10. novembra vakarā Apple prezentēja savu pirmo datora procesoru M1 un atjaunotus Mac datorus, un acīgākie jau būs paspējuši pamanīt, ka MacBook Air ir pieejamas divas versijas ar atšķirīgu grafiskā procesa jaudu, kaut arī tiem teorētiski būtu jābūt identiskiem.
Jaunais M1 procesors saņems astoņus centrālos kodolus, bet tāpat tajā būs integrēti arī astoņi grafiskajās jaudas kodoli, taču lētākais MacBook Air savā specifikācijā saņems septiņus kodolus. Arī man, ieraugot šos ciparus, tas likās interesanti un pat nedaudz aizdomīgi, taču tas patiesībā ir saistīts ar procesora ražošanu.
Ražojot ļoti mazas komponentes, kāds ir M1 čips, un darbojoties nanometru līmenī nav iespējams radīt pilnīgi perfektu darba vidi un detaļu, kas veido piesārņojumu un ietekmē šī procesora kvalitāti, atsķirojot nedaudz zemākas kvalitātes preces. Kā viens no blakusefektiem varētu būt pārkaršana, kad tas tiek nodarbināts ar augstām slodzēm, taču pie zemākas noslodzes tas joprojām darbojas normāli. Tāpēc Apple ir izvēlējies nedaudz zemākas klases M1 procesorus piedāvāt lētākajā MacBook Air, kā arī tas nozīmē, ka tie netiek izmesti ārā un nelietoti.
Līdzīgi dara arī citi procesoru ražotāji – piemēram, Intel Core i9, i7, i5 un i3 procesori savu dzīvi iesāk no viena materiāla, taču tiek sadalīti produktos atkarībā no kvalitātes. Vairāk par šo chip binning procesu vari izlasīt šeit.
Čipu ražošanā “binning” ir jau sen apgūta lieta. “Lielo” čipu ražošana ir dārga, sarežģīta un mazo brāķu procents procesoriem un video čipiem, kur kāds no kodoliem nedarbojas vai ir nestabils, gadās ļoti bieži. Apple nav izņēmums. Interesanti, vai nestrādājošos kodolus varēs atbloķēt. Ar Intel procesoriem dažam labam esot izdevies.
Un kā to panāk?
Pimkārt atvainojos – tie bija nevis Intel, bet AMD procesori. Konkrēti AMD Athlon II/Phenom II. 8 gadi pagājuši, sāk aizmirsties :)
Piemēram instrukcija, kā dualcore AMD Phenom II X2 545 pārtaisīt par quadcore AMD Phenom II X4 B45 (FYI: atverot var kapču paprasīt).