No savām saknēm nekur neaizmuksi – jaunās “BMW” 1. sērijas apskats

„BMW” un aizmugurējā piedziņa saskan kā auksts alus un karsta vasaras diena – tie praktiski ir sinonīmi. Tāpēc kompānijas paziņojums, ka trešās paaudzes 1. sērija būs priekšpiedziņas auto daudziem neizpratnē lika saraukt pieri un jautāt – ko tas tagad nozīmē? Jaunā 1. sērija gan nav pirmais „BMW” modelis, kas izmanto priekšpiedziņu – šis gods pienākas 2. sērijas Active Tourer minivenam. Taču vai 1. sērija joprojām brauc kā „BMW” pieklājas? To lūkoju noskaidrot, izmēģinot jaunās paaudzes mašīnu.

Mazliet vēstures

„BMW” 1. sērija savu debiju piedzīvoja 2004. gadā, kļūstot par nopietnu konkurentu „Audi A3”, „Mercedes” A-klasei, „VW Golf” un virknei citu hečbeku, kopumā ļoti piesātinātā tirgus segmentā. Tomēr 1. sērijas aizmetņi meklējami 10 gadus senākā pagātnē – 1994. gadā, kad tika prezentēta tobrīd aktuālās 3. sērijas (E36) „Compact” versija. Lai arī šīs mašīnas dizains ne visiem iet pie sirds, šī „žurkas” versija bija gana populāra, lai „Compact” versiju radītu arī „E46” paaudzei.

Līdz ar pirmās paaudzes parādīšanos 2004. gadā, hečbeku tirgū ienāca kaut kas jauns – ar pakaļpiedziņu aprīkota mašīna. Faktiski visi konkurenti izmantoja priekšpiedziņu, līdz ar to „BMW” firmas zīme jauno 1. sēriju izcēla starp citu ražotāju modeļiem. Pirmās paaudzes modelis ar rūpnīcas kodu E8x tika ražots līdz 2013. gadam un tam bija vairāki virsbūves varianti – populārākais no tiem, protams, hečbeks, taču 1. sēriju varēja iegādāties arī kā kupeju vai kabrioletu.

Otrās paaudzes 1. sērija ar rūpnīcas kodu F20/F21 tirgū nonāca 2011. gadā. Šīs paaudzes modelī 1. sērijā pirmoreiz tika piedāvāta pilnpiedziņa, tāpat visi piedāvātie motori bija aprīkoti ar turbo, autoražotājiem pēckrīzes gados arvien vairāk domājot par ekoloģiskām lietām un vides saudzēšanu. Līdz ar šo paaudzi kupeja un kabriolets tika pilnībā nodalīti, šiem virsbūves tipiem kļūstot par 2. sēriju, savukārt 1. sērija palika tikai ar hečbeka virsbūvi.

Trešās paaudzes 1. sērija

Jaunais modelis, kurš tiek apzīmēts ar rūpnīcas kodu F40, debitēja pagājušā gada septembrī,  Frankfurtes auto izstādē, drīz pēc tam nonākot ražošanā.

Auto veidots, izmantojot to pašu platformu, uz kuras radīti „X1” un „X2” krosoveri, 2. sērija, kā arī vesela kaudze „Mini” modeļu. Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, šī versija kļuvusi par 5 milimetriem īsāka (4,32 metri), 34 milimetriem platāka (tagad 1,8 metri) un arī 13 milimetriem augstāka (tagad 1,43 metri). Lai arī mašīnas izmēri mainījušies ļoti minimāli, „BMW” izdevies ievērojami paplašināt telpu salonā – ražotājs ziņo, ka priekšā sēdošajiem tagad ir par 42 milimetriem vairāk vietas kājām nekā iepriekš, savukārt aizmugurē kājām atrasti 33 milimetri. Papildus vietu izdevies atrast, pateicoties pārejai uz priekšpiedziņu – motora novietojuma dēļ, kas ļauj ietaupīt vietu salonā.

Mašīna kļuvusi par 30 kilogramiem vieglāka, ja salīdzinām ar priekšgājēju. To izdevies panākt, pateicoties plašai alumīnija detaļu izmantošanai mašīnas konstrukcijā. Nu, un arī tāpēc, ka nav nepieciešams tik masīvs ātrumkārbas tunelis, kardāns un reduktors aizmugurējai piedziņai.

Pāreja uz priekšpiedziņu šajā modelī, protams, izsauca zināmu „BMW” fanu neapmierinātību. Aizmugurējā piedziņa ir bavāriešu firmas zīme, tāpēc itin populārās 1. sērijas pārveidošana par priekšpiedziņas modeli uzskatāma par sava veida nodevību un atteikšanos no savas vēstures. „BMW” šo lēmumu skaidro ar vēsu aprēķinu – priekšpiedziņas mašīnas ražošana ir vienkāršāka, tāpēc arī lētāka. Otrs aspekts ir jau iepriekš minētā vieta salonā, kuras tagad pēc datiem ir vairāk. Trešais – lielākā daļa 1. sērijas pircēju nemaz nezināja, kuri riteņi patiesībā mašīnu dzen uz priekšu – priekšējie vai aizmugurējie – šī modeļa pircējus tas īpaši nav interesējis. „BMW” par to pārliecinājies, veicot vairākas aptaujas, kā rezultātā pieņemts sauss, neinteresants, taču no biznesa viedokļa saprotams lēmums – pāreja uz ražošanā lētāko un vienkāršāko priekšpiedziņu.

Runājot par motoriem, izvēles iespējas ir salīdzinoši ierobežotas. 116i un 118i modeļi būs aprīkoti ar 1.5 litru trīscilindru benzīna turbomotoru, kas attīsta attiecīgi 108 un 138 zirgspēkus. 120i un 128i modeļi aprīkoti ar 2.0 litru četrcilindru benzīna turbomotoru, kas attīsta 176 vai 261 zirgspēku. Arī M135i xDrive pilnpiedziņas versija izmanto šo pašu 2.0 litru motoru, taču šajā izpildījumā tas attīsta 302 zirgspēkus, iekāpjot „hot-hatch” kategorijā.

No dīzeļiem pieejams 1.5 litru trīscilindru turbomotors, ar kuru aprīkots 116d un tas attīsta 114 zirgspēkus. 118d un 120d aprīkoti ar 2.0 litru četrcilindru turbo motoru un 148 vai 187 zirgspēkiem. Šajā reizē tikām pie 118d izmēģināšanas.

Jaunā 1. sērija nopērkama ar 6-pakāpju manuālo pārnesumkārbu, 7-pakāpju divsajūgu automātisko pārnesumkārbu, kā arī 8-pakāpju automātisko pārnesumkārbu.

Dizains un salons

Jaunās 1. sērijas dizains vismaz man radīja neviennozīmīgas sajūtas – paskatoties no viena leņķa, mašīna izskatās ļoti simpātiska. No cita leņķa tā atkal izskatās ne visai… Mašīnas priekšgalā dominē „BMW” dizainā nu jau ierasti lielās radiatora restes. Lai arī ražotājs ļoti centies tās organiski iekļaut mašīnas kopējā dizainā, man šķiet, ka tās tik un tā duras acīs un ir pārāk uzkrītošas. Bet, kā jau rakstīju, atkarīgs no leņķa, kā paskaties uz mašīnu.

Ja auto priekša acīm nerada lielu baudu, tad pilnīgi cits stāsts ir par mašīnas sāniem un aizmuguri – 1. sērija no sāniem un arī aizmugures izskatās tik tiešām ļoti labi un sportiski. Šajā mašīnā man īpaši simpatizē tieši aizmugure un aizmugurējo lukturu dizains. Kā par šo mašīnu izteicās kāds cilvēks, kura domas vizuālajos jautājumos sakrita ar manu viedokli – smuks dupsis, ne pārāk skaista seja. Tiesa, šāds viedoklis par jauno 1. sēriju bija lielākajai daļai cilvēku, kas šo mašīnu redzēja dzīvē, kamēr tā bija pie manis uz testa braucienu.

Iekāpjot salonā, uzreiz jūties kā „BMW” –  priekšējā paneļa vizuālais izskats ir gandrīz precīzi tāds pats, kā 3. sērijā. Iepriekš rakstīju par vietu kājām un „BMW” par to nemeloja – sēžot priekšā vietas kājām tiešām ir daudz un arī gari cilvēki tie iekārtosies ļoti ērti, galvai nesitoties pret griestiem. Protams, lieti noder plašā stūres augstuma un dziļuma regulācijas amplitūda, kā arī iespējas regulēt sēdekļa augstumu pēc sirds patikas. Šajā konkrētajā auto bija sporta sēdekļi, kuri man ļoti patika, tie bija tiešām ērti. Iekāpjot mašīnā, pirmās pāris reizes šķita, ka uz sēdekļiem kāds uzlicis spilvenu. Nepārprotiet, sēdekļi nav ļoti mīksti, vienkārši bija sajūta, itkā kāds zem dibena būtu palicis maziņu spilvenu. Taču sēdēt ir tiešām ērti un patīkami gan braucot garus gabalus pa šoseju, gan manevrējot pa līkumainiem ceļiem.

Kaut kāda neizskaidrojama iemesla dēļ man nepatika mašīnas stūre. „BMW” ir izslavēti ar lieliskām stūrēm, taču 1. sērijas sporta stūre šķita pārāk tieva un turēt rokas uz tās nebija tik patīkami, kā, piemēram, „Renault Clio”, kura stūre tiešām izdevusies ļoti labi.

Kopumā kvalitāte ir tāda, kā sagaidām no vācu „premium” klases autoražotāja – viss salikts kopā ļoti stingri un kvalitatīvi, nekas negrab un nečīkst, izvēlētie materiāli salonā un uz durvīm ir patīkami taustei un kvalitatīvi. Protams, zemāk atradīsim arī cietu plastmasu, bet tas nav nekas jauns.

Tātad, sēdēšana priekšā ir ļoti ērta, bet, kas notiek, ja kaut kāda iemesla dēļ esat kļuvis par pasažieri un sēžat aizmugurē? Aina te vairs nav tik skaista – ierausties mašīnā pašam aiz sevis bija mazliet sarežģītāk nekā cerēju un iekāpšanas/izkāpšanas procesu pavadīja neliela stenēšana un grūtības ielocīt augumu vajadzīgajā pozā, lai to paveiktu. Ja vadītājs ir īsāka auguma – tā ap 1.80-1.85, tad gan arī aizmugurē var iekāpt bez sarežģījumiem un vietas ir pietiekami, lai ērti justos arī garākos ceļa gabalos. Tiesa, man ne visai patika sēdēšana aizmugurē – pretstatā ļoti ērtajiem sporta priekšējiem sēdekļiem, aizmugures sēdekļi šķita salīdzinoši cieti un arī pārāk augstu novietoti – sajūta, itkā sēdētu ne pārāk ērtā tronī. Te gan viedokļi dalījās – izmēģinājumu laikā aizmugurē izvizināju ap 10 cilvēkiem – pusei aizmugurē viss patika, puse izteica līdzīgus iebildumus.

Jāsaka, ka auto viduskonsole šķita mazliet pārblīvēta ar pogām un vienkārši masīva – uz tās ir ātrumkārbas selektors, joystick multimediju sistēmas vadīšanai, kā arī vēl kaudze pogu, kuras arī paredzētas multimediju sistēmai. Tā visa tur ir par daudz – pogas ir stipri plastmasīgas un, skatoties uz ceļu, tās ar pirkstiem īsti nevar atšķirt citu no citas. Jā, pēc kāda laika, protams, pierodi un pat vari atrast vajadzīgo neskatoties, taču šo pogu funkcijas gana veikli, ātri un ērti var paveikt, izmantojot arī joystick vai multimediju sistēmas skārienekrānu. Sākumā mēģinājumi atrast šīs pogas beidzās ar acu novēršanu no ceļa ilgāk nekā gribētos.

Tehnoloģijas

Mazliet pieskāršos auto multimediju sistēmai un digitālajam mērinstrumentu panelim. Tikai mazliet, jo „lielais Māris” šīs lietas gari un plaši apskatījis iepriekš publicētajos aktuālo „BMW” apskatos.

Kas attiecas uz multimediju sistēmu, arī 1. sērijā tā ir izcila – sistēmas interfeiss ir izveidots ļoti saprotams, vienkāršs un intuitīvs. Cilvēki, kuri nekad nav braukuši ar jaunākajiem „BMW”, pēc 5 minūtēm mašīnā ar multimediju sistēmu rīkojās kā pa savu kabatu. Ātrdarbība, skārienekrāna precizitāte, vizuālie risinājumi un animācijas – viss ir ļoti kvalitatīvi un baudāmi izveidots. Atļaušos teikt, ka šī ir, ja ne pati labākā šobrīd pieejamā multimediju sistēma autobūvē, tad viena no trim, četrām labākajām noteikti.

Digitālais instrumentu panelis man raisīja dažādas pārdomas. Kā produkts tehniski tas ir lielisks – ar augstu izšķirtspēju, strādā ļoti raiti un atbilst tam, kādā mašīnā tas ir ievietots. Tomēr lietošanas ziņā tas noteikti atpaliek no ļoti daudzu citu ražotāju digitālajiem instrumentu paneļiem – nolasīt informāciju no tā gluži vienkārši nevar tik ātri un ērti, kā citās mašīnās. Arī krāsu risinājumi un veids, kā informācija tiek attēlota, sākumā raisa nelielu neizpratni, kur un kā vislabāk skatīties. „BMW” digitālais instrumentu panelis noteikti prasa laiku, lai pie tā pierastu.

Visādi citādi 1. sērija aprīkota ar visām klasiskajām mūsdienu drošības un palīgsistēmām – start/stop sistēma, bezvadu viedtālruņa lādēšanas paliktnis, brīdinājums par joslu atstāšanu, kā arī sistēma, kas notur joslā. Tāpat auto aprīkots ar ceļa zīmju nolasīšanas sistēmu, kas strādā tiešām ļoti labi un ir neuzbāzīga.

Bet vai priekšpiedziņas 1. sērija brauc kā „BMW”?

Atbilde ir – jā un nē. Ar šo auto nevarēs uzgriezt „saulītes” vai darīt citas lietas, kuras parasti asociējam ar aizmugurējās piedziņas mašīnām. Priekšpiedziņa atņem šo huligāniskās jautrības faktoru. Arī auto vadāmība nedaudz, taču atšķiras, lai gan ikdienišķā satiksmē to nejūt. Par vadāmību kopumā nevar teikt neko sliktu, tā joprojām ir asa, precīza un sportiski smaga.

Protams, priekšpiedziņas gadījumā var gadīties satikšanās ar nepietiekamu pagriežamību jeb „understeer”, taču „BMW” ir piestrādājuši pie saķeres kontroles regulējumiem un nostiprinājuši virsbūvi, kā arī šasiju, lai auto ar šo problēmu tiktu galā pēc iespējas labāk. Ar tehnoloģijām vien fiziku neapmānīsi un no problēmām vaļā netiksi, taču to radīto ietekmi uz braukšanu gan var samazināt. Testu brauciena laikā ceļi bija nedaudz mitri (kā jau rudenī), kas noteikti piepalīdzēja, radot nepietiekamu pagriežamību. Bet, lai tiktu līdz šai situācijai, tiešām ir jācenšas braukt, cik vien ātri spēj, kas uz publiskiem ceļiem, protams, nav pārāk ieteicami.

Pārvietojoties civilizēti, šī mašīna būs tāda pati, kā jebkurš „BMW” – dinamiska un ar pacietu gaitu, kas nerada diskomfortu pat pa Rīgas izdauzītajām ielām. Izmēģinātais 118d modelis aprīkots ar 2.0 litru četrcilindru turbodīzeli, kas attīsta 148 zirgspēkus. Un ar to pilnīgi pietiek. Paātrinoties nav sajūta, ka ātrums tiktu uzņemtu strauji, bet pēc 8,4 sekundēm jau būs sasniegti 100km/h/. Šis auto ļoti labi uzņem ātrumu tieši pilsētas režīmā – no apmēram 20 līdz 60-70km/h ir ļoti straujš paātrinājums. Šeit ļoti labi strādā automatiskā 8-pakāpju ātrumkārba, kuras darbībai īsti nav, kur piekasīties. Arī uz šosejām dinamikas ir pilnīgi pietiekoši, lai bez liekas domāšanas apdzītu kādu fūri. Gan pilsētā, gan lielos ātrumos skaņa no riepām un pretvēja tiek ļoti labi slāpēta, salonā ir kluss, bet ātruma izjūta bieži vien pazūd, tai atgriežoties tikai tad, kad pametat acis uz spidometru. Pieejamā jauda uz papīra varbūt nav tik liela, bet mašīna brauc šķietami viegli un bez piepūles.

Cenas

Lētākā 1. sērija būs nopērkama par nepilniem 28 tūkstošiem eiro un tas ir 118i modelis ar manuālo ātrumkārbu, kā arī 17 collu lietajiem diskiem. Aprīkojumā ietilpst LED priekšējie lukturi un LED miglas lukturi, multifunkcionālā stūre, apsildāmi priekšējie sēdekļi un kruīza kontrole, kā arī „BMW iDrive” sistēma. Tāpat auto priekšā un aizmugurē aprīkots ar sensoriem novietošanai stāvvietā.

Izmēģinātais auto bija „Sport Line” izpildījumā, kurā ietilpst ādas sporta stūre, 17 collu lietie diski, sporta sēdekļi un salona apgaismojums ar maināmām krāsām. Tāpat auto bija adaptīvie LED lukturi (421 eiro), kā arī parkošanās asistents ar atpakaļskata kameru (256 eiro). Mašīnai bija arī „Comport” pakotne 2,4 tūkstošu vērtībā, kurā ietilpst stūres apsilde, klimata kontrole, Hi-Fi skaņas sistēma, bezvadu viedtālruņa uzlādes paliktnis, kā arī digitālais instrumentu panelis un 10,25 collu multimediju ekrāns. Pievienojam elektriski regulējamus sēdekļus (801 eiro), „Mediterranean Blue” zilo krāsu (595 eiro), elektriski paceļamu/nolaižamu bagāžnieku, ārējo spoguļu pakotni (215 eiro) un gala variantā iegūstam mašīnu, kura maksā 34 900 eiro.

Secinājumi

„BMW” 1. sērijas hečbeks ir pazaudējis savu odziņu – aizmugurējo piedziņu, kļūstot par kārtējo priekšpiedziņas hečbeku šajā tik ļoti pārbāztajā tirgus segmentā. Bet tas tik un tā ir „BMW” – stingra un diezgan cieta, tajā pašā laikā komfortabla balstiekārta, laba un precīza vadāmība, dinamiskums gan pilsētā, gan uz šosejas – šī mašīna caurcaurēm ir un paliek „BMW”. Jā, tai vairs nav aizmugurējās piedziņas, bet vai tas tiešām ir tik svarīgi šādas klases mašīnā, ja ikdienas apstākļos to tāpat praktiski nepamanām? Konkurences bagātajā segmentā 1. sērija joprojām izceļas, sniedzot labu apvienojumu starp braukšanas prieku, dinamiskumu un praktiskumu ikdienas gaitās, kas to padara par ļoti solīdu izvēli.