Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) novembrī uzsāk informatīvi izglītojošo kampaņu „Pērc gudri, netērē lieki!”, lai aktualizētu jautājumu par energoefektivitātes un ekodizaina nozīmi. Kampaņas mērķis – celt patērētāju un komersantu informētības līmeni par energomarķējumu un tā nozīmi, izvēloties sadzīves tehniku. Tāpat kampaņa mudinās patērētājus pievērst uzmanību sadzīves tehnikas pareizai, efektīvai lietošanai un utilizācijai, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz vidi.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs aicina patērētājus, iegādājoties mājsaimniecības iekārtas, pievērst uzmanību energomarķējumam: “Preces ar augstāku energoefektivitātes klasi mājsaimniecībām sniedz virkni ieguvumu – tās tērē mazāk elektroenerģijas un ūdens, ir klusākas, arī kalpo ilgāk. Izvēloties energoefektīvākas preces, mēs ne tikai ietaupām naudu ģimenes budžetā, bet arī mazinām ietekmi uz vidi un ieguldām Klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā.”
PTAC ik gadu veic pārbaudes par energoefektivitātes informācijas atbilstošu norādīšanu tieši interneta tirdzniecības vietnēs. Lai gan PTAC pārbaudes veic jau vairākus gadus, kopējais neatbilstību apjoms vēl joprojām ir ļoti augsts – 98%, tomēr redzam, ka arī pēc pagarinātiem termiņiem neatbilstību novēršanai, mājas lapas netiek sakārtotas. No visiem pārbaudītajiem tikai 3 sadzīves tehnikas tiešsaistes tirgotāji savās vietnēs patiešām korekti norāda energoefektivitātes informāciju.
Kā norāda PTAC, atbildīgs komersants veicina savu klientu informētību, lai tie varētu viegli salīdzināt iekārtas un izvēlēties energoefektīvāko – tādu, kas patērēs mazāk resursu, dos ietaupījumu mājsaimniecībai, kā arī būs klusāka. Pārbaudītie komersanti pārsvarā nebija norādījuši energomarķējumu patērētājiem saprotamā un viegli uztveramā veidā vai arī to bija norādījuši nepilnīgi. Tāpat praktiski visos gadījumos iztrūka datu lapas par preci. PTAC konstatēja, ka bieži vien pret šo prasību komersanti attiecās nevērīgi un savās mājas lapās kūtri veica prasītās izmaiņas.
Šoruden PTAC sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica pētījumu „Latvijas iedzīvotāju zināšanas par savām patērētāju tiesībām un pieredze ar nekvalitatīvu vai nedrošu preču/pakalpojumu iegādi.”
„Pētījums parāda, ka 49 % respondentu pievērš uzmanību energomarķējumam, iegādājoties sadzīves tehniku. Tomēr joprojām lielākā daļa aptaujāto (51 %) atzīst, ka nezina, kas ir energomarķējums, nepievērš tam vērību vai arī tikai dažreiz velta tam uzmanību. Pēc pētījuma datiem var secināt, ka energomarķējuma nozīmi vairāk izprot cilvēki ar augstāku izglītību un augstākiem ienākumiem. Tikmēr ir svarīgi apzināties, ka, iegādājoties energoefektīvākas iekārtas mājsaimniecībai, iespējams ietaupīt, kas būtiskāk varētu būt tieši patērētājiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem,” skaidro PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Pētījuma dati liecina, ka 89% no respondentiem, kuri iegādājās mājsaimniecībai tehniku ar augstāko energoefektivitātes klasi (A, A+, A++, A+++) kā galveno iemeslu norādīja tieši ietaupījumu. Turpretī, respondenti, kuri neizvēlas augstākas energoefektivitātes klases elektropreces, kā galveno iemeslu ir norādījuši to, ka viņiem nav svarīgs energoefektivitātes jautājums (41 %), savukārt, 21 % aptaujāto norādīja, ka neuzticas sniegtajai informācijai par elektropreces energoefektivitātes klasi.
Pētījums atklāj arī kādu mītu – 38% respondentu norādījuši, ka sadzīves tehnika ar augstāku energoefektivitātes klasi arī maksās dārgāk. Tomēr daudzos gadījumos tā nav tiesa, jo iekārtas cenu ietekmē dažādi aspekti, piemēram, zīmola atpazīstamība un funkcionalitātes nianses.
PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule akcentē: „Šajā jomā izglītots patērētājs un komersants ir priekšnoteikums, lai mājsaimniecību izvēlētā sadzīves tehnika būtu ērta, ekonomiska, videi draudzīga un moderna. Tādēļ kampaņā patērētāju auditorijas izglītošanai esam paredzējuši sociālo tīklu aktivitātes, ir izstrādāts pamācošs video, izveidota kampaņas interneta lapa percgudri.lv un praktisks, vienkāršs rīks internetā ar kura palīdzību pirms sadzīves tehnikas iegādes var noskaidrot, kura no iekārtām būs ekonomiski izdevīgāka ilgtermiņā. Tādējādi, pērkot iekārtu, varēs balstīties uz racionālu un uzticamu informāciju. Savukārt komersantiem 25. novembrī notiks vebinārs par ekodizaina un energomarķējuma prasībām, tam pieteikties varēs vietnē percgudri.lv.”
kārtējā darbības imitācija, izmantojot tādas frāzes kā “varētu būt”.
Vienmēr ir jāņem vērā, ka A++ un A+++ klase būs jūtami dārgāka. Diez vai tas kādreiz ierīces dzīves ciklā atmaksāsies. Kā arī vismaz mani vairāk interesē funkciju klāsts, materiāli, varbūt dizains, nevis iespēja, ka ledusskapis gadā iztērē 3 teorētiskas kWh mazāk.
Okey, bet cik ir tādu ierīču, kurām nav A+ (+++) marķējuma? Pirmais kas ienāk prātā ir kvēlspuldzes. Lielā/mazā sadzīves tehnika, tv utt būs grūti dabūnama bez A+ klases. (novērojums, kas iespiedies smadzenēs šķirstot eletroierīču specenes-varbūt kļūdos)
Arti, khem
kā argumentu pret “mītu” minot atšķirības funkcionalitātē un ražotājā ir tīrākā demagoģija politiķu stilā. viena ražotāja vienādas funkcionalitātes no vienādiem materiāliem iekārta ar labāku energoefektivitāti maksā dārgāk. ja tā nav, tad uz kaut ko ir ietaupīts, tikai tev to nesaka. salīdzināt dažādus ražotājus un apgalvot, ka tāpēc A klase maksā lētāk kā B ir meli.
Pirmkārt jau nav tādas iespējas kā ieiet veikalā un ieraudzīt tur divas identiskas vašenes, tikai viena ir ar A un otra ir ar A+++ klasi. Protams, ka dārgākai vešenei būs uzlikta A+++ bļemba virsū, bet uzsvars ir uz to, ka pircējs nepērk A+++ klasi, ja tai ir augtāka cena un kaut kādi 83 mazgāšanas režīmi, ko neviens neizmanto. Pircējs pērk to, ko var atļauties, kas izdara plānoto darbu, kas izskatās jēdzīgi un tad tā klase nāk kā 4. vai vēl tālāks izvēli nosakošais parametrs.
Taupībai ir jābūt taupīgai….ekonomiskās vešenes slikti pašattīrās, pilns internets ar vaimanām un ieteikumiem ik pa laikam izgriezt tukšo ciklu ar karstu ūdeni, lai iztīrās.
Visi nomaina spuldzes uz ekonomiskajām – paceļ el. tarifu, sak, maksāsiet šā vai tā. Gan jau tas pats spīd el. auto – tiklīdz peles iecirtīs zobus sierā, tā daudzumu pieregulēs; ka tik nebeidzas ar atsevišķu nodokli elektrībai, kas aizstās akcīzes nodokli – jo ar EV viss uzcenojums aiziet auto ražotājam, kamēr degvielas tirgošana ļāva veidot palielu valsts budžeta daļu.
LED lampas sprāgst kā mušas no diklofosa (mirst lētie barokļi, kas iebūvēti katrā 220V lampā). tāpat ir tāda lieta, kā maiņstrāvas pilnā (jeb šķietamā) jauda, kuru jau pilnā sparā mēra mājsaimniecībām piespiedu kārtā saliktie “gudrie” skaitītāji. nezinu vai par to šobrīd iekasē naudu, bet atliek tik kādam valdē uzsist knipi un maksāsi par gaismām 2x vairāk, jo “energoefektīvās” LED lampas barokļa jaudas koeficients ir tikai ap 0.5
Pilnīgi piekrītu par tiem lētajiem barokļiem. Es vispār kā cilvēks ar vidēju smadzeni nespēju saprast, kāda mārutka pēc sen nav iegājies 12V apgaismojums mājās? Saules panelis dod ārā 12V+, izvilktu cauri kaut kādam stabilizatoram, un/vai baterijai un pa tiešo varētu barot visas mājas griestu lampas. Bet nē, invertors uz 220, zudumi, kaut kāda tirgošanās ar vietējo elektrības bandītu, tad no 220 caur sūdīgu ķīniešu barokli atkal atpakaļ uz līdzstrāvu LED cik tur katrai spuldzei vajag, karoč, atkal zudumi.
12V apgaismojums kopumā nav “iegājies”, jo vēl nesen tam vajadzēja vairākus barošanas blokus un resnus vadus (sprieguma kritums garos vados un rijīgas 12V halogēna kvēlspuldzītes). tad vēl daudz kur speciāli jāpārtaisa mājas/dzīvokļa apgaismošanas instalācija. Un vispār na…. kaut ko papildus maksāt, ja var spuldzes spīdināt pa tiešo no 220V. Saules paneļu mājās īpašniekiem gan nevajadzētu būt lielām ar apgaismojuma pārbūvi. Ja var atļauties salikt saules paneļus, tad gan jau samaksās arī dažus simtus € par apgaismošanas vadu pārvilkšanu. Zinošie var vilkt paši.
Viedoklis par barošanas bloku “katrā LED spuldzē” ir pārspīlēts. Esmu atdzīvinājis dažas nobeigušās LED spuldzes. Nospiedošā vairākumā tur iekšā atrodas tikai kondensators, diožu taisngriezis, dažas pretestības un virknē saslēgtas gaismas diodes. Un ja spuldzes nav aizlietas ar epoksīdu, no 3 beigtām spuldzēm bieži izdodas uztaisīt 2 ejošas :) Par “sprāgšanu” piekrītu – komponentu un dzesēšanas konstrukcija “dārgajām” LED spuldzēm ir labāka.
vai par barokli drīkst saukt arī sprieguma pārveidotāju ir tikai terminoloģijas jautājums. praktiski visās mazvatu LEDenēs, kuras paredzētas ieskūvēšanai standarta patronā ir taisngriezis un DC-DC pazeminošais sprieguma regulators aka buck converter.
Kurš tev pa >=4€ tirgotajās LED spuldzēs tērēsies DC-DC pārveidotājam? Tāds atrodas tikai “dārgajos” modeļos. Parastā LED spuldzes shēma izskatās apmēram kā bildē zemāk. Un lētajos “noneimos” pat kondensatoru nav.
šādus droperus drīzāk var sastapt visādās virtenēs, jo bez pienācīgas filtrācijas gaisma jūtami mirgos. nezinu vai Osram un Philips ir degradējuši tik zemu, lai liktu tādus istabas apgaismojuma spuldzēs.
Osram spuldzēs virs 4€/gab. jau parādās DC-DC pārveidotāja čips. Philips spuldzes pašam nav gadījies jaukt, taču tur noteikti ir tāpat. Taču lētučos, ko atlaiž pa un zem 3€/gab., ir tikai “droperi” un ja paveicās, gadās ar LED-iem patīkamākā krāsā.
Arī “neekonomiskās” veļas mašīnas bez regulāras izskalošanas un drazu izvākšanas gada laikā pārvērtīsies par pūstošu infekcijas perēkli. Stāvošā nedestilētā ūdenī vešenes dibenā un palikušajos aplikumos vienmēr kaut kas dzīvos. Ir redzēta “pirmskategoriju laika” vešene ar skaistu pelējuma pūku pa virsu veļas pulvera nogulsnēm zem pulvera atvilknes.
Ē, neprecizēju – ūdeni taupošās vešenes. Tās attīrās, nauprāt, sliktāk par ūdenu netaupošajām. Pelējums pulvera atvilktnē ir universāla problēma, ja to pēc katras mazgāšanas neizņem un visu nenotīra. Neliekot atvilktni iekšā līdz mazgāšanas reizei, tur arī piekļūst gaiss un virsmas nožūst , kas manuprāt, ir labāk par mūžīgo mitrumu.
Elektriski superekonomiskās vešenes vairāk aktuālas tur, kur tās griežas 20st. diennaktī – man mājās, kā piezīmēts, starpība var nekad neatmaksāties.
Pirmkārt pērk tos sadzīves tehnikas brendus un modeļus, kurus zina kā savā grupā labus esam (radiem un paziņām labi darbojas, vispārēji zināms, ka šis modelis ilgāk darbosies utt.). Un tad uz patēriņa klasi neskatās. Un jā, A++ un A+++ klases preces ir objektīvi dārgākas.
Tie marķējumi ir tāda pati padarīšana, kā ar eko-šmeko pārtiku. No taupības ne smakas. Reti gadījumi, kad ražotājs ir piespiedies un normatīvus atbilstoši energoklasei arī izpildījis. Kas tās par A+++++++? Ir A klase. Uz ko tā bļemba īsti attiecās? Uz iekārtu vai uz komponenti? Domājams, tas apzīmē kukuļa iemaksas apmēru. Nav redzēts, kad ražotājs norādītu patēriņu ampēros, led spuldzēm cosfi, trokšņa līmeni elektrotīklā, elektromagnētiskā starojuma līmeni. Saprotams vien tas, ja nav norādīta visa informācija specifikācijā, tad atbilstošie sertifikāti ir nopirkti.
Kamēr no 60 eur elektrības rēķina elektrības cena ir tikai 1/3 no rēķina, bet pārējo sastāda pārvade, sadale, OIK un PVN, tikmēr vienalga cik daudz tu taupi, tāpat atradīs veidu, kā nokāst naudu.
Kaimiņš atteicās no 3 fāzēm un 32A, lai ietaupītu uz Pārvades, sadales, un OIK rēķina, bet tad nopirka E-auto un uzrakstīja Sadales tīklam, ka grib atpakaļ 3 fāzes un 32A. Dabūja atbildi, ka visas jaudas izdalītas, bet viņš var nofinansēt jaunu trafiņu par 20k euro un tad būs. Tā nu mums iet ar to taupīšanu.
A, jā, pagaidām neviena LED lampiņa nav izdzīvojusi pilnus 5 gadus, un veikals neko nemaina jau pēc 2 gadiem, sak tas kas uz kastes rakstīts nav pie mums, mums ir PTAC likums un 2 gadi.
Diez kāpēc viņš pirka elektroauto, ja pirms tam demonstratīvi no 3 fāzēm atteicās? Vajadzēja iedomāties ka viņu izbirstēs. Tāds dīvains mazohisma paveids. Ja jau demonstratīvi iet pret sistēmu, tad līdz bezvārda kapam ;)
Tas ir tikai normāli, tāpat, kā ar auto!
Gribiet teikt, ka iegādājoties jaunu auto, jums interesē cik tas patērēs?
Pavisam vienkārši – par pirkšanas brīdī makā/kontā esošo ciparu , nopērk (variācijas par tēmu) to ko sievai kaimiņiene /draudzene/radi ieteica , sponsors/mīļākais uzsauca , dizains/gabarīti atbilda ergonomikai , krāsa patika , kaut kur (reklāmā) tāds bija redzēts . Atlaides (neīstas) . Kāda šiten var būt tekstošana par A++++++ vai S mīnusiem ?
Klau , kāpēc digitalk ir sarkans , pārējie nemaz ?
es no gūgeļa piesakos, feisbūciņi laikam ir zili un zaļais vietējā reģistrācija. komentāru sākumā ir tādas ikoniņas ar burtiem krāsu aplīšos, lai pieteiktos. laikam šai wordpresa komentāru sistēmai ir tāda krāsu fantāzija :-/
[edit] manuprāt pastulbi, bet jāsaprot arī Kursora kolektīvs — wordpress ir bezmaksas, honorāri par rakstu darbiem jāmaksā, komentāru sistēmu normālā paskatā pat par naudu nenopirksi, esmu meklējis.
Sāksim ar to, ka WordPresam nav tādas perfektās komentāru sistēmas un vienmēr ir cīņa par to, lai varētu atrast kaut ko pietiekami labu, ko var izmantot. Iepriekš patika Disqus, bet tad autori to nolaida podā un arī tehniski tai sāka pieklibot daži svarīgi (sinhronizācijas) aspekti. Tagad pēc ilgiem meklējumiem atradām citu risinājumu, kas darbojas, bet nevarētu teikt, ka bez saviem prusakiem un problēmām. Bet bez komentāriem pavisam es arī negribu, tad nav jēgas vispār neko rakstīt.
Totāli nepiš. Starpība cenā un elektrības rēķinā, ja vien tā iekārta netiek griezta 24/7, nekad neatmaksāsies.
Es daru tā, Atslēdzu dzīvoklī visu izņemot testējamo iekārtu. Tad to darbinu kādas trīs stundas, pēctam skatos parēriņa līkni elektrum elvē. Piemeram monitoram patēriņš ir 6W stendbajā un 17W darbībā.Tas ir tas ko ražotājs savu mūžu aizmugurē neuzrakstīs.
Ja mērīšanas periodā negribās palikt bez elektrības pārējām iekārtām, tad visu ļoti atvieglo watt-o-meter – iespraud tajā mērāmo iekārtu un pārējo tas neietekmē.