Līdz šim ķieģeļi tika uzskatīti par lieliskiem celtniecības materiāliem, taču, kas to būtu domājis, ka zinātne attīstīsies tik tālu, ka tos var izmantot bateriju izstrādē. Saskaņā ar Nature Communications pētījumu – ar sarkanbrūniem ķieģeļiem var būvēt ne tikai mājas, bet arī izveidot enerģijas uzkrājējus.
Zināms, ka ķieģeļi savu brūngani sarkano nokrāsu ieguvuši, pateicoties hematītam – dzelzs oksīdam, kas parasti sastopams klintīs un augsnē un ko cilvēki izmantojuši kā pigmentu 73 000 gadu. Interesanti, ka hematīts tiek izmantots arī modernākajās enerģijas uzkrāšanas vietās. Paturot to prātā, pētījuma autori izstrādājuši metodi ķieģeļu modificēšanai, kas ļauj tajos uzglabāt elektroenerģiju, ko pēc tam var izmantot ierīču uzlādei.
Lai no šāda celtniecības materiāla iegūtu kaut ko līdzīgu baterijai, pētnieki ņēma 50 ķieģeļus un pārklāja tos ar īpašu gāzi, kas izgatavota no noteiktas molekulas. Tā kā ķieģeļi ir poraini, šī gāze iekļuva katrā ķieģeļu spraugā un, mijiedarbojoties ar tajos esošo hematītu, izraisīja polimerizāciju un izveidoja polimēru, kas attiecīgi var uzglabāt un vadīt elektrību. Pētnieki zināja, ka process izdevies, jo, ievietojot ķieģeļus krāsnī, tie kļuva nevis sarkani, bet zili.
Tālāk ar saules paneļos uzkrāto enerģiju pētnieki pusei ķieģeļu deva pozitīvu lādiņu, savukārt otrai pusei – negatīvu lādiņu un pēc tam tos visus savienoja ar vara lenti. Tie būtībā bija galvenie soļi, kas nepieciešami, lai ķieģeļus varētu pārvērst baterijā un uzlādēt ierīci.
Norādīts, ka šādas 50 ķieģeļu baterijas pilnībā uzlādējamas 13 minūtēs un tās varētu kalpot apmēram 10 000 uzlādes reizēm. Lai arī visai inovatīvs, šobrīd šāda veida uzlādes risinājums nespēj uzglabāt lielu daudzumu enerģijas. Izpētīts, ka 50 ķieģeļi var uzkrāt pietiekami daudz elektroenerģijas, lai 50 minūtes darbinātu LED galda lampu. Lai palielinātu enerģijas daudzumu, automātiski būtu jāpalielina arī ķieģeļu skaits, kas tādējādi padārdzinātu visu šo procesu.
Ķieģeļu baterijas varētu izmantot arī mazas elektronikas, piemēram, oglekļa dioksīda detektoru, darbināšanai. Taču, ja pētniekiem izdotos palielināt ķieģeļu baterijās uzkrāto enerģijas daudzumu, šo uzlādes risinājumu varētu pielīdzināt litija baterijām. Papildus enerģijas uzkrāšanai citi pētnieki izstrādā veidus, kā ķieģeļus izmantot ūdens attīrīšanai.
Ar visu pētījumu var iepazīties šeit.
Nu re, arī atbilde Krotow – vai 10gadīgu EV baterijas nomaiņa maksās dārgi? Nē, paši sakrāmēs bagāžniekā ķieģeļus un iemetīs vadus. Tikai nevajag uzķerties uz gaišajiem silikāta ķieģeļiem.
Pēc apraksta sanāk ka vidēja izmēra EV barošanai vajadzēs ķieģeļu kaudzi mikrorajona daudzstāvenes izmērā. Vēlu veiksmi paņemt tādu līdz auto rezerves barošanai ;)
Izrādās, ka gāzi izgatavo!
Un izgatavo no molekulas… :-)
gāzi izgatavo no pākšaugiem! ;)