Reklāma

“Alfa” sirdij un prātam – “Alfa Romeo Stelvio” apskats

Jaunākie raksti

HP OMEN 15 spēlēm paredzētā klēpjdatora apskats

Man saņemt palietošanai HP OMEN datoru bija vismaz pāris gadu sens sapnis. Kādā pasākumā dzirdēju, ka vietējie Latvijas strīmerzēni...

“Telegram” ļaus ieplānot balss čatus

Izskatās, ka pēdējā pusgada laikā saziņas lietotne "Telegram" ļoti cenšas uzfrišināt savu audio komunikācijas piedāvājumu. Pērnā gada decembra beigās...

Masks savulaik centies nolīgt tagadējo “Volkswagen” vadītāju Dīzu

Herberts Dīzs ir cilvēks, kura vadībā "Volkswagen" koncerns platiem soļiem dodas elektroauto virzienā. Tagad parādījusies informācija, ka vēl 2015....

“DJI” gatavojas iesaistīties autonomās braukšanas tehnoloģiju izstrādē

"DJI" pazīstam kā uzņēmumu, kas ražo dronus, taču uzņēmums, acīmredzot, plāno paplašināt savu darbības sfēru - "DJI" gatavojas piegādāt...

Pirmais uz MEB platformas bāzētais “Ford” būs izmēros mazs krosovers

"Ford" elektrifikācijas plāns Eiropā ietver vēlmi izmantot "Volkswagen" izstrādāto MEB platformu elektriskajām mašīnām. Plānots, ka pirmais "Ford" uz šīs...

Vismaz manā izpratnē „Alfa Romeo” nekad nav bijis auto, kuru pērk ar prātu – tas ir auto sirdij. Ja vēlies ko ļoti saprātīgu un paredzamu, tad, visticamāk, skatīsies Vācijas autoražotāju virzienā. Patiesību sakot, „Alfa Romeo” daudzus gadus bija viens no nesaprātīgākajiem pirkumiem, kuru iespējams veikt, pateicoties dažnedažādu tehnisko problēmu vēsturei. Daudz kas no tehniskajām problēmām ir senā pagātnē, taču stereotipi par „Alfa Romeo” un šo mašīnu izslavēti slikto uzticamību joprojām ir spēcīgi. Kopš gadsimta sākumā „Alfa Romeo” slīga dziļāk purvā – tirdzniecības rādītāji gāja uz leju, kas nozīmēja tikai vienu – laiks kaut ko mainīt. 2015. gadā itāļu autoražotājs prezentēja pirmo „jaunās” paaudzes modeli – sedanu „Giulia”, bet drīz pēc tam sekoja arī „Stelvio” krosovers. Vai „Alfa Romeo” nu ir kļuvis arī par saprātīgu pirkumu?

„Stelvio” vairs nav tikai kalnu pāreja Itālijas Alpos

Nosaukums „Stelvio” autoentuziastiem zināms, pateicoties šīs Itālijas Alpu kalnu pārejas līkumainajam ceļam un gleznainajām ainavām. Auto un motobraucēju paradīze. Pasaules slavu šī vieta iemantoja pēc tam, kad britu raidījuma „Top Gear” komanda to nosauca par labāko ceļu pasaulē, lai gan vēlāk paši raidījuma vadītāji šo itin godājamo titulu piešķīra „Transfagarašan” ceļam Rumānijā. Nebūsim sīkumaini, pieminot faktu, ka slavenā trijotne labāko pasaules ceļu meklēja tikai Eiropā, neizskatot citas pasaules daļas.

2016.gadā “Stelvio” nosaukums atkal nonāca par auto rakstošo mediju uzmanības lokā – „Alfa Romeo” nupat bija prezentējusi savu pirmo krosoveru, kuram dots slavenās kalnu pārejas vārds. Itāļu ražotājs gadiem ilgi bija slavens ar izmēros mazākiem un sportiskiem auto, bet krosovers… Ko tik neizdarīsi, lai uzlabotu pārdošanas rezultātus. Automašīnas pamatā izmantota tā pati „Giorgio” platforma, uz kuras būvēta arī „Giulia”. Un Džūlija ir viens no savas klases vislabāk braucošajiem auto. Sākums ir daudzsološs.

„Alfa Romeo” galvenais inženieris Roberto Fedelli, kurš iepriekš strādājis „Ferrari”, kādā intervijā atzina, ka viņa mērķis bija maksimāli precīzi kopēt Džūlijas braukšanas dinamiku arī „Stelvio”. Šādi inženiera vārdi atzīst vispārzināmo faktu – klienti pieprasa krosovera virsbūvi, taču nevēlas virsbūves svārstības un citas problēmas, kas saistītas ar ievērojami lielāku mašīnas kopējo augstumu. Šajā gadījumā runa ir par papildus 22 centimetriem. Labs izaicinājums inženieriem.

Cietākas atsperes, oglekļa šķiedras kardāns jau standartaprīkojumā, no alumīnija veidotais motora pārsegs, priekšēji spārni, durvis un bagāžnieka vāks gādā par svara samazinājumu, kas attiecīgi pieļautu vienkāršāku Džūlijas dinamikas nokopēšanu. „Stelvio” sver apmēram 1,6 tonnas. Nav maz, bet citi konkurenti šajā klasē tomēr ir mazliet smagāki.

Dzinēju izvēle nav super plaša, bet tā ir saprotama – 2.0 litru četrcilindru benzīna turbomotors nopērkams ar 200 vai 280 zirgspēku jaudu, savukārt dīzelim pieejams 2.2 litru motors ar 190 vai 210 zirgspēku jaudu. Un tad mums ir vājprātīgā „Quadrifoglio” versija, kurai ir 2,9 litru V6 motors un 510 zirgspēki. Visi modeļi aprīkoti ar automātisko 8-pakāpju ātrumkārbu. Tāpat visiem, izņemot 190 zirgspēku versiju, jau standartā ir „Alfa Romeo” pilnpiedziņas sistēma. Vārgākā no versijām standaraprīkojumā nopērkama ar aizmugurējo piedziņu. Arī pārējās versijās lielāko dienas daļu jauda tik un tā tiks sūtīta tikai uz aizmuguri, bet nepieciešamības gadījumā 50 procenti var tikt nodoti arī priekšējiem riteņiem.

Patīkama vieta, kurā atrasties

No ārpuses „Stelvio” vizuāli ļoti atgādina „Giulia”, tikai krietni vien augstāku. Abu mašīnu priekšpuse ir teju identiska – gan Alfai raksturīgā trīsstūrveida radiatora reste, gan LED lukturu forma – viss liek aizdomāties par „Giulia”, kas padevusies tiešām glīta. Krosovers mani pārliecināja ne līdz galam – manā prātā „Alfa Romeo” jābūt skaistai. Tev uz šo auto ir jāatskatās ik reizi, kad to aizslēdz un dodies prom, sirdi pildot siltumam un priekam par savu mašīnu. Un ar „Stelvio” es šo sajūtu kaut kā nespēju dabūt. Mašīna no dažiem leņķiem izskatījās tiešām lieliski, savukārt citreiz tās dizains šķita tāds kā neveikls un ne līdz galam pārdomāts. Teikšu godīgi, zilā krāsa man arī nepatika, es šo mašīnu pirktu sarkanu, bet katram sava acs.

Pirmā lieta, ko novēroju iekāpjot mašīnā bija plašums. Vietas „Stelvio” salonā tiešām ir daudz un atrašanās šajā mašīnā ir patīkama un ļoti ērta. Arī tīri vizuāli acīm te ir ko pētīt un salona dizains nav vienmuļš. Bet tas ir itāļu auto – vai maz varēja būt kaut kā citādi?

Instrumentu panelis šeit nav pilnībā digitāls – „Alfa Romeo” izvēlējusies lietot klasiskas, analogas instrumentu skalas, kuras ļoti viegli un pārskatāmi iespējams nolasīt. Pieradumam ir spēks! Protams, pilnībā bez ekrāna neiztikt – pa vidu novietots 7 collu ekrāns, kurā redzama visa galvenā brauciena informācija, kā arī sporta displejs, kurā redzamas „G-Force” jeb gravitācijas pārslodzes. Sīkums, bet patīkami tik un tā.

Viduskonsolē, tieši zem ātrumpārslēga, skaisti iestrādāts Itālijas karodziņš. Ja nu gadījumā kādam piemirsies, kādas valsts autoražotāja mašīnā braucam. Ilgi skatīties uz viduskonsoli gan nav pārāk ieteicams, tāpēc, ka izmantotā materiāla vizuālā noformējuma dēļ gar acīm viss sāk ņirbēt. Viduskonsolē atrodama arī braukšanas režīmu regulēšana, bet par to vēlāk. Salons visā visumā ir izveidots ļoti patīkami – labi materiāli gandrīz visur, kur skaries, vizuāli simpātiskas un pludenas līnijas ar akcentētām ventilācijas atverēm un instrumentu paneli, tajā pašā laikā pārdomāti un saprotami izvietotas kontroles pogas. Arī uzbūves kvalitātē iets pareizajā virzienā, auto radot ļoti solīdu iespaidu un nekam negrabot. Ķirsītis uz odziņas šeit ir motora iedarbināšanas poga, kas novietota uz stūres – atgādina „Ferrari”!

Priekšējā panelī ļoti veiksmīgi integrēts 8,8 collu multimediju ekrāns, par kuru šajā facelift versijā „Alfa Romeo” pelnījuši aplausus. Pirmkārt, tas tiešām ļoti labi iekļaujas kopējā salona dizainā, necenšoties lēkt acīs. Citi ražotāji šeit varētu mācīties. Arī sistēmas kopējā funkcionalitāte bija negaidīti laba. Ņemot vērā, ka iepriekšējā multimediju sistēmas versija nebija diez ko spīdoša, šeit ir sperti lieli soļi uz priekšu. Vizuāli tumšais fons un baltie burti/cipari izskatās ļoti labi un ir ērti nolasāmi tik vien kā pametot acis uz to pusi, bet sarkanie akcenti dod tempermentīgumu. Ekrāna kvalitāte un izšķirtspēja arī ir tiešām ļoti augstvērtīga un premium klases cienīga. Viss strādā ļoti raiti un bez jebkādas aizķeršanās – sistēmu iespējams vadīt gan izmantojot skārienekrānu, gan viduskonsolē novietoto džoistiku. Te gan iezogas pa kādai dīvainībai, jo ne gluži visu būs iespējams atvērt, izmantojot džoistiku, tāpēc šad tad nāksies likt lietā arī skārienekrānu. Sistēmu bez problēmām iespējams savienot ar viedtālruni, izmantojot „Apple CarPlay” vai „Android Auto”.

Priekšējie sēdekļi ir ļoti ērti, stingri un kvalitatīvi – tie noturēs pozīcijā, ja mēģināsiet pārbaudīt, cik labi „Stelvio” ir sanācis nokopēt „Giulia” braukšanas gaitu, vienlaikus tajos būs ērti sēdēt arī garos ceļa posmos uz šosejas. Ar mašīnu faktiski bez apstājas nobraucot visu dienu, nejutu kaut kādu lieku nogurumu vai muguras sāpes. Priekšā sēdošie varēs iekārtoties pēc sirds patikas, labāko sēdpozīciju spējot atrast arī divmetriniekam. Arī aizmugurē sēdēšana nebūt nav slikta. Galvai vietas ir gana, taču vietas ceļgaliem gan varēja būt maķenīt vairāk. Tomēr lielākā daļa cilvēku ērti spēs atrast sev ērtāko pozīciju arī ilgiem braucieniem pa šoseju. Ar visu ģimeni doties ceļojumā nebūs nekādu problēmu. Bagāžnieka tilpums „Stelvio” ir 525 litri, ļaujot iekrāmēt kaudzi ceļasomu. Zemā bagāžnieka „lūpa” nozīmē, ka smagākus priekšmetus nebūs jāmēģina iecelt/izcelt pāri tai, bet tos var vienkārši pārslidināt, atvieglojot iekraušanas/izkraušanas darbus.

Uz ceļa

Šis ir viens salīdzinoši ātrs krosovers! Izmēģinātā versija bija aprīkota ar 2.0 litru četrcilindru benzīna motoru, kurš attīsta 280 zirgspēkus. Šajā izpildījumā auto līdz 100km/h spēj ieskrieties 5,7 sekundēs. Varbūt neizklausās nemaz TIK ātri, bet sajūtu ziņā paātrinājums ir straujāks nekā liecina hronometrs. Izmantojot skaļruņus, salonā mākslīgi tiek sūtīta sportiskāka motora skaņa asa paātrinājuma gadījumā, kas pastiprina sajūtu efektu. Pamēģiniet iesēsties aizmugurējā rindā un tad lieciet vadītājam iespiest grīdā – taureņi vēderā virpuļos kā pamatskolā, aicinot meiteni uz deju. Arī pēc 100km/h atzīmes sasniegšanas spidometra rādītājs uz augšu kāpj ļoti raiti. Tātad, jau šajā 280 zirgspēku izpildījumā jaudas ir gana. „Quadrifoglio” ir pavisam cits nezvērs, par to nerunāsim. Izmantotā 8-pakāpju ātrumkārba strādā raiti un, lai arī pēc gāzes pedāļa iespiešanas grīdā ir pavisam minimāls aiztures brīdis, pirms tiek atrasts īstais pārnesums, tas nav nekas tāds, par ko „Stelvio” būtu pelnījis kritiku. Braucot ikdienišķi, ātrumkārba darbojas ļoti labi un to vislabāk ir vienkārši atstāt savā nodabā, jo inženieri visu saprogrammējuši tieši tā, kā vajag.

„Stelvio” aprīkots ar „Alfa Romeo” veidotu braukšanas režīmu regulēšanas sistēmu, kura nosaukta par „DNA” (Dynamic, Normal, All Weather). Braukšanas režīmus ērti iespējams mainīt, izmantojot viduskonsolē novietoto džoistiku. Vienīgi mazliet kaitinoši, ka, auto iedarbinot atkārtoti, mašīna nebūs palikusi iepriekš iestatītajā režīmā, bet būs atgriezusies „Normal” režīmā. Tas ir sīkums, jo lielākoties „Stelvio” tik un tā brauks tieši „Normal” režīmā. „Dynamic” ir pilnībā nokalibrēts sporta režīms, kurā gāzes pedāļa, ātrumkārbas un stūres reakcijas padarītas asākas. Un to arī reāli jūt braukšanā.

„Stelvio” ir stingrs auto. Kā jau sākumā rakstīju, atsperes šeit padarītas cietākas, mēģinot samazināt virsbūves svārstības. Trasē un uz labiem ceļiem tas, protams, ir ļoti jauki, bet ne Rīgā, braucot pāri aku vākiem vai tramvaja sliedēm. Vai arī pa lāpītām šosejām. Auto gaita ir ne tikai stingra, bet arī diezgan pacieta, lai gan ne kokaina. Ja vēlaties maksimāli komfortablu gaitu, tad jāskatās citu ražotāju virzienā.

Uz šosejas „Stelvio” ir ļoti kluss un nosvērts auto – labi tiek slāpētas gan vēja, gan riepu skaņas. Kā jau iepriekš rakstīju – šīs mašīnas salons ir viena ļoti patīkama vieta, kurā atrasties. Arī tad, ja vienlaicīgi esat uz kādas no mūsu valsts šosejām. Par degvielas patēriņu labāk nerunāsim – pat braucot mierīgi un ap simtiņu, mašīna patērēs ap 10 litriem/100km. Mūsdienu jaunam auto nepieklājīgi daudz. Mans vidējais patēriņš ar braukšanu gan pa pilsētu, gan šosejām bija ap 13 litriem… Par kaifu jāmaksā.

Jautāsiet – bet kā ar Džūlijas braukšanas dinamiku? Jāteic, ka „Stelvio” ar savu lielo mērķi ticis galā salīdzinoši labi. Protams, šis krosovers braukšanas dinamikā nav salīdzināms ar sedanu, fizika dara savu darbiņu, bet krosovera standartiem auto tiek galā pat ļoti labi. Jā, es ļoti labi zinu, ka „krosovera standarti” braukšanas dinamikā nav nekāda augstā latiņa, bet nu tomēr. Saglabājot savu entuziasmu saprāta robežās, „Stelvio” virsbūves svārstības ir ļoti labi kontrolētas un nav sajūtas, ka mašīna uz ceļa peldētu vai svārstītos kā valis. Ar „Giulia” salīdzināt būtu negodīgi, bet krosoveru līgā „Stelvio” sevi apliecina spēcīgi, mašīnai uz mitra, iespējams, nedaudz apledojuša ceļa, turoties tiešām lieliski un radot drošu, pārliecinošu sajūtu gan pašam pār saviem spēkiem, gan par to, ko mašīna spēj izdarīt. Stūrēšana ir asa, precīzi un paredzami reaģējot uz katru mazāku no vadītāja izdarītajām korekcijām.

Vislielāko piešaušanos šeit prasa bremzes, kuras izmanto „brake by wire” sistēmu. Pirmajās pāris reizēs bija sajūta, ka spied bremzes un nekas nenotiek, bet, pedāli nospiežot vēl mazliet, pēkšņi notiek ļoti spēja un asa bremzēšana – pāris minūšu adaptācijas process ar dažām bremzēšanas reizēm gan ir pietiekams, lai tālāk ar „Stelvio” bremzēm būtu uz vienas lapas un iztiktu bez kaut kādiem bīstamiem atgadījumiem, kas radušies neparedzēti vājas vai spēcīgas bremzēšanas dēļ.

Ik pa brīdim izlec arī pa kādai dīvainībai – kārtīgāk nospiežot gāzes pedāli, mašīna izdomā paziņot, ka tai beidzies logu šķidrums. Kaut tā ir pilnīgi pietiekami un mierīgā braukšanā par to paziņojums netiek rādīts. Arī adaptīvā kruīza kontrole pati no sevis var izslēgties. Un ieslēgties. Tas saistīts ar netīriem sensoriem, elektronikai atslēdzot sistēmu. Bet es jau neko nedarīju, lai tos notīrītu – kā satiksmē biju iesprūdis aiz fūres, tā biju, bet burtiski pāris kilometrus vēlāk adaptīvā kruīza kontrole atkal ieslēdzās. „Stelvio” visu pārējo dara tik labi, ka šādas lietas piedod, atmet ar roku un vienkārši pasmaidi – tā ir Alfa.

Cenas

Cik tad viss šis maksā – „Alfa Romeo Stelvio” krosovers bāzes komplektācijā maksās ap 44 tūkstošiem eiro. Šis konkrētais auto „Veloce” versijā maksā 55 tūkstošus un tā ir augstākā aprīkojuma versija Latvijā, neiegādājoties „Quadrifoglio”. Par šo naudu iegūsiet elektriski regulējamus „Veloce” ādas sēdekļus ar atmiņu, 8,8 collu multimediju ekrānu, kaudzi ar mūsdienu braukšanas palīgsistēmām, tostarp, adaptīvo kruīza kontroli, vadītaja noguruma noteikšanas sistēmu, aklās zonas sistēmu. Tāpat mašīna aprīkota ar Hi-Fi audiosistēmu un 10 skaļruņiem, kuru kopējā jauda ir 400W un stūres apsildi.

Nobeigums

Ņemot vērā, ka „Stelvio” būvēts, izmantojot to pašu platformu, kas lietota „Giulia” modelī, šim auto jau pēc definīcijas bija jābūt labam. Un tas tieši tāds arī ir – ērts un plašs salons kā priekšā, tā aizmugurē, praktiskums, kā arī izceļama braukšanas dinamika, kas daudzus konkurentus atstāj jāņos. Ja prioritāte numur viens, izvēloties „Alfa Romeo”, ir braukšanas dinamika, tad tik un tā jāpērk Džūlija. Šeit ir izdevies iegūt kaut ko ļoti netipisku „Alfa Romeo” ilgajā vēsturē – modeli, kurš ir vispusīgs un salīdzinoši labi salikts kopā. „Stelvio” nav tik aizraujoša kā ugunīgākie „Alfa Romeo” modeļi pagātnē, bet šis auto sniedz visus nepieciešamos iemeslus, lai to pirktu ne tikai ar sirdi, bet arī prātu.

Reklāma

2 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
2 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
xxx

Kartejais dizaina gremojums, no aizmugures atgadina vienu porastu BMW, no prieksas eles izdzimumu :D

Elektriķis

Vāciešiem ir skaidrojums FIAT – Fehler In Alle Teile. (Kļūda visās daļās)

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: