Kā norādījuši Eiropas Savienības pārstāvji, elektroauto uzlādes punktu izbūves tempi bloka dalībvalstīs nav gana lieli, lai sasniegtu iepriekš uzstādītos mērķus. Eiropas auditoru tiesas atzinumā skaidrots, ka pieejamo uzlādes punktu skaits dalībvalstīs ir ārkārtīgi atsķirīgs, turklāt, maksājumu sistēmas nav savstarpēji saistītas. Tas nozīmē, ka vadītājam jālieto dažādas maksājumu sistēmas katrā Eiropas Savienības valstī, kurā viņš atrodas un lādē savu mašīnu.
Eiropas Komisijas mērķis ir panākt, ka līdz 2025. gadam Eiropas Savienībā ir 1 miljons elektroauto uzlādes punktu, tomēr pagājušā gada rudenī uzlādes punktu skaits sasniedza 250 tūkstošus. Turklāt, tas ir ieskaitot ātrās uzlādes punktus Lielbritānijā.
Auditori norādījuši, ka pastāv vērā ņemams risks, ka šis uzstādītais mērķis tā arī paliks nesasniegts. Lai to izpildītu, katru nedēļu Eiropas Savienībā būtu jāatver ap 3000 jauniem uzlādes punktiem, bet gada griezumā tie būtu jau vismaz 150 tūkstoši uzlādes vietu ik gadu. Autoražotāji tikmēr izsaka prognozes, ka ap 2025. gadu visā Eiropā tiks saražoti ap 4 miljoniem elektroauto jeb aptuveni piektā daļa no visa Eiropā saražotā mašīnu skaita.
Šo pasākumu noteikti bremzē tas, ka elektroauto nabadzīgākajās valstīs vēljoprojām nav īpaši izplatīts. Attiecīgi neaizraujas arī ar uzlādes punktu izbūvi. Latvijā es arī kaut kā neredzu, ka varētu notikt tik milzīgs uzlādes punktu skaita sprādziens nākamajos gados.
No Vācijas uz austrumiem – ne ātrāk kā ap 2030. gadu. T.i. kad esošais degvielas autoparks būs nobraukts līdz šrotam un varbūt elektroauto baterijas kļūs lētākas.