Reklāma

Kas ir kriptomāksla un kāpēc daži ar to var nopelnīt daudz, bet citi paliek bešā?

Jaunākie raksti

NFT beidzot ienāk arī “Facebook”

NFT (non-fungible tokens) virtuālajā pasaulē ienāk arvien plašāk, un arī Latvijā tie vairs nav gluži sveši. Iespējams, drīzumā ar...

“Apple Watch 8”, iespējams, būs iekļauts sensors, kas brīdinās par drudzi

Pazīstamais "Apple" analītiķis Marks Gurmans (Mark Gurman) ir visai pārliecināts par to, ka jaunākās paaudzes "Apple" pulkstenī "Apple Watch...

“Meta” digitālā maka “Novi” dienas ir skaitītas

Aizvadītajā nedēļā jau rakstījām par "Meta" plāniem veikt sava digitālā maka zīmola maiņu, "Facebook Pay" nomainot uz "Meta Pay"....

Jaunais MacBook Air ar M2 pārdošanā varētu nonākt 15. jūlijā

Pirms pāris nedēļām Apple savā izstrādātāju konferencē paziņoja par jaunas sērijas M2 datoru procesoru, kā arī atjauninātu MacBook Air...

Datorspēļu fani vēl arvien neatzīst Windows 11

Steam Hardware Survey jaunākie dati norāda, ka lai arī spēļu entuziasti turpina uzstādīt savos datoros Windows 11, tomēr Windows...

Pēdējos gados un jo īpaši pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts par kriptomākslu un ka patiesībā tas ir visai ienesīgs bizness. Šeit visbiežāk runa būs par oriģinālo digitālo mākslas darbu tirdzniecību, kas dažos aspektos ļoti līdzinās kriptovalūtu pirkšanai un pārdošanai. Atzīšos, ka neko daudz par kriptomākslu iepriekš nebiju dzirdējusi, taču, šķiet, pienācis laiks šo jomu nedaudz papētīt sīkāk un saprast, kā tas strādā un kāpēc tas viss kļuvis tik populārs.

Ceļš uz nākotnes mākslu

Kriptomāksla ir jauns mākslas darbu nišas žanrs, kas mūsdienās biežāk aptver tieši digitālos mākslas darbus, kā, piemēram, GIF, digitālās uzlīmes, avatarus, videoklipus, gleznojumus, kolāžas utml. Sabiedrībā zināmi cilvēki veido šos mākslas darbus un vienīgajā eksemplārā tirgo par lielām summām. Šī joma strauji attīstās, pateicoties blokķēdes tehnoloģijai, kas tos ļauj decentralizēti pirkt, pārdot un kolekcionēt un pierādīt savas īpašumtiesības uz tiem.

Digitālie avatari, kas izvietoti platformā “CryptoPunks”

Kriptomākslas pirmsākumi meklējami 2010. gadā. Tā attīstījās uzreiz pēc tādām valūtām kā “Bitcoin” un “Ethereum”. Lielākoties tieši šo valūtu blokķēdēs tiek glabāti digitālie mākslas darbi un tur arī balstīta to tirdzniecība (blokķēde ir īpaša datubāze/platforma, kur dažāda tipa informācija tiek glabāta blokos, kas ir savstarpēji saistīti). Kriptomāksla diezgan ātri kļuva populāra, pārsvarā pateicoties šai iespējai decentralizēti tirgoties. Ir virkne digitālo tirgu, tostarp “Zora”, “SuperRare”, “Nifty Gateway”, kā arī platforma “Foundation“, kur iespējams iegūt savā īpašumā un pārdot digitālos mākslas darbus.

Lai arī kriptomākslai šobrīd nav noteiktas definīcijas, tās radītāji un kolekcionāri vismaz ir nonākuši pie divām kopīgām interpretācijām. Pirmkārt, kriptomāksla saistāma ar mākslas darbiem, kuru tematika vērsta uz kultūru, politiku, ekonomiku, filozofiju, un tie ir cieši saistīti ar blokķēdes tehnoloģiju un kriptovalūtām. Otrkārt, vienprātība ir par to, ka kriptomāksla saistāma tieši ar digitāliem mākslas darbiem, kuri tiek glabāti blokķēdē. Blokķēde šo digitālo mākslas darbu īpašumtiesības un pārdošanu padara drošu un pārbaudāmu.

Digitālajā mākslā attēlota blokķēde Avots: My Modern Met

Kriptomāksla balstās uz neaizvietojamiem tokeniem

Pirms kārtīgi pieķerties kriptomākslas izpētei, ir jāsaprot vairākas lietas. Tas noderēs vēlāk, lai saprastu, kāpēc kriptomākslas darbus bieži iespējams notirgot pat par vairākiem miljoniem dolāru.

Jāsāk ar to, ka eksistē aizvietojamie (fungible) un neaizvietojamie (non-fungible token – NFT) tokeni. Tokens ir īpaša uzskaites sistēma, kas reprezentē digitālos un fiziskos aktīvus. Tokenus parasti izmanto un glabā blokķēdes sistēmā. Piekļūt tiem ir relatīvi sarežģīti, vajadzīga īpaša programmatūra un droši elektroniskie paraksti. Aizstājami tokeni ir, piemēram, nauda, zelts, bitkoini. Aizstājami tie ir tādā ziņā, ka tiem ir viena vērtība. Piemēram, 10 dolāru banknoti vari samainīt pret divām 5 dolāru banknotēm. Tu nebūsi ne zaudētājs, ne ieguvējs, tev piederēs tikpat daudz naudas, cik iepriekš, tikai banknotes būs citas.

Savukārt neaizvietojamie tokeni jeb NFT atšķirībā no aizstājamiem tokeniem ir unikāli, ļoti reti, ar dažādu vērtību un tos nevar samainīt. Kā piemēru šeit var minēt tos pašus mākslas darbus. Piemēram, Leonardo da Vinči gleznas “Mona Lisa” oriģināls pieejams vienā vienīgā eksemplārā, tāpēc unikāls, nav aizstājams un samaināms pret citiem tādiem pašiem darbiem. Līdz ar to šādu mākslas darbu varētu dēvēt par NFT. Taču, ja es tagad paņemtu no interneta un izprintētu vairākas šīs gleznas kopijas, tas skaitītos kā aizstājams tokens – tas vairs nav unikāls, bez īpašas vērtības, un šādas kopijas man ir vairākas.

“Mona Lisa” gleznas kopijas – aizstājams tokens

“Mona Lisa” gleznas oriģināls – neaizstājams tokens jeb NFT

Kādi tieši ir neaizvietojamie tokeni?

Iepriekš jau nedaudz ieskicēju, kā NFT atšķiras no aizvietojamiem tokeniem.

  • Unikāli, autentiski – katram no tiem ir savas īpašības, kas nav sastopamas citiem fiziskiem/digitāliem aktīviem;
  • Reti – visbiežāk pieejams ne vairāk kā viens šāds neaizvietojams tokens (piemērs ar “Mona Lisa” gleznas oriģinālu);
  • Nedalāmi – lielākā daļa NFT nav sadalāmi mazākās daļās – tu nevari pārdot, pārvietot tikai daļu no sava NFT, darījumi jāveic ar veselām vienībām;
  • Ja esi iegādājies neaizvietojamo tokenu, tev tiek piešķirtas garantētas īpašumtiesības uz šo digitālo/fizisko aktīvu;
  • Viegli pārvietojami – relatīvi vienkārša tirdzniecība ar NFT;
  • Augsta drošība – neaizvietojamais tokens tiek verificēts blokķēdē, vajadzīgs drošs elektroniskais paraksts, lai tam piekļūtu;
  • NTF blokķēdē ir neiznīcināmi, un vienmēr vari to pārdot atpakaļ radītājam.

NFT un kriptomāksla

Lai arī neaizstājami digitāli/fiziski aktīvi principā var būt jebkas, šobrīd lielākoties tie sastopami kā digitālie mākslas darbi. Jāsaka, ka vairāk kriptomākslas jomā veiksies pazīstamiem māksliniekiem, slavenībām, jo pavisam vienkārši šādus mākslas darbus būs vieglāk par lielāku summu notirgot. Piemēram, pērn digitālais mākslinieks Beepls (īstajā vārdā Mike Winkelmann) pārdeva darbu sēriju par vairāk nekā 3,5 miljoniem USD. Viens no viņa darbiem ir hologrāfiska animācija, kas attēlo sakautu Donaldu Trampu, kurš guļ kails zālē. Pērnā gada novembrī šis darbs tika pārdots par 66 666 USD, taču īpašnieks to nesen pārdeva citam pircējam par 6.6 miljoniem USD.

Mākslinieka Beeple digitālās mākslas darbs

Savukārt mūziķis Deadmau5 2020. gada decembrī pārdeva tūkstošiem digitālo uzlīmju, piespraužu un cita veida virtuālu kolekcionējamu lietiņu. Arī aktrise Lindsija Loena (Lindsay Lohan), amerikāņu miljardieris, uzņēmējs Marks Kubans (Marc Cuban) un citas slavenības izmēģinājušas savu roku kriptomākslā un pārdevušas savus digitālos mākslas darbus.

Lindsijas Loenas NFT “Lightning”, kas tiek tirgots par 50 000 USD vienā eksemplārā

Ja neesi sabiedrībā zināms cilvēks, ar NFT tirgošanu noteikti veiksies sarežģītāk, un var paiet pat diezgan ilgs laiks, līdz kāds sāks interesēties par tevis radīto digitālo mākslas darbu.

Iemesli, kāpēc cilvēki iegādājas šādus digitālos mākslas darbus, var būt dažādi, taču lielākoties tā ir apziņa, ka tev vienīgajam visā pasaulē pieder šī darba oriģināls. Šādiem mākslas darbiem parasti nāk līdzi arī licence, kas pircējam ļauj tos personīgos nolūkos atrādīt sociālo mediju lapās un citviet. Vienlaikus mākslinieki parasti saglabā visas intelektuālās un radošās tiesības uz šiem darbiem.

Viens no populārākajiem šī brīža NFT – “Nyan Cat”

Iespējams, kādreiz ir dzirdēts par videoklipu “Nyan Cat”, ko radīja mākslinieks Kristofers Toress (Christopher Torres) un aprīlī tieši desmit gadus atpakaļ ievietoja “Youtube”. Tas būtībā ir pāris minūšu garš GIF. Video ātri tapa par interneta mēmi un nokļuva “Youtube” skatītāko video Top 5 2011. gadā. Desmit gadus vēlāk šis video kļuvis par neaizstājamu digitālo tokenu jeb NFT.

Kristofers nedaudz pārveidoja šo oriģinālo video un šī gada 19. februārī par 590 000 ASV dolāriem pārdeva to caur kriptomākslas platformu “Foundation“, kur tirdzniecība notiek ar “Bitcoin” un “Ethereum” valūtām. Tas nozīmē, kāds laimīgais, cerams, vēl šobrīd priecājas par savu guvumu – GIF kaķi – oriģinālo “Nyan Cat”, kura tāda nevienam citam pasaulē pavisam noteikti nav.

Mani personīgi izbrīna tās summas, ko cilvēki ir gatavi atdot par šādiem, pat ne taustāmiem darbiem. Principā tu nopērc apziņu, ka tev pieder tas, kas nevienam citam, kaut kas oriģināls, nevis parasta kopija. Liels pluss, ja tevi vēl labu laiku priecē šis pirkums.

Ne tikai digitālās mākslas darbus var pārvērst par neaizstājamu tokenu. Patiesībā šajā jomā var plaši izvērsties. Piemēram, “Twitter” CEO Džeks Dorsijs (Jack Dorsey) tokenizējis pašu pirmo tvītu “Twitter” un šobrīd izsolē par to tiek piedāvāti 2.5 miljoni ASV dolāri.

NFT pielietojums citās jomās

Kāds nesens ziņojums informējis, ka NFT darījumu apjoms pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, četrkāršojies, pieaugot no 62 miljoniem līdz vairāk nekā 250 miljoniem ASV dolāru. Skaidrs, ka lielākā daļa no šiem darījumiem saistīti ar kriptomākslu. Vienlaikus norādīts, ka ilgtermiņā NFT sistēmai būs liela nozīme pašlaik plaukstošajā digitālajā ekonomikā, jo cilvēki ieguldīs vairāk naudas un laika virtuālajās precēs un pieredzē. Iespējams, vairs nav jāgaida ilgi līdz tiekam pie pirmā NFT atbalstītā finanšu pakalpojuma.

Arī izklaides jomai ir teicams potenciāls izmantot neaizstājamu tokenu sniegtās priekšrocības. Cik nav dzirdēts par viltotām pasākumu biļetēm un citādākiem trikiem, kā ar viltu tikt iekšā kādā slavenu mūziķu koncertā. Kad pandēmija būs beigusies, iespējams, jau varēs iegādāties pirmās biļetes, izmantojot NFT balstītas sistēmas. Tas mazinās viltošanas gadījumus, kas novērojami biļešu tirdzniecībā.

Avots: American Online News

Sporta jomā iecienīta ir labāko spēles momentu klipu pārdošana. Piemēram, viens no NBA labākajiem videoklipu oriģināliem, kurā redzams basketbolists Lebrons Džeimss, pārdots par 208 000 ASV dolāru.

Tikpat labi NFT balstītu sistēmu var integrēt arī tādās jomās kā mūzika, medicīna, mode, ražošana, lauksaimniecība, apdrošināšana un citās, kur procesos svarīga ir oriģinalitāte, augsta drošība un citas īpašības, kas piemīt neaizstājamiem digitāliem/fiziskiem tokeniem.

Ir kāds būtisks trūkums

Protams, ne viss ir tik skaisti un rožaini, ja runa ir par kripto un blokķēdēm. Lielākie mīnusi attiecas tieši uz enerģijas patēriņu. Līdzīgi kā tas ir darījumos ar kriptovalūtām, arī kriptomāksla patērē milzīgus enerģijas apjomus, kas, savukārt, atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz planētu. Līdzīgi kā “Bitcoin”, arī NFT datu validēšanas procesi prasa milzīgas enerģijas atdeves. “Ethereum”, kura blokķēdē balstās vairums kriptomākslas platformu, enerģijas patēriņa ziņā ir nedaudz labāks variants nekā “Bitcoin”. Taču joprojām arī uz “Ethereum” balstītās platformas enerģiju tērē neefektīvi, vienlaikus tiek domāts, kā šo situāciju uzlabot.

Kriptomākslas trakums lēnām pārņem pasauli

NFT un decentralizētās tehnoloģijas kopumā maina mākslas pasauli, kādu to līdz šim esam pazinuši. Katrs var būt mākslinieks un savus darbus kā NFT censties pārdot. Tā ir jauna pieredze gan pašiem māksliniekiem, gan arī pircējam, kurš sevi var aplaimot ar ko tādu, kas nevienam citam nav un, ļoti iespējams, arī nekad nepiederēs. Vienlaikus vēl ir kāds ceļa gabals ejams līdz kriptomāksla kļūs par pasaules trendu un to aktīvi izmantos populāri zīmoli.

Vienlaikus nedaudz aizdomāties liek tas, cik daudz naudas cilvēki ir gatavi atdot par oriģinālu NFT (jebkādu neaizstājumu fizisku/digitālu aktīvu). Šobrīd, kad internetā pieejams teju viss, ieskaitot tos pašus mākslas darbus 100 dažādās kopijās un dažādus viltojumus, ko uzmeistarot ir aizvien vienkāršāk, nešaubos, ka daudzi ilgojas pēc sava oriģināla. Varbūt nemaz nav tik slikti, ja pasaulē, kur apkārt ir tik daudz kopiju, tev pieder arī kaut kas unikāls un neatkārtojams.

23 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
23 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Uname
11.03.2021 13:40

Ar digitālo mākslu ir tā, ka viegli var nokopēt saturu – vienīgais trūkums, ka tev nepieder oriģināls. Vai ir jēga maksāt bargu naudu par oriģināla esamību savā īpašumā? Es uzskatu, ka nav, jo ir svarīgākas lietas, kam dzīvē tērēt naudu.

11.03.2021 22:33
Reply to  Uname

Ir cilvēki pelna naudu zimējot citu cilvēku fantāziju un pelnot ar to pietiekami labi.

Ivars
12.03.2021 10:23
Reply to  Uname

Māksla jau nav tikai filozofiska, bet arī kā ieguldījumu veids (līdzīgi kā nekustamais īpašums, akcijas, zelts utmldz). Un tur ir ļoti svarīgi, lai būtu oriģināls.

Vaizers
11.03.2021 13:52

Viss skaidrs no kurienes autoram interese par šo tēmu :D Varēja vismaz tekstu par Lebronu nerakstīt, lai nekrīt tik ļoti acīs!

https://www.cnet.com/news/nfts-are-turning-digital-art-tweets-and-memes-into-million-dollar-assets/

Vaizers
11.03.2021 14:03

Nu izlasi CNET rakstu! Ok, nesaku, ka Tavs raksts ir pilnīgs copy-paste no turienes, bet nu skaidrs no kurienes ņemta pamata info.

Kursors.lv
11.03.2021 14:15

O, tad jau sanāk, ka CNET mūs ir uzlauzuši un smēlušies idejas rakstam. Paldies, Vaizeram par norādi – iešu rakstīt dusmīgu epastu CNETam.

11.03.2021 16:23

Iespējams ka jūsu kolēģe ir dubultaģente! Diez cik cnet samaksāja? :D

Kursors.lv
11.03.2021 17:39

Tā kā visi ir čipēti, bet, acīmredzot, kaut kāda informācija man iet secen :D

Artis
11.03.2021 21:25

Paldies! Labs raksts, kurā ir izskaidroti pamati. Šeit gan varētu turpināt arī rakstu sēriju, jo NFT nav nekāda mākslinieku kaprīze. Šai tehnoloģijai ir liels potenciāls revolucionarizēt daudz as nozares. Rakstā jau tika pieminēta online biļešu tirdzniecība, bet pielietojums ir iespējams arī mūzikas industrijā, kolekcionēšanā un arī valsts pārvaldē :)

1253
12.03.2021 02:53

ja cilvēki bija gatavi maksāt par pleķi uz mēness, tad nav nekā dīvaina ja kāds grib pirkt digitāli parakstītu grafisko failu.

Nelabojams
12.03.2021 08:14

Vārdu sakot, izgudrots kārtējais lohu slaukšanas instruments.
Tomēr interesanti šķita reāli derīgie pielietojumi. piemēram, elektroniskās biļetes uz kaut ko.

NFT
12.03.2021 08:22

Maziņs labojums. Raksta publicēšanas brīdī, Jack tweets izsolē tiek piedāvāts par $2.5M, nevis $88888.88 (abi piedāvājumi bija 6 martā).

Armands
13.03.2021 09:18

Vai sie makslas darbi tika pardoti par istu naudu vai par kriptovalutu, kas velak tika konverteta nauda?
Katra gadijuma tas ir vel viens veids, kaa bagatajam justies vel bagataakam.

Armands
13.03.2021 13:22

Manuprat summu par kadu tika pardoti darbi dolars var pieminet tikai tad kad ta nauda dolaros ir tava bankas konta. Nevis ta konverteta uz dolariem par ta briza kripovalutas cenu. Vai esat meginajusi reali izvest bitkoinu uz dolariem vai eiro? Tas ir super komisijas. :) un nemaz vairs nav ta vertiba. lv kadreiz bija vai ir joprojam automati valutas izvesanai.

1311
13.03.2021 14:20
Reply to  Armands

kam tev dolāri, ja ir bitkoini? ar tiem praktiski visur var norēķināties)

Juris
14.03.2021 10:58
Reply to  Armands

Kāpēc “izvest” caur kripto automātiem, ja tāda iespēja ir tirdzniecības platformās, piemēram, Coinbase vai līdzīgās? Komisijas ir visur, protams

xxx
13.03.2021 10:13

Samaziniet nodokljus alkoholam!!!!

Reklāma