Kāds no bijušajiem Apple darbiniekiem, kurš savulaik kā viens no pirmajiem 2005. gadā strādājis nu jau nosacīti pagātnē esošā un piemirstā iPod izstrādē, dalījies ar stāstu par īpašas mūzikas atskaņotāja versijas izveidi, par kuras eksistenci nezināja pat Apple cilvēki.
Tā izstrādē piedalījušies divi inženieri, kuri it kā nākuši no Enerģētikas departamenta, taču patiesībā bijuši saistīti ar lielu uzņēmumu, kurš bijis partneris ASV Aizsardzības departamentam. Un beigu beigās šie inženieri vēlējušies aprīkot iPod ar speciālu detaļu, kura nolasīs noteiktus datus un tos saglabās atmiņā, taču tā lai lietotājs par to neuzzinātu. Tāpēc šis ir bijis slepens projekts, par kuru zinājis attiecīgais Apple inženieris, iPod programmatūras direktors, kā arī datortehnikas viceprezidents. Tātad trīs cilvēki visā milzīgajā Apple hierarhijā.
Interesantākais šajā stāstā pat laikam nav tas, ka attiecīgie cilvēki strādājuši pie speciālajām modifikācijām, taču drīzāk tas, kā viņi darbojušies Apple telpās, kurās sākumā katru dienu tikuši ielaisti kā Apple programmētāja viesi, bet vēlāk tikusi nokārtota īpašā saistīto piegādātāju pieeja. Pēc tam attiecīgi Pols (Paul) un Metjū (Metthew) tikuši pie iPod ierīcēm, kuras savā divvientulībā ir pielāgojuši un pārbūvējuši. Apple programmētājs bijis tikai kā atbalsta persona, kurš iedevis vadlīnījas par to, kā darbojusies tieši speciālā iPod programmatūra un citi atbalsta līdzekļi.
Tālāk jau notikusi speciālās ierīces integrācija, lai ikdienas lietotājs nevarētu noteikt izmaiņas. Tāpēc Apple cilvēks, kura vārds nav minēts, palīdzējis šo iespēju ieslēpt visdziļākajos uzstādījumos. Kaut ko tādu es varu iedomāties arī šī brīža iOS, kur patiešām ir tādas lietas un vietas, kurās nekad neieskatos kā lietotājs. Galvenais ir bijis tas, lai ir iespējams ierakstīt datus lietotājam to nezinot, kā arī tos atsevišķi noglabāt, lai pat pieslēdzot iPod pie datora, īpašnieks par to nezinātu. Tas viss arī izdevies ar attiecīgajiem pārveidojumiem.
Kā jau var noprast, tad par mērķi, kāpēc tas tika darīts, nav zināms vēl šodien, taču kā vēsta pats inženieris, daloties ar šo stāstu, tad 2005. gada periodā tā varētu būt Geigera skaitītāja atdarināšana, lai drošības nolūkos sekotu līdz radiācijas izmaiņām visā pasaulē ļoti neuzkrītošā veidā. Pēcāk datus saglabājot un apkopojot, jo kuram gan liktos, ka viens no pasaules populārākajiem mūzikas atskaņotājiem varētu nolasīt radiāciju. Par īpašo iPod modeli tika izvēlēts lielais un ikoniskais piektās sērijas iPod Classic modelis, kuram bija ietilpīgā 60GB atmiņu, kas mūsdienās joprojām ir iespaidīgi. Tāpat arī fiziskā uzbūve ļāva nepamanīt iejaukšanas pēdas, jo ja atmiņa neviļ, tad šos pat salīdzinoši viegli varēja atskrūvēt. Kā arī šīs paaudzes iPod bija salīdzinoši vieglāk uzlaužami un neprasīja digitālo atslēgu.
Beigu beigās informācija ir nedaudz miglā tīta par patieso ierīču pārveidošanas mērķi un vai tiešām šādi pārveidotie iPod nonāca kaut kur plašākā tirgū, taču raksta autors pēc vairākiem gadiem atradis jau aizmirstās liecības un dalījies šādā stāstā. Par to it kā patiešām zinājis vien retais pašā Apple iekšienē.
Šo modeli vēl iespējams iegādāties Ebay interneta veikalā, kur tā cenas ir sākot no 70 USD.
Vai jūs vēl atcerieties ikonisko iPod?
Būs kā A.Skaiļa cilvēkā, kas izlīda no Daugavas. Tiesa tur peldētājs zināja, ka viņa pulkstenī ir radiācijas mērītājs.
Seit veletos teikt, diez cik ir taisniba, jo ja jau stasts ir atklats, tad kamdelj nav stasta teikts, ka var piekljut shajai informacijai, vai kur ir papildus programma, kas piesledzot ierici pie datora nolasitu info par radiaciju? Pashlaik shis ir, paliek tuksha dirshana.