Komforts visai ģimenei – “Peugeot 5008” apskats

Pēc daudziem gadiem ar vienmuļām, ne visai glītām mašīnām, „Peugeot” ir atpakaļ, ražojot vizuāli ļoti izskatīgus auto. Goda vārds, uz ielas tos nevar nepamanīt, bet tas ir tikai pozitīvākajā ziņā, jo francūžu mašīnas padevušās patiešām simpātiskas. Šajā reizē iepazināmies ar lielāko no „Peugeot” modeļu saimes – krosoveru 5008, kurš nepieciešamības gadījumā gatavs uzņemt pat 7 cilvēkus.

Īsa modeļa vēsture

Vēstures sadaļa tik tiešām būs īsa, jo „Peugeot 5008” kā modelis parādījās 2009. gada beigās, nomainot iepriekš ražoto „Peugeot 807”. Pirmajā paaudzē 5008 sekoja tā laika aktuālajām tendencēm, proti, auto bija minivens. Auto izcēlās ar salīdzinoši interesantu dizainu, cik nu tas vispār iespējams minivena virsbūvei. Šī dizaina evolūcija redzama jaunajos modeļos. Arī pēc savas dziļākās būtības auto bija minivens-cilvēku pārvadātājs – tikai vienā no versijām mašīna 100km/h robežu spēja sasniegt ātrāk nekā 10 sekundēs, toties tajā varēja braukt septiņi cilvēki. Izvēlies, ko vēlies.

2013. gadā sekoja uzfrišinātā versija, 5008 saņemot feisliftu. Nedaudz atsvaidzināta un papildināta motoru palete, lai gan neviens no tiem nav tā vērts, lai to īpaši izceltu. Vizuāli ievērojami mainījās auto priekšējā daļa, kurā bija jauni lukturi, kā arī mainīts radiatora restes dizains. Tehniski auto bija bāzēts uz tā brīža aktuālā 3008.

Šobrīd aktuālās paaudzes modelis tika prezentēts 2016. gada rudenī, klientus sasniedzot pāris mēnešus vēlāk. Ja iepriekšējā paaudze bija minivens, tad otrās paaudzes 5008 kļuva par pilnvērtīgu krosoveru. Iemesls tam ir ārkārtīgi vienkāršs un visiem lieliski zināms – pieprasījums pēc krosoveriem aug tikpat strauji, cik samazinās pieprasījums pēc miniveniem. Tāpēc „Peugeot” un citi autoražotāji savā piedāvājumā atbrīvojas no miniveniem, piedāvājot augstākus auto, kuri vismaz idejiski ir spējīgi braukt arī nost no asfalta.

Otrās paaudzes atjaunotais 5008

Pagājušā gada rudenī „Peugeot 5008” krosovers tika pie savas pusmūža atsvaidzināšanas jeb feislifta. Tāpat kā iepriekšējās paaudzes mašīna, arī šis auto faktiski ir lielāks, augstāks un garāks 3008 krosovers. Un tas ir labs sākumpunkts, jo 3008 tiek uzskatīts par vienu no labākajiem savā klasē. Līdz ar pāreju uz krosovera virsbūvi, par 5008 galvenajiem konkurentiem kļuvuši tādi auto kā „Škoda Kodiaq”, „Seat Tarraco” un „Nissan X-Trail”.

Auto konstruēts, izmantojot „PSA” koncerna „EMP2” platformu, kuru izmanto arī „Citroen C5 Aircross” un „Opel Grandland” modeļi. Un arī iepriekš minētais aktuālās paaudzes 3008. Salīdzinot ar pirmās paaudzes minivenu, auto kļuvis par 11 centimetriem garāks (tagad 4,64 metri), tikai par puscentimetru platāks (1,84 metri), bet augstums saglabājies nemainīgs – 1,64 metri. Auto garenbāze palielinājusies par 10,5 centimetriem (tagad 2,84 metri), kas palīdz veikli pārvarēt ceļa negludumus un arī dod vairāk vietas salonā, bet par to mazliet vēlāk.

Motoru izvēle šā brīža 5008 ir diezgan vienkārša un saprotama – auto pieejami divi benzīna un divi dīzeļa motori. Piedāvājums sākas ar itin necilu 3-cilindru „PureTech” 1,2 litru benzīna turbomotoru, kas attīsta 131Zs (230Nm). Tehniskie dati rada šaubas par šī motora spēju pakustināt septiņvietīgu auto, tomēr ar 6-pakāpju manuālo pārnesumkārbu 100km/h tiks sasniegti samērā jēgpilnās 10,9 sekundēs, bet ar 8-pakāpju automātisko pārnesumkārbu tam vajadzēs 10,4 sekundes. Šāda izmēra mašīnai daudz saprotamāks ir 1,6 litru „PureTech” četrcilindru turbomotors ar 180Zs (250Nm), lai gan pēc oficiālajiem rūpnīcas parametriem tam būs vismaz par puslitru lielāks degvielas patēriņš nekā mazajam benzīna motoram. Šis dzinējs nopērkams tikai ar 8-pakāpju automātu.

Pievēršoties dīzeļu piedāvājumam, te viss ir līdzīgi – 1,5 litru „BlueHDi”motors attīsta 131Zs (300Nm) un tas pieejams gan ar 6-pakāpju manuālo ātrumkārbu, gan 8-pakāpju automātu. Paātrinājums gan nav no dižajiem – 11,8 sekundes, tomēr tieši šis motors tiek uzskatīts par optimālāko izvēli, ja braucat daudz un sagaidāms, ka tas būs vislabāk pārdotais. Pieejams arī jaudīgāks 2,0 litru motors ar 177Zs (400Nm), ko iespējams iegūt tikai ar 8-pakāpju automātisko pārnesumkārbu.

„Peugeot” jaunās paaudzes auto ir sasodīti izskatīgi!

Ar šo tiksim skaidrībā uzreiz – jaunās paaudzes „Peugeot” modeļi dizaina ziņā padevušies lieliski! Mans personīgais favorīts ir 208 hečbeks, bet arī krosoveru piedāvājums padevies gana izteiksmīgs, savā ziņā savdabīgs. Katrā ziņā uz ielām šos auto pamanīt var uzreiz un tie ir patīkami atšķirīgi.

Feislifta rezultātā mašīna ieguvusi jaunas formas priekšējos lukturus, jaunos dienasgaismas lukturus, kā arī atšķirīgu priekšējo radiatora resti. Auto tagad vizuāli ieturēts tajā pašā stilā, kā pārējie modeļi. No sāniem izmaiņas ir nebūtiskas, arī aizmugurē lukturi ir nedaudz atsvaidzināti, bet forma un kopējais izskats mainījies pavisam minimāli. Salīdzinot ar 3008 krosovera slīpenisko, pludenāko jumta līniju, 5008 veidots stūrainā, kastei līdzīgā stilā. Varbūt kādam no ārpuses šāds izskats ne pārāk patiks, toties praktiskumam gan tas nāk par labu. Un kā septiņvietīgam auto pieklājas, praktiskums un lietošanas ērtums ir šī auto speciālitāte.

Auto salons ir lieta, kas „Peugeot” modeļos var raisīt zināmu šoku – kādam patīkamu, kādam ne tik ļoti. Jaunajos modeļos francūži piedāvā „i-Cockpit” salonu. Pirms iztirzājam pašu salonu, gribētos mest akmeni „Peugeot” mārketinga departamenta lauciņā – mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir tik ļoti daudz visādu „i-Kaut-kas”, tāpēc šis nosaukums liek pavīpsnāt un teikt – nopietni, tas ir labākais, ko varēja izdomāt liela autoražotāja mārketinga daļa?

Labi, tas ir tikai nosaukums, kuru tāpat aizmirsīsiet 10 minūtes pēc brošūras nolikšanas malā. Salona centrālā figūra ir stūre – ne tāpēc, ka tā būtu liela. Tieši otrādi – tā ir maziņa un mazliet netipiska izskata. „i-Cockpit” koncepts paredz, ka stūre ir diametrā maza un novietota šķietami zemu attiecībā pret pārējo priekšējo paneli. Savukārt 12,3 collu instrumentu panelis pacelts uz augšu un uz to jāskatās pāri stūrei. Ierasti uz instrumentiem skatāmies caur stūri, šeit tas jādara pāri tai. Tas ir mazliet savdabīgi un prasa kādu laiku, lai pierastu. Būtībā „Peugeot” ir atraduši risinājumu problēmai, kura nemaz neeksistē. Lai arī ir mašīnas, kur instrumentu panelis nav izcili pārskatāms, tā ir paša paneļa vaina, problēma nav tajā, kā un pa kurieni uz to skatāmies. Bet šis ir kas tāds, ko sagaidām no francūžu mašīnām – kaut kas super savdabīgs.

Kad pāris stundu adaptācijas periods pagājis, šim visam patiesībā nav absolūti nekādas vainas. Lai arī tik maza stūre tik lielā mašīnā šķiet dīvaina, kopējā konceptā tā iederas un nekādā veidā neapgrūtina braukšanu. Dažās situācijās, piemēram, parkojoties, mazā stūre patiesībā ir pat labāka nekā liela.

Aiz stūres esošais instrumentu panelis arī veidots horizontāli izstieptā stilā – ekrāna kvalitāte un izšķirtspēja ir laba, bet ne izcila. Kas šajā ekrānā ir izcils, ir tā pielāgošanas iespējas un animācijas. Jā, smalkas un krāšņas animācijas, mainot dažādos skatus, varbūt nav tik būtiskas vai jēgpilnas, bet to klātesamība ir patīkams sīkums. Un sīkumi veido lielas lietas. Pielāgošanas iespējas ir plašas, piedāvājot visdažādākos skatus – sākot no pavisam minimālistiska skata, kurā attēlots tikai ātrums un viss pārējais fons ir melns (lielisks variants naktī), beidzot ar navigāciju visā instrumentu paneļa ekrāna platumā.

Priekšējā paneļa vidū atrodams 10 collu skārienjūtīgais multimediju ekrāns. Arī par to var teikt – ļoti labs, bet ne izcils. Tehniski ekrāna izšķirtspēja un vizuālie risinājumi ir ļoti labi, tomēr sistēma ir itin sarežģīta, ar daudzām apakšizvēlnēm. Dažas pogas šķiet pārāk mazas un nepieciešams trāpīt ļoti precīzi, lai nepiespiestu kaut ko citu. Zināmu lomu mazo pogu situācijā spēlē tas, ka klimata kontrole pārvietota tikai uz multimediju ekrānu, kas mani burtiski tracina. Lai mazliet atvieglotu dzīvi, klimata kontroles iestatījumi pieejami abās ekrāna malās un tie tur atrodas visu laiku – arī tad, ja atverat, piemēram, mūzikas izvēlni. Tas, savukārt, samazina pieejamo ekrāna laukumu izvēlnei, kuru gribējāt lietot. Sistēmas lietošanu ļoti atvieglo īsceļu pogas klavieru taustiņu stilā, kas ar vienu pogu ļauj nonākt vēlamajā vietā.

Tāpat kā Kristapam 1000 kilometru braucienā ar e-208, arī man navigācija „apmaldījās” un vairākas minūtes nespēja atrast auto pašreizējo pozīciju. Ja Kristapam problēmas bija Jēkabpilī, tad man tā atgadījās Rēzeknē. Tātad, rudenī tā nebija konkrētā auto problēma, bet gan plašāka problēma tieši ar „Peugeot” navigāciju.

Konkrētais testa auto bija aprīkots ar pusādas sēdekļiem un melnu „alcantara” sēdekļu apdari. „Alcantara” atradīsim arī uz priekšējā paneļa un durvju paneļiem. Pa šiem laukumiem ik pa brīdim tā vien gribējās nobraukt ar roku. Kopumā izvēlētā materiālu kvalitāte ir pat ļoti atbilstoša klasei, kurā šis auto konkurē – „Peugeot” nekādā ziņā neatpaliek no konkurentiem. Arī durvju kabatas ir milzīgas – bez problēmām iespējams ievietot 1,5 litru ūdens pudeli, turklāt, arī kabatas iekšpusē ir mīksta materiāla apdare. Sīkums, kuram ir nozīme!

Priekšējie sēdekļi ir lieliski un ļoti ērti, rūpējoties par priekšā sēdošo ērtībām visas dienas garumā. Priekšā sēdošajiem ir vēl viena ekstra – elkoņbalstā iestrādātais „ledusskapis” – tur tiek pūsts auksts gaiss, kas atdzesē dzērienus vai jebko citu, ko tur izdomāsiet ielikt. Divas puslitrīgās pudeles un kādas uzkodas ielikt nav problēmu un tās tiešām tiek atdzesētas. Šādu ekstru piedāvā arī citi autoražotāji, bet šis ir viens no plašākajiem „ledusskapjiem” normālā ielas auto par saprātīgu cenu, kāds ir redzēts.

Otrajā sēdekļu rindā pieejami trīs atsevišķi regulējami sēdekļi. Tie varētu būt maķenīt ērtāki – sēdekļi ir ļoti plakani un šķiet mazliet pašauri. Diviem cilvēkiem vietas būs atliku likām un būs ērti, trijiem varētu būt jāsaspiežas, taču daudz kas atkarīgs no pasažieru miesasbūves. Vietas kājāi un galvām, prognozējami, ir daudz. Iekārtoties pašam aiz sevis nebija itin nekādu problēmu. Milzīgs pluss aizmugurē sēdošajiem ir pilnīgi plakanā grīda – nav nekāda pacēluma, vienkārši plakana grīda. Tālāk pieejama arī atsevišķi izvelkama trešā sēdekļu rinda – tā vairāk domāta bērniem, bet arī augumā mazāki pieaugušie tur varēs iekārtoties, nečīkstot par vietas trūkumu. Trešās rindas sēdekļi salokas zem bagažnieka grīdās, tāpēc, ja tos nelietojat, tad būs pilnīgi plakana bagažnieka grīda. Arī sēdekļu izvilkšana ir elementāra – paceliet pārklāju un vienkārši tos izvelciet. 5 sekunžu jautājums. Ja lietosiet trešo rindu, tad bagažnieka tilpums no milzīga kļūs par miniatūru. Neizmantojot trešo rindu, bagažnieka tilpums ir 952 litri, kas ir krietni vairāk nekā, piemēram, „Kodiaq” ar 720 litru tilpumu. Bagažnieka vāks ir elektriski paceļams un nolaižams, konkrētajam auto bija arī sensors, kas atver bagažnieku, ja paliekat kāju zem aizmugurējā bampera, lielākoties strādājot precīzi.

Uz ceļa

Konkrētais testa auto aprīkots ar 1,5 litru 131Zs jaudīgo dīzeli un 8-pakāpju automātisko pārnesumkārbu. Jaudas parametri nav nekādi spožie, tāpēc ieskrējiens līdz simtiņam nešķiet diez ko straujš – 11,8 sekundes, bet sajūtu līmenī tas ir adekvāts. Ne vairāk, ne mazāk. Šādu auto nepērk, dzenoties pēc maksimālās jaudas, snieguma un braukšanas baudas…

Sasniedzot šosejas ātrumus, 1,5 litru motors bez lielas piepūles dzen auto uz priekšu un aprij kilometrus vienu pēc otra, nevienā brīdī neradot sajūtu, ka tam pietrūktu spēka. Apdzīšanas manevri ārpus pilsētām gan ir viena no lietām, pie kurām būs jāpiedomā kārtīgāk un fūrei nevarēs mesties garām pie pirmās iespējas. 8-pakāpju automātiskā pārnesumkārba lielākoties strādā gana labi un raiti, taču pie apdzīšanas manevriem tā varētu būt mazliet asāka un ašāka, meklējot īsto pārnesumu. Izmantot sporta režīmu nav lielas jēgas – mākslīgi sportiskāka skaņa un nedaudz asāka gāzes pedāļa reakcija lielos vilcienos šeit neko būtiski nemaina.

Uzteicama ir ekonomija – braucot normālā, ikdienišķā režīmā bez lielas trakošanas, no mašīnas spēju izspiest 4,8l/100km. Manuprāt, pat ļoti adekvāti septiņvietīgam krosoveram. Kad auksts, motors ir mazliet skaļāks nekā gribētos, bet uzsilstot tā trokšņu un vibrācijas līmenis ir pilnībā pieņemams. Arī kopējais trokšņu līmenis ir pārsteidzoši labs – auto labi slāpē ceļa troksni un arī pretvējš nav skaļāks kā tam vajadzētu būt. Pretvējš pavisam nedaudz dzirdams ap spoguļiem, bet tie šim auto ir tik lieli, ka par to nav jābrīnās. Katrā ziņā tas nekādi nav uzbāzīgi, ja vien nemēdzat braukt pilnīgā klusumā – kaut neliels mūzikas fons būs pietiekošs, lai neko lieku nedzirdētu.

Mašīnas balstiekārtas regulējums izteikti ir orientēts uz komfortu, kas šādā mašīnā ir pašsaprotami. Tas nozīmē, ka virsbūve līkumainākos ceļos svārstās nedaudz vairāk nekā gribētos, toties ceļa negludumi tiek apslāpēti izcili. Īpaši tas attiecināms uz lāpītajām bedrītēm – balstiekārta un lielā garenbāze palīdz precīzi absorbēt triecienus, līdz ar to salonā ir krietni maigāks brauciens un mazāk kratīšanās. Brīžiem biju pārsteigts, tieši cik labi šis auto tiek galā ar mūsu lāpītajiem ceļiem – kur ar citām mašīnām mazliet atmestos, šis pārbrauc pāri bez problēmām, salonā neradot nepatīkamas sajūtas. Tikai pavisam izsisti ceļi un „izkusušā” asfalta radītās dziļās, asās bedres agrā pavasarī var radīt kādu asāku un nepatīkamāku sitienu caur balstiekārtu, kuru jutīsim arī salonā.

Uz līdzena ceļa viss, protams, ir labi, tomēr gribētos, lai „Peugeot” vēl mazliet piestrādā pie adaptīvās kruīza kontroles. Pirmkārt, tā pati no sevis mēdz izslēgties un ieslēgties. Otrkārt, ja ceļmalā ir autobusa pietura, mašīnai ļoti gribas raut uz pieturas pusi. Tas tiek darīts daudz par asu un nemaz nav nepieciešams.

Uz piesniguša un pielijuša grants ceļa (bija arī tādas dienas šopavasar), kur ūdens un dubļi šķīst uz visām pusēm, 5008 tika cauri adekvāti, neradot satraukumu. Piebraukt pie lauku mājas varēs. Kā jau iepriekš rakstīju, izmēros mazā stūre normālā ikdienas braukšanā problēmas nerada, tomēr to ir iespējams pagriezt pārāk asi, kas uz brīdi izjauc mašīnas balansu un stabilitāti.

Pat bez pasažieriem un ar tukšām aizmugurējām rindām, redzamība pa aizmugurējo logu ir diezgan viduvēja – otrās rindas vidējā sēdekļa galvas atbalsts ir precīzi tur, kur spogulī atrodas aizmugurē braucošā mašīna. Sānu spoguļi kaut nedaudz kompensē šo trūkumu, jo tie ir gana lieli, lai pa tiem visu varētu labi saskatīt un kontrolēt.

Cena

Lētākajā izpildījumā 5008 maksās 26 tūkstošus eiro un būs aprīkots ar 1,2 litru benzīna motoru un 6-pakāpju manuālo ātrumkārbu. Konkrētais auto bija vienā no lepnākajām komplektācijām – „GT”. Šajā variantā cenā iekļautas visas standarta drošības sistēmas, atpakaļskata kamera, „Drive Assist Pack” – adaptīvā kruīza kontrole, tālo gaismu palīgsistēma un joslas saglabāšanas funkcija. Piemetam klāt keyless piekļuves sistēmu, sensoru bagāžnieka atvēršanai ar kāju un bezvadu uzlādes paliktni viedtālrunim, auto cena ir 36 tūkstoši eiro, kas ir gana konkurētspējīgs piedāvājums, salīdzinot ar konkurentiem.

Nobeigums

5008 ir mašīna, kura vizuāli uzreiz piesaistīs uzmanību – vispirms no ārpuses, pēc tam no iekšpuses. Pierodot pie salona izkārtojuma un stila, tas nebūt nešķiet tik futūristisks kā pirmajā brīdī. Uz ceļa 5008 ir kluss un ērts auto, ar kuru pārvietoties – īsts ģimenes kuģis, lai dotos brīvdienās ar bērniem. Gan salons, gan braukšanas īpašības liek teikt, ka ar šo modeļu līniju „Peugeot” paveikuši tiešām labu darbiņu un radījuši auto, kuru cilvēki vēlēsies pirkt.