Pirms vairākiem gadiem, kad sāka parādīties pirmie kopbraukšanas servisi, tie kopumā mainīja dažādus ekonomiskos modeļus, sniedzot sava veida revolūciju gan dalīšanās ekonomikā, gan transporta un taksometru servisā kā tādā. Tomēr viens no mērķiem, kas būtu samazināt satiksmes intensitāti, nemaz netiek sasniegts.
No 2016. gada Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, sadarbojoties ar Singapūras partneriem, ir veicis pētījumu, ievācot datus par sastrēgumiem un satiksmes intensitāti dažādās ASV pilsētās, kur pieejami Uber un Lyft servisi. Lielākā tirgus daļa ar 69% pieder Uber, kam seko Lyft ar 29%. Kā parāda apkopotie dati, tad 44 pilsētās satiksmes intensitāte patiesībā palielinājusies par 0,9%, bet sastrēgumos pavadītais laiks par 4,5%. Tāpat noticis samazinājums sabiedriskā transporta izmantošanā, kas bijis pat 8,9% apmērā kopš pārādījušies kopbraukšanas servisi. Tika prognozēts un sagaidīts, ka tie samazinās arī privāto automašīnu izmantošanu, taču samazinājums realitātē ir bijis tikai 1% apmērā.
Laikam jau nav nekāds pārsteigums, ka analizējot datus, eksperti ir noskaidrojuši to, ka šo servisu ērtā pieejamība ir padarījusi cilvēkus slinkākus, ļaujot tiem izvairīties no staigāšanas vai braukšanas ar riteni uz kādu tuvumā esošo vietu. Par to liecina pētījumā veiktā analīze, jo gandrīz puse braucienu varētu tikt aizstāti ar pastaigu vai zaļāka pārvietošanās veida izvēli. Tāpat arī sastrēgumu laiks ir audzis, jo aptuveni 40% no visiem kopbraukšanas servisu kilometriem patiesībā ir tieši pārvietošanās laiks bez klienta.
Kaut arī šāds pētījums principā norāda uz to, ka kopbraukšanas servisi realitātē nav nemaz tik efektīvs un laiku taupoš pārvietošanās veids, tikmēr ir arī labie piemēri par to, ka tie nodrošina cilvēku drošību rajonos, kuros sabiedriskā transporta satiksme ir ierobežota.
