Web Analytics
More
    Reklāma

    WSJ: Simtiem lietotnēs ir paslēpta izsekošanas programmatūra, ko izmanto ASV valdība

    Jaunākie raksti

    Saskaņā ar jaunāko The Wall Street Journal ziņojumu – ASV uzņēmums “Anomaly Six LLC”, kas saistīts ar ASV aizsardzības un izlūkdienestu, ir ievietojis savu programmatūru daudzās mobilajās lietotnēs, ļaujot tai izsekot simtiem miljonu mobilo tālruņu visā pasaulē. Šo faktu The Wall Street Journal pierāda gan ar intervijām, gan pārskatītajiem dokumentiem.

    Norādīts, ka Anomaly Six LLC, acīmredzot, lepojas ar to, ka tas, izmantojot īpašu programmatūru un ievietojot to vairāk nekā 500 mobilajās lietojumprogrammās, spēja iegūt datus par miljoniem cilvēku atrašanās vietu. Jāsaka, ka šī darbiņa veikšanā uzņēmumam palīdzējuši partneri, kas ar savām attiecīgajām metodēm ieguvuši vajadzīgos lietotāju datus.

    Reklāma

    Ziņojumā teikts, ka Anomaly Six LLC ir federāls darbuzņēmējs, kas sniedz globālās atrašanās vietas datus ASV valdības filiālēm un privātā sektora klientiem. Turklāt, daudzas ASV valdības aģentūras ir uzskatījušas šo shēmu par likumīgu. To apliecina arī tas, ka Anomaly Six LLC tiesības un pienākumi plaši aprakstīti militārajām personām paredzētajos dokumentos. Tikmēr intervijās ar vairākiem nozares darbiniekiem noskaidrojies, ka ASV nav pietiekami daudz noteikumu par atrašanās vietas datu pirkšanu un pārdošanu.

    Tiek ziņots, ka dati, kas iegūti no lietotnēm, tiek anonimizēti ar burtu- ciparu identifikatoriem, kas nav saistīti ar lietotāju vārdiem, tomēr laika gaitā anonīmus datus šā vai tā iespējams ļoti viegli sasaistīt ar konkrētu personu. Kaut vai, piemēram, ja ikdienā jāmēro jau ar rutīnu apvītais ceļš no mājām uz darbu un otrādi.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    8 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    fosīls
    11.08.2020 10:03

    Godīgie Amerikāņi.

    Janis Murnieks
    11.08.2020 10:25

    Kā šāda situācija varēja izveidoties ? (c)

    DMG
    11.08.2020 10:34

    Viss kā parasti ar lielajām valstīm. Soda tos, kas dara to pašu, ko viņi. Amerikāņi soda par spiegošanu, lai arī dara to pašu. Krievi nosoda militāros konfliktus un spēka pielietojumu pret tautu, kad paši dara to pašu. Pieņemu, ka lietotnes ir pieejamas visiem. Tātad ASV noteikti izspiego arī ārpus savas valsts. Diez kad Eiropa par to uzliks viņiem kādu sodu?

    Skābene
    11.08.2020 10:52

    Kaut kā divkosīgi sanāk, ķīnieši ar savu Huawei un krievi ar Kaspersky, nevar, bet amerikāņi var un vēl kādā mērogā! :D

    Visas tās lielvaras viena par otru labākas! :) Katrā ziņā sliktajiem puišiem der atcerēties, ka vadāmā raķete vienmēr atradīs viņu viedtelefonu!

    digitalk
    11.08.2020 11:53
    Reply to  Skābene

    lai arī pats Kasperskis ir uz tu ar FSB (ja atceramies viņa dēla nolaupīšanu), tomēr neticu, ka kompānijas radītie produkti mērķtiecīgi nodarbojas ar spiegošanu. publiski izliktie “negadījumu” analīzes dati liecina par pretējo — ASV pati sevi fakapoja un pēc tam izveidoja apmelošanas kampaņu.

    11.08.2020 18:33
    Reply to  Skābene

    Quod licet Iovi, non licet bovi”
    Vienīgais es nesaprotu šo “izmantojot īpašu programmatūru un ievietojot to vairāk nekā 500 mobilajās lietojumprogrammās” jebšu pareizāk liekas gaužām jocīgi.. (un tā kā WSJ ir aiz paywala slinkums tālāk meklēt)

    Ko nozīmē “ievietoja”?
    Paši izstrādāja 500 lietotnes ar konkrēto kodu?
    “Injectēja” tracking kodu citu izstrādātāju kompilētā kodā? Kā tas notika? Vienojās ar visiem developeriem jebšu kas ir tie “partneri”? Vai pēcāk jau caur Google vai Apple kas veic programmatūras verifikāciju (un tad vienkāršāk nav to visu uzzināt jau OS vai hardwares līmenī (uzspiest uz Qualcomm)? Proti, dekompilēt (mobilās) lietotnes kodu ir viens (ar domu to var veikt 2 kursa students), bet saprast, kas atrodas mikročipā vai firmwarē, ir jau kaut kas cits..

    Kaut kā parāk prasti liekas šādi darīties (un riskēt šādi uzrauties, lai gan ja jau ir apziņa, ka tas ir likuma ietvaros..), ja faktiski ir piejami smalkāki mehānismi..

    Last edited 3 years ago by Reinis Rozitis
    digitalk
    11.08.2020 23:20
    Reply to  Reinis Rozitis

    izlasi oriģinālu, no kura tulkots, paliks neeedaudz skaidrāk. esot izmantots viņu SDK un citi bezmaksas appu rakstītāji par peso pārdevuši lokācijas datus. tiesa, šis žurnālistu garadarbs nāk no WSJ, kas būdams demokrāta īpašumā, šobrīd gatavs aplikt Trampu un federālo valdību par paldies — ticamības kredīts svārstās ap nulli.

    Jurčiks
    12.08.2020 14:20

    Ja vēlēšanās uzvarētu tā otra, nevis Tramps, vai tad WSJ publicētu šo rakstu, jeb turētu muti?

    Reklāma