Auto sacensības “Formula 1” fascinē skatītājus jau vairāk nekā 70 gadu, taču tas ir vairāk nekā sports. Tas ir izaicinošs darbs auto būves profesionāļiem un inženieriem un, kas ir vissvarīgākais, inovācijas nepaliek trasē, tās atceļo arī pie ikdienas auto braucējiem, mainot braukšanas pieredzi uz visiem laikiem.

“Iespējams, sēžot pie sava dzelzs rumaka stūres, mēs nemaz nezinām, ka daži jauninājumi ir radušies pateicoties tādu ražotāju formulu komandām kā Renault, Ferrari, Porsche un Mercedes-Benz. Manuprāt, zinot, cik daudz inovāciju dzimst šajā sporta veidā, liek arī citādāk paskatīties uz šīm leģendārajām sacensībām,” uzskata Renault pārstāvis Latvijā Jānis Trēziņš.

Reklāma

Piedāvājam izlasi ar auto tehnoloģijām, kas mums jau šķiet ikdiena, taču, izrādās, ka to pirmsākumi meklējami tieši “Formula 1”!

Braucam ar hibrīda motoriem, kurus attīstījuši “Formula 1” inženieri

Starptautiski uzsāktais “zaļais kurss”, lai mazinātu oglekļa dioksīda izmešus skāra ar F1 – lai “Formula 1” varētu pastāvēt arī turpmāk, inženieriem nācās rast risinājumu, lai samazinātu sacensību auto izmešus, vienlaikus saglabājot to jaudu. Tā dzima – hibrīda motoru ideja un tehnoloģija.

“Renault ir viens no tiem auto ražotājiem, kas var lepoties ar savu F1 komandu, turklāt tas nav tikai prestiža jautājums, tas ļauj Francijā bāzētajam rūpniekam attīstīt jaunas tehnoloģijas arī patērētāju segmenta spēkratiem. Piemēram, Renault atrisināja hibrīda tehnoloģijas izaicinājumu pilnīgi citādāk nekā citi ražotāji. Proti, tā vietā, lai mēģinātu elektrības akumulatoru pievienot benzīna iekšdedzes dzinējam, Renault inženieri vispirms radīja elektrisko motora daļu, kurai pēc tam pievienoja standarta iekšdedzes motoru,” stāsta Trēziņš.

Eksperts skaidro, ka galvenais ieguvums šādai pieejai – lielāka jauda, zemākas izmaksas, mazāk tehnisku kļūmju un “gludāka”  pārslēgšanās starp dzinēju veidiem.

Tagad, izmantojot šo F1 pieredzi un auto būves principus, Renault ir spēris soli tālāk patērētāju segmentā, radot “E-Tech”. Tā ir tehnoloģija, kas nodrošina dinamisku enerģijas atjaunošanu un maksimālu jaudu, kā arī tās pamatā ir divi dzinēji: galvenais elektrodzinējs un elektriskais/ benzīna dzinējs.

“Pašlaik Renault hibrīdu saime ir ļoti plaša – tajā ir 3 automobiļi, no kuriem novatoriskais apvidus auto CAPTUR E-Tech izmanto tā dēvēto “pilnā hibrīda tehnoloģiju”, ļaujot lietot dažādus dzinēja režīmus – elektrību vai benzīnu, atsevišķi un kopā. Ieviešot hibrīdos un uzlādējamos hibrīdos E-Tech modeļus līdztekus dīzeļa un sašķidrinātās gāzes motoriem, Renault padara savas piedziņas iespējas daudzveidīgākas,” uzsvēra Trēziņš.

Daļa no Ferrari izgudrojumiem arī mūsu automobiļos – gudrā stūre

“Formulas 1” vadītājam nav nekā svarīgāka par kontroli pār savu spēkratu un koncentrēšanos uz ceļu. To pavisam noteikti atvieglo ātruma pārslēgšanas lāpstiņas jeb “flappy paddles”, kas pirmo reizi tika izstrādātas 20. gadsimta 80. gadu beigās kā pusautomātisko pārnesumkārbu vadības ierīces Ferrari “Formula 1” sacīkšu automašīnās. Lāpstiņas, kas atrodas uz stūres, atvieglo ātrumu pārslēgšanu, jo nav nepieciešama pārnesumu svira. Inovācijām attīstoties, mūsdienās šīs lāpstiņas ir sastopamas dažādos spēkratos, sākot no kompaktiem hečbekiem līdz pat luksusa apvidus automobiļiem.

Aizliegtais auglis – “Formula 1” radītais regulējamais masas amortizators

Regulējamais masas amortizators ir ierīce jeb auto detaļa, kas sastāv no masas, atsperes un amortizatora. Tas ir piestiprināts pie auto konstrukcijas, lai brauciens būtu laidenāks un auto būtu vieglāk vadāms.

Šī bija moderna inovācija un pirmie, kuri sērijveida mašīnās sāka ieviest noregulēto masas amortizatori, bija Citroen. 1949.gadā noregulēts masas amortizators tik uzstādīts uz visiem četriem riteņiem Citroen 2CV, jo rati radīja diezgan skaļu un spēcīgu vibrāciju. Vēlāk, tehnoloģijām attīstoties, aizmugurējie riteņi tika uzlaboti un masas amortizators tika lietots tikai priekšā. Līdz ar 1970.gadu mašīnbūve bija tā attīstījusies, ka šādu papilddetaļu vairs nebija nepieciešams ražot.

2005.gadā Renault “Formula 1” komandas inženieris Robs Māršals izveidoja regulējamo masas amortizatoru jeb “tuned mass dampers” (TMD) tieši Renault formulai. Amortizators atradās formulas priekšējā daļā un manāmi uzlaboja formulas vadāmību asos un lēnos līkumos, kā arī braucot pa paugurotiem vai nelīdzeniem ceļiem. Galvenā Māršala radītā inovācija bija tāda, ka šo amortizatoru, atšķirībā no Citroen inženieru radītā, varēja regulēt un piemērot katrai trasei.

Konkurenti nemitīgi centās to kopēt, līdz tas tika aizliegts Vācijas Grand Prix sacensībās. Renault komandai šīs bija skarbas ziņas, jo formula tika būvēta speciāli tā, lai šī iekārta sniegtu lielāku ieguvumu, taču konkurenti to vienkārši pievienoja formulas priekšgalā, lai tā nedaudz uzlabotu vadāmību.

Drošības sistēmas spēkratos

Automašīnas kontrole līkumos, apdzenot un izvairoties no konkurentiem ir pats būtiskākais “Formula 1” sacīkstēs – bez izcilām bremzēm neiztikt. Bremžu diski un uzlikas savulaik bija izcilākā inovācija, bez kuras mūsdienās nevaram iedomāties nevienu automobili. Pirmie, kuri izmantoja bremžu diskus un to uzlikas, bija nu jau vairs neeksistējošā Porsche zīmola komanda. Šī inovācija mainīja braukšanas paradumus pilsētās un uz šosejām, dodot iespēju ātri bremzēt un izvairīties no bīstamām situācijām. Disku bremžu tehnoloģija būtiski uzlaboja automašīnu vadāmību.

Iedvesmojušies no “Formula 1”, ikdienas automašīnu ražotāji šobrīd pāriet no tērauda disku rotoriem uz vieglākiem, karstumizturīgākiem keramiskiem diskiem. Protams, “Formula 1” tehnikas ziņā jau ir soli priekšā, izmantojot oglekļa šķiedras bremžu diskos.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
4 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
1012

Bremžu uzlabošana ikdienas auto paradoksālā veidā ir pasliktinājusi satiksmes drošību – paļaujoties uz bremžu efektivitāti, daudzi brauc daudz ātrāk un pārgalvīgāk, kā tie varētu atļauties. Un kad ir ekstremāli jābremzē, bieži vien pietrūkst bremzēšanas prasmju, ņemot vērā ceļa segumu, tā stāvokli, riepu veidu un stāvokli. Faktiski sadursmes ir ieprogrammētas, jo ātrums plus satiksmes blīvums reiz braukšanas prasmes ir nulle komats kautkas drošības skalā.

Krotow

Jebkurā gadījumā labāk ja ir labas bremzes, nekā kaut kādas. Pārgalvīgie braucēji ar nojātu tehniku paši sevi izņem no apgrozības.

Nelabojams

Vispār jau nu disku bremzes pirmie lietoja Jaguar – Lemānā; ja man atmiņa neviļ, 1956.gadā.

Kavacky

Nu atkal šitais angļu valodas vēzis “braukšanas pieredze”.

Kas traucē vienkārši teikt “braukšana”?