visdrīzāk nebūs patīkams variants.

    Kā jau minēju, tad QWIC inženieri ir izstrādājuši algoritmus, kas pielāgojas brauciena intensitātei un veidam. Piemēram, sajūtot, ka ceļš ved no kalna lejup, attiecīgā elektriskās piedziņas jauda tiks samazināta, kas nozīmē, ka būs iespējams nobraukt garāku distanci. Tas darbosies pretēji, kad būs nepieciešams braukt kalnā vai pret pietiekami stipru vēju, kad akumulatora resursi tiks dedzināti straujāk. Protams, tas atkarīgs arī no tā, ar kuru no četriem piedziņas veidiem tiek braukts. Gribas atzīmēt, ka tieši braukšana pret kalnu un stiprā vējā ir divas tās lietas, kuras es izbaudīju visvairāk, jo iepriekš tas vienmēr sagādāja lielu piepūli vai pie zema pārnesuma tas notika lēnu. Ar elektrovelosipēdu šī lieta jau ir pavisam citā līmenī, kad ierasti, braucot ar 20km/h lielu ātrumu, vari turpināt mierīgi mīties un divritenis burtiski pats uzbrauks kalnā. Šāda ikdienas braukšana ir ļoti patīkama. Tas pats arī par stipro pretvēju, jo kurš gan nav ar to saskāries, īpaši, jau ejot vai braucot ar velosipēdu, kad tas var būt visai neciešami.

    Uzņēmums QWIC ir izstrādājis savu lietotni, kas ar Bluetooth palīdzību spēj savienoties ar velosipēdu. Nepieciešams tikai noskenēt rāmja numuru, ieslēgt mazo divriteņa displeju, un tā pati atpazīs attiecīgo velosipēda modeli. Ar tās palīdzību ir iespējams gan ieslēgt gaismas, gan to izmantot kā spidometru, pieliekot telefonu pie stūras, gan arī izvēlēties kādu no trim braukšanas profiliem – City, Trekking, Climbing. Tie ir veidoti ar dažādām piedziņas intensitātēm un elektromotora jaudām. City režīmā tā ļaus viegli mīties un nenodedzināt pārāk daudz kaloriju, kamēr Climbing norāda uz to, ka velosipēds sniedz nepieciešamo jaudu, lai tiktu kalnā. Tomēr braucējam nāksies arī pašam nodedzināt vairāk kaloriju. Vismaz pagaidām neredzēju iespēju izveidot savu profilu. Protams, lietotne parāda akumulatora ietilpību, kas ir viena no svarīgākajām funkcijām. Vēl par tās ietilpību ir iespējams pārliecināties, apskatoties velosipēda displejā vai nospiežot indikatora pogu uz pašas baterijas.

    Mans garākais brauciens apskata laikā bija nedaudz virs 50km garš maršruts no Rīgas līdz Jūrmalai pa veloceliņu. Kopumā var teikt, ka šo distanci veikt bija pietiekami viegli un radās iespēja velosipēdu pārbaudīt gan pa nelieliem uzkalniem, gan taisnēm, gan arī pretvējā un uz sliktākas kvalitātes segumiem. Slēdziens ir pavisam vienkāršs, ka nākamajā dienā nav jūtamas pārslodzes sekas, kājās nav nespēks un vēl var kaut ko darīt. Tas nozīmē, ka braukšana ar elektrisko piedziņu tiešām ir ērta, patīkama un viegla izklaide. Nav pārāk jāpiepūlas, jāpieliek liela fiziskā slodze, bet vienkārši minoties var uzņemt vairāk nekā 20km/h lielu ātrumu un doties izbraucienā. Tiesa, maksimālais ātrums šim RD11 modelim ir 28km/h, ko nav iespējams pārsniegt, jo motors attiecīgi pats to slāpēs nost. Tas nozīmē, ka ļoti ātra un agresīva braukšana ar šo velosipēdu nesanāks. Kā norāda QWIC, tad šie ierobežojumi ir saistīti ar kopējām Eiropas regulām šādiem motorizētiem braucamrīkiem. Diezin vai kāds vēlētos nokrist no šī divriteņa, kam svara dēļ ir pietiekami liela inerce vai arī nodarīt lielu kaitējumu, uztriecietos virsū gājējiem.

    Tā kā velosipēds ir aprīkots ar regulējamu priekšējo amortizatoru, tad tas lieliski palīdz pie grubuļaināka ceļa un dažādām uzbrauktuvēm. Interesanti, ka QWIC RD11 modelis ir aprīkots ar sēdekļa amortizatoru, ar ko es saskāros pirmo reizi. Tomēr tā gājiens noteikti nav tik liels un brīvs, lai iedomātos, ka tagad braukšana būs kā pa ūdeni. Jāsaka, ka šo amortizāciju ar savu sēžamvietu pārāk neizjutu, līdz ar to es domāju, ka šis ir skaisti uz papīra, bet ikdienā pateicīgāks būs, piemēram, mīkstais Ergon sēdeklis. Domāju, ka ir apsveicama ideja par sēdekļa amortizāciju, jo RD11 motors atrodas aizmugurējā ritenī, līdz ar to inerces rezultātā aizmugurējā daļa savā reizē var saņemt kādu papildus triecienu. Jebkurš risinājums noteikti nāk par labu, lai to samazinātu.

    Gandrīz aizmirsu vienu svarīgu aspektu, kas ir nobraukums ar vienu uzlādi. Taču tas, iespējams, saistīts ar to, ka ikdienas braukšanā uz un no darba vai kādā tālākā braucienā par šādu lietu nebūs jāuztraucas. Ieejot tehniskākās detaļās, mans testa modelis QWIC Performance RD11 ir aprīkots ar 525 Wh Li-ion akumulatoru (iespējams nomainīt pret 735 Wh akumulatoru), ar kuru pēc uzņēmuma sniegtās informācijas ir iespējams veikt šādas distances:

    • ar zemāko palīdzību no 55 līdz 145km;
    • ar lielāko palīdzību no 25 līdz 65km;
    • vidējais nobraukums ~90km.

    Arī akumulatori ir izstrādāti QWIC iekšienē, kas ir vēl viens apliecinājums tam, ar kādu nopietnību un kvalitāti ir veidoti šie velosipēdi. Uzlādes laiks līdz pilnai baterijai ir aptuveni 4-5 stundas. Tas, protams, pie nosacījuma, ja tā ir pilnībā izlādēta un nobraukta. Ikdienas lietošanā šis laiks atbilst tehniski norādītajam. Ja domājam par kādām gudrākām sistēmām, kā piemēram, reģeneratīvā bremzēšana, kas uzlādē elektroauto baterijas, tad elektriskajiem velosipēdiem tāda lieta gan netiek piedāvāta un izmantota. Vismaz pagaidām.

    Kā jau minēju iepriekš, tad motors spējīgs automātiski pielāgoties braucēja dinamikai un kopējai situācijai, tāpēc šīm distancēm ir tik plašs diapazons. Ja runājam par reālo ikdienas dzīvi, tad varu teikt, ka šie skaitļi tam atbilst. Pieminot jau iepriekš veikto 50+ km testa braucienu līdz Jūrmalai, kura laikā izmantoju no 2. līdz 4. līmeņa piedziņai, atpakaļ atgriezos ar kādiem 40% baterijas. Brauciena gaitā nemaz nerādās sajūta, ka būtu nepieciešams veikt uzlādi un ka man būtu jāuztraucas par elektriskās piedziņas pazaudēšanu. Jebkurā gadījumā ar šiem velosipēdiem ir iespējams braukt arī bez tās, kas gan būs visai liels izaicinājums. Vēl nedaudz runājot par bateriju, tad to, protams, varēs uzlādēt ar lādētāju. Strāvu būs iespējams paņemt arī no divriteņa, ļaujot uzlādēt, piemēram, savu viedtālruni, ja tas atradīsies uz speciāla turētāja pie stūres, jo ar USB-A pieslēgvietu ir aprīkots QWIC RD11 displejs.

    Apkope

    Patiesībā par apkopi es vairāk aizdomājos tieši apskata tapšanas brīdī un skatoties uz velosipēdu, jo esmu no tiem paterētājiem, kas savu velosipēdu labāk uzticētu profesionāla servisa apmeklējumam. Pārdurtu kameru gan varu nomainīt saviem spēkiem, un kurš tad sunim asti cels, ja ne pats, tomēr stāsts atkal ne par to. Skatoties uz aizmugurējo riteni, kurā iebūvēts motors, sāku vairāk aizdomāties par iespējamo tā nomaiņu. Un kā jau vizuāli redzams, tad to visdrīzāk varēs nomainīt ar speciālistu palīdzību un nāksies mainīt arī visu motoru.

    Tas kopumā sarežģī apkopi, bet pārējais gan velosipēdam kā ierasts, un būs ērti visam piekļūt. Patīkami, ka daļa no trosēm un vadiem ir iebūvēti rāmī, kas tos pasargā no mitruma un tiešajiem saules stariem, kā arī nevajadzīgas aizķeršanās. Runājot par mitruma izturību un elektrību, tad QWIC RD11 divritenis ir veidots tā, lai ar tiem varētu braukt arī ne tik patīkamos laikapstākļos. Akumulators ir pietiekami noslēgts un drošs, lai varētu braukt pat lietus laikā, neuztraucoties par dažādām problēmām. Šis noteikti ir svarīgs faktors, domājot par plašāku divriteņa izmantošanu, jo diezin vai 26kg velosipēdu gribēsies, piemēram, stumt no darba uz mājām vairāku kilometru garumā.

    Pārējās ritošās un neritošās detaļas cilvēks, kurš ar tehnisko pusi ir uz “tu”, noteikti būs spējīgs šim elektrovelosipēdam apkopt saviem spēkiem. Šajā sakarā vēlos informēt par to, ka QWIC pārstāvji Latvijā – Ebikes, kas laipni padalījās ar testa braucamo, ir padomājuši tieši par apkopes un servisa aspektiem, jo viņi piedāvā pilnu servisa ciklu juridiskajām, valsts un pašvaldības personām. Tas nozīmē, ka šīm struktūrām (diemžēl ne privātpersonām) kā iespēja var tikt nodrošināta velosipēda reģistrācija CSDD, ABUS firmas viedā velo slēdzene un ja izvēlētā velosipēda tehniskā specifikācija atļauj, arī GPS iekārta. Savus elektrovelosipēdu servisa pakalpojumus Ebikes piedāvā valsts, pašvaldības un juridiskajām personām, ar mērķi pārsēsties no automašīnas uz velosipēdu ar elektrisko piedziņu.

    Citi modeļi

    QWIC piedāvājumā ir vairāk nekā 20 divriteņu modeļi, kuri ir atbilstoši veidoti un pielāgoti dažādām dzīves situācijām. Ir pieejami gan saliekamie elektrovelosipēdi, kurus būs vieglāk pārvietot un ekspluatēt, gan augstākās kvalitātes un premium segmenta modeļi, kuros uzņēmums strādājis pie jauniem motoriem, dizaina, rāmja uzbūves un daudzām mazām detaļām. Piemēram, tam komplektā nāk īpaši izveidots statīvs baterijas uzlādei. Daļa modeļu ir aprīkoti ar siksnu nevis ierasto ķēdi. Cenu amplitūda ir sākot no 1799 EUR, sasniedzot 5099 EUR par dārgāko modeli. Papildus ir iespējams iegādāties vēl vienu displeju vai priekšā novietojamu bagāžnieku.

    Avots: QWIC

    Uzņēmuma Q MN8 modelis 2020. gadā saņēma Red Dot Design apbalvojumu kategorijā produkta dizains. Šādu novērtējumu parasti saņem ļoti mūsdienīgi, dizainiski un kvalitatīvi produkti, kas ir vēl viens pozitīvs un neatkarīgs novērtējums QWIC ražotajiem velosipēdiem. Tieši šis modelis ir aprīkots ar visjaudīgāko motoru, ko ir izstrādājis pats uzņēmums sadarbībā ar TDMC. Tāpat arī baterija radīta pašu spēkiem, par ko norāda Red Dot pārstāvji, izceļot tās integrāciju rāmī un kopējā divriteņa izskatā.

    Nobeigumā

    Jau no pirmajiem pedāļu mīšanas brīžiem bija skaidrs, kas ir elektrovelosipēds. Tas ir parastais divritenis ar papildu elektrisko piedziņu. Ar to vienmēr būs jāminās, tomēr to varēs izdarīt krietni vieglāk. Slodze bez piepūles ir viens no galvenajiem elektriskās jaudas velosipēda mērķiem, lai braucēju bez lieka stresa un fiziskās slodzes nogādātu no punkta A līdz punktam B. Tāpat šāda braucamrīka izvēle ļauj precīzāk ievērot laiku, jo svarīgās minūtes nenāksies pavadīt sastrēgumos. Tas vismaz skaistajā teorijā un pie attīstītas velo infrastruktūras, kura mūsu valstī vēl ir procesā.

    Firma QWIC piedāvā mūsdienīgus un ērti lietojamus elektrovelosipēdus, kas būs labāk piemēroti pārvietošanai pilsētās, bet ar tiem ir iespējams doties arī garākos un aizraujošākos brauciens pa mežiem un kalnainākiem apvidiem. Visu nepieciešamo jūsu vietā izdarīs elektromotors, kam būs nepieciešama vien viegla mīšanās. Viss pārējais jau kā pierasts pie velosipēda, un šeit katrs var turpināt izvēlēties, kaut ko pēc savas gaumes. Principā ir divas galvenās lietas ar kurām ir jārēķinās – svars un cena. Jā, elektriskie velosipēdi gan ar akumulatoru, gan ar motoru ļoti viegli sev piepluso vairākus kilogramus, kas ikdienas nešanā kādā brīdī var kļūt traucējoši. Tagad man ir pavisam skaidrs, kāpēc iepriekš esam rakstījuši par ļoti viegliem elektrovelosipēdiem, un cik tas ir svarīgi. Jā, nekur nav noslēpta arī cena, jo testā apskatītais modelis QWIC RD11 maksā 3399 eiro. Tomēr tirgū cenas patiesībā ir līdzīgas, un šeit katram pašam ir izvēle cik dziļi pētīt konkurentus un katra labās lietas.

    Domāju, ka tieši cena šobrīd ir viens no lielākajiem elektrisko velosipēdu izaicinājumiem, lai tie kļūtu populāri, jo pagaidām tie noteikti nav tik brīvi pieejami masām, un ikdienas braucēja pilsētas velosipēds izmaksās lētāk. Taču šeit risinājumu situācijai var rast eksperti no Ebikes, kas ir oficiālie QWIC pārstāvji Latvijā, piedāvājot īpašu finanšēšanas plānu, padarot šos velosipēdus pieejamākus uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm. Par to sīkāk var griezties pie projektu vadītāja Ivara Āboltiņa – ivars@ebikes.lv

    AvotsEbikes
    Reklāma

    25 komentāri

    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    25 komentāri
    vecākie
    jaunākie novērtētākie
    Inline Feedbacks
    View all comments
    0939
    20.05.2021 13:22

    Un tad cilvēki, kas brauc 15gadīgos dīzeļos, sāk stāstīt ka velosipēdisti ir tie, kas dzīvo pie vecākiem, jo tiem nav ienākumu un naudas par ko uzturēt auto))

    20.05.2021 14:32
    Reply to  0939

    Jā es nekad nebūtu gatavs maksāt 4000 eiro par elektrisko velosipēdu.

    Mammucis
    22.05.2021 13:34
    Reply to  0939

    Bet tā jau arī ir! Cik izmaksā uzturēt to tevis pieminēto 15 gadīgo dīzeļ miskasti un šo velosipēda izstrādājumu?😁
    Plus tie ir tikai 4k, sākuma cena pat zemāka! Un kas tas ir mūsdienās? Kad normāli telefoni maksā ap 1.5k.

    Diso
    20.05.2021 17:42

    Paldies par apskatu! Ļoti interesanti un informatīvi!

    Velomens
    20.05.2021 20:54

    Jā, šitas ir domāts tikai trotuāriem. Uz ielas ar max 28km/h nav ko darīt !

    Krotow
    20.05.2021 21:46

    Nu esam piedzīvojuši arī laikus, kad divritenis jāpērk operatīvajā līzingā :D

    Dūmiņš
    20.05.2021 23:20

    Tā tie diemžēl maksā. Līdz ar to ja doma subsidēt kaut kādu e braucamo, tad tam tieši vajadzētu būt velo.

    Žēl tik, ka baigie nīkuļi ātruma ziņā, bet pieļauju, ka zinošs cilvēks to spēj novērst.

    Būtu jau ļoti interesanti ja notestētu kādu no tiem komplektiem ar kuriem var parasto padarīt par e, bet tas laikam nav kursora lauciņš.

    Kursors.lv
    20.05.2021 23:47
    Reply to  Dūmiņš

    Latvijā kāds tos pārveidošanas komplektus tirgo?

    0939
    21.05.2021 11:58

    atver eses, jābūt gana daudz.
    cik manīts darbnīcās, ir kas ar to ņemās un populārakajiem komplektiem jau arī ir fanu/info bāzes.
    manuprāt, bez jēdzīga komplekta gandrīz svarīgāk ir uzstādītāja sajēga par notiekošo, spēja izvēlēties vajadzībām atbilstošāko un labi uzstādīt.

    līdz ar to testēšana tur ir nosacīta jo rezultātu ietekmē viss kopā.

    hmmm :)
    21.05.2021 10:43
    Reply to  Dūmiņš

    Es atradu tādu adresi , kur kaut kas ir par elektriskajiem velosipēdiem rakstīts.
    https://ebikechoices.com/lv/

    Es piemēram nezināju ka var taču būt gan aizmugurējam ritenim šāds komplekts, kā arī priekšējam ritenim.

    Jānis Rišis
    20.05.2021 23:44

    Diezvai gribētu ar tādu braukt par lietu, augstām apmalēm, dzeļzceļa sliedēm, granti, lauku ceļu, jūrmalu. Tūrisma ritenis lētāks.

    21.05.2021 10:28
    Reply to  Jānis Rišis

    Man arī izdevās ar šo RD11 izbraukt divus līkumus. Jāsaka, ka tieši šis ir velo, kas ir paredzēts lietum, apmalēm, grantij un lauku ceļiem. Jūras malas smiltis nederēs nevienam velo, ja vien pašam nākas to apkopt, bet kustēt uz priekšu var. RD11 ir salīdzinoši resnas riepas un super komfortabla sēdēšanas pozīcija + mīksts beņķis un sēdekļa amortizācija. Šajā ziņā viss ir labi. Kas nav labi – RD11 ir neticami smags, viens liels un spēcīgs vīrietis to nevar uzlikt uz auto jumta. Es arī droši vien neizvēlētos tik augstas klases pārslēdzējus, ja tas būtu iespējams, jo tie ir dārgi un elektrovelosipēda… Read more »

    Ivars Aboltins
    21.05.2021 11:26
    Reply to  Artis Ābols

    QWIC ir vairāk 16 modeļi ar dzinēju pie klaņiem. Pieejami gan ar Brose, gan Bafang dzinējiem. Tā kā, ne gluži Bosh lauciņš :)

    0939
    21.05.2021 12:05
    Reply to  Artis Ābols

    nez, lietum un grants ceļiem joprojām šķiet ka siksna ir jēdzīgāks piedziņas veids.
    ja ķēde, tad drīzāk platā vienātruma, bet tai vajag ātrumus rumbā, ko šeit aizņem motors. mūsdienu 11sp ķēdes nav nemaz tik lētas.

    Ivars Aboltins
    21.05.2021 13:06
    Reply to  0939

    tādā gadījumā QWIC MN380 ir tieši tas, ko apraksti. Siksnas piedziņa, dzinējs pie klaņiem, rumbā nuVinci pārslēdzējs. Nav raizes par dubļiem, smiltīm utt.
    https://www.ebikes.lv/e-velosipedi/item/mn380/

    Mammucis
    22.05.2021 13:43
    Reply to  Artis Ābols

    Nu vecīt neprecīzi!
    Viens liels spēcīgs vīrietis tieši var uzlikt šo velo uz auto jumta. Savukārt viens vārgs vīrietis nevar!
    Tie ir max 30kg, spēcīgam vīrietim pacelt šādu svaru virs galvas, noturēt to un pat pārvietot, nav nekādu problēmu.

    Krotow
    23.05.2021 15:52
    Reply to  Mammucis

    Var būt atkarīgs arī no auto augstuma un cēlēja auguma garuma. Tur ātri var uzrauties kombinācijai, kur īsāks indivīds fiziski nespēs pacelt rokas vajadzīgajā augstumā. Pieliec vēl papildus riteņa svaru :)

    Juris
    21.05.2021 10:16

    Nu bāc… Gandrīz 3,5k cena, velo detaļas nav gluži budžeta, bet nav arī premium. Elektro motors ar aizmugurējā ratā, ne kā būtu mūsdienīgi pie klaņiem. Šis nu tiešām nav price/performance variants.

    Jack Mort
    21.05.2021 10:35

    Man ir līdzīgs, bet pirkts pagājušogad par ~1600 EUR. Poļu Ecobike arī 28 collu riepas.. Manējām ir Nexus 7 ātrumu rumba un motors pa vidu. Un ir “gāzes rokturis”, kas ļauj braukt neminoties. ātruma limitu (EU ir noteikts 25km/h) var atslēgt softiski. Tomēr ar manu 80kg rumpi virs 30kmh bez mīšanās dabūt praktiski nepiespējami pa līdzenu ceļu. Minoties un pa vējam ir izdevies izspiest tuvu 40. Bet nu tomēr 25kg riteņa svars un augstā pilsētas sēdpozīcija īsti vairāk neļauj. Citādi ļoti labs, ja netrenējies un negribās būt sprāgonim pēc tam, bet ir vēlme nobraukt vakarā kādus 50km līkumu. Vai jābrauc… Read more »

    Andis
    21.05.2021 12:04

    Prece no sērijas, ja prasi cik maksā, tā nav priekš tevis.

    Skābene
    27.05.2021 11:26

    Es laikam par to naudu nopirktu elektro skūtera un elektroskrejriteņa koplektu un man vēl paliktu ~500 euro pāri.
    https://www.gpspro.lv/products/lv/436/12493/sort/1/filter/0_0_0_0/NIU-NQi-Sport-White-d%C4%81van%C4%81-Joyor-H1-e-scooter-Elektriskais-motorolleris.html

    2002
    27.05.2021 11:43
    Reply to  Skābene

    tā rēķinot, var nopirkt ričuku par 300 ērikiem kuru var uz pleca nest augšā un paliek daudz naudas riepām un ķēdēm, slēdzenei un nebūs tik lieli zaudējumi, ja tomēr nozags. un nebūs jālādē. vai varēs elektrizēt pēc patikas un iespējām ar tautisko komplektu.

    Skābene
    27.05.2021 12:59
    Reply to  2002

    Jā, domu saprati! Ja uzsvars uz elektro, tad derēs arī elektroskrejritenis pa 300 euro, ko var salocīt un pasist padusē.

    2002
    27.05.2021 13:29
    Reply to  Skābene

    nu, ļoti atkarīgs no maršruta. ja pa gludām ietvēm, tad derēs arī ESR. ja maršruts ietver arī zemes ceļu un/vai simtreiz lāpītu asfalta posmus, tad mazie ritenīši var būt par īsu. un galvenais – vajadzības, ir onkas kas ar elektrisko velo apkraujas un brauc uz dārza būdu vai copi, kur neviens ESR neiebrauks ne tāpat, ne ar to visu vedamo.

    Reklāma