Sākšu rakstu ar mazu atkāpi – jā, biju paņēmis nelielu atvaļinājumu no rakstīšanas un jaunu auto izmēģināšanas, tāpēc sanāca pamatīgi iekavēt arī visas pirms pandēmijas izmēģinātās automašīnas. Atvaļinājums ir beidzies un ir laiks atgriezties apritē. Nevajag arī uztraukties par to, ka esmu aizmirsis visas izmēģinātās automašīnas – es veicu detalizētus pierakstus un video par visām niansēm, tāpēc raksts būs pietiekami aktuāls.

Teikšu godīgi – kaut abas virsrakstā minētās automašīnas ir individuāla raksta vērtas, mazliet interesantāk ir tās salīdzināt, jo abas ir ļoti līdzīgas. Ja ne līdzīgas vizuāli un interjerā, tad tās ir vienas klases un pielietojuma. Un arī cena ir stipri līdzīga. Un arī abi auto ir Renault-Nissan-Mitsubishi alianses paspārnē. Jūs gan arī zināt manas domas par krosoveriem un to pirkuma loģiku – tā ir stipri apšaubāma. Diezgan pamatīgi pārmaksāt par auto, kas ir mazliet augstāks, nav ne plašāks salonā, ne arī ar ietilpīgu bagāžas nodalījumu, ir bez jebkāda loģiska pamatojuma. Tas nav arī pats finansiāli prātīgākais lēmums, bet tauta prasa krosoverus, Latvijas ceļi prasa krosoverus un ražotāji tik veido jaunus un jaunus šos mini SUV. Tad nu apskatām divus diezgan labus adekvāta budžeta variantus. Iepriekš izbraucāmies ar “dārgā gala” krosoveriem, tagad apskatīsim tos tuvākos tautas makam un iespējām.

Vai lētāks nozīmē sliktāks?

Biežāk gan gadās tā, ka dārgākam auto ir vairāk nepieciešami kādi uzlabojumi, jo mēs lielāku uzmanību pievēršam kvalitātes jautājumiem, apdares materiāliem un braukšanas īpašībām, bet lētākiem auto cenšamies to ignorēt. Ne es. Es vienādi detalizēti apskatu kā dārgos, tā arī pieejamākos auto un parasti arī saskaros ar to, ka visvairāk “kasjaku” ir tieši dārgajos. Bet ne par to šoreiz ir stāsts.

Tehniskā puse

Tehniskā puse franču krosoveram ir ļoti sakārtota un pieejams faktiski ir viss, ko sirds vēlas – arī uzlādējamais hibrīds. Tātad francūži domā gan par normālajiem cilvēkiem, gan arī delfīniem. Man uzlādējamais hibrīds vispār šķiet gadsimta labākais izdomājums auto industrijā, jo pilsētas braucējiem, kas ikdienā nobrauc ne ļoti milzīgus ceļa gabalus, faktiski sanāk braukt tikai ar elektrību, kas ir jūtami lētāk. Un lielākus attālumus ir iespēja mērot bez ilgas gaidīšanas uzlādes stacijās. Renault Captur ir pieejami gan benzīna, gan dīzeļdzinēji un pat rūpnīcā uzstādīta LPG gāzes sistēma. Nav tik moderni kā CNG aparātiem no VW koncerna puses, bet vismaz ir.

Ir trīs benzīna dzinēji, viens dīzeļdzinējs un hibrīds. Viena litra tilpuma trīs cilindru TCe 100 ir pieejams gan klasiski, gan ar LPG un attīsta jau skaidri nosaukumā saprotamos 100 Zs (160 Nm un 170 Nm ar LPG). Pieejams gan tas ir tikai ar piecu ātrumu manuālo ātrumkārbu. TCe 130 un TCe 155 ir 1.3 litru četru cilindru spēka agregāts un attīsta attiecīgi 130 Zs (240 Nm) un 155 Zs (270 Nm). 130 Zs versija pieejama gan ar sešu ātrumu manuālo, gan septiņu ātrumu EDC divsajūgu automātisko ātrumkārbu, bet 155 Zs versija tikai ar iepriekšminēto automātisko.

Dīzeļdzinējs ir nepilnu 1.5 litru un pieejams divās jaudas versijās – 95 Zs (240 Nm) un 115 Zs (260 Nm). Latvijā nopērkams ir tikai 115 Zs un tas ir pieejams gan ar septiņu ātrumu EDC automātisko ātrumkārbu, gan arī sešu ātrumu manuālo. Kaut dīzelis šāda izmēra auto ir tikpat neloģisks pirkums, dažam labam lauksaimniekam tas var noderēt, kur utilizēt traktortehnikā neizlietoto dīzeli. Hibrīds ir pavisam interesants – tam ir 1.6 litru 92 Zs benzīna dzinējs un divi elektromotori ar kopējo jaudu 67 Zs. Kopā tas dod 160 Zs (300 Nm) un tas viss ir savienots ar 9.8 kWh bateriju un bezsajūga ātrumkārbu ar virtuāliem astoņiem pārnesumiem. Neizklausās dikti daudz, bet var nobraukt līdz pat 45 km tikai ar elektrību, kas nav maz.

Ar Nissan Juke gan ir pavisam vienkārši – tam ir tikai 117 Zs (180 Nm) viena litra trīs cilindru benzīna dzinējs, kas ir pieejams vai nu ar sešu ātrumu manuālo, vai septiņu ātrumu DCT divsajūgu ātrumkārbu. Šis ražotāja solis ir pavisam interesants (lasīt garlaicīgs), jo iepriekšējās paaudzes Juke bija pieejams dažādās dzinēja versijās un pat īpašā Nismo RS versijā ar 218 Zs (250 Nm). Īsti neticu, ka jaunais Juke tiks pie kā līdzīga, bet nu cerēt jau vienmēr ir atļauts. Tomēr bizness ir svarīgāks par evolūciju un lielā krosoveru popularitāte ir Nissan jājamzirdziņš, tāpēc radīt ko interesantāku un dinamiskāku vairs nav nepieciešamības. Žēl.

Abi auto ir pieejami tikai ar priekšējo riteņu piedziņu, kā jau kārtīgiem pilsētas krosoveriem pienākas.

Vizuāli tehniskā puse

Renault Captur ir jau otrajā paaudzē un izmēra ziņā īsti neatšķiras no sava priekšteča. Pāris centimetri šur, pāris tur un lieta darīta. Un priekštecis arī nav nemaz tik sens – pieejams bija no 2013. līdz 2019. gadam. Auto piedzīvoja modernizāciju ap 2017. gadu, bet kopš 2019. gada nogales pircēji var tikt pie pavisam svaigā Captur.

Nemānīsim sevi – Renault mazais krosovers izskatās tieši tāpat kā visi šī izmēra krosoveri un neko īpašu Jums tur nesanāks atrast. Formas un izskats ir ieturēts aktuālajās Renault vadlīnijās un tās pavisam noteikti ir izdevušās un man labpatīk. SUV veidols, uzrauts dupsis ar stilīgas formas aizmugures lukturiem, sportiska izskata priekšējā daļa ar pilnajiem LED lukturiem un iespēja krāsu gammu pielāgot pēc sirds patikas – iespēja franču auto padarīt stilīgāku. Koša krāsa, melns jumts, dzelteni spoguļi un aizsargplastmasas – kāpēc ne. Par gaumi taču nestrīdas.

Nissan Juke ir tikai mazliet senāka vēsture – tas ir pieejams kopš 2010. gada un arī ir pieejams tā otrajā paaudzē un arī kopš 2019. gada nogales. Juke ir uzskatāms par ideoloģisko krosoveru sāgas aizsācēju, tātad mēs varam vainot Nissan pie tā, ka mums ir tik daudz šo dīvaino auto uz ceļiem. Tajā gadā gan Nissan nenojauta, ka pēc dekādes puse no pārdotajiem auto būs krosoveri.

Domāju, ka man vairākums piekritīs, ka Juke ir jancīga paskata auto. Man ļoti patīk cilvēki, kuri pieturas pie sava viedokļa un to nemaina atkarībā no vēja virziena. Tieši to pašu es cienu auto ražotājos – Nissan ir pieturējies pie jancīgā izskata arī jaunajā auto paaudzē, to tikai uzlabojot un padarot modernāku. Malači. Ir saglabātas lielās acis un uzacis, bet tagad tās ir modernas un ar LED gaismām aprīkotas. Iepriekšējam modelim man ļoti mulsināja priekšējais buferis – tagad tas saiet kopā ar lukturiem un ir pietiekami stilīgs. Pamatīgi izmainīta gan ir aizmugurējā daļa un lukturi ir pilnīgi savādāki, kas man personīgi ne ļoti patīk. Agresīvais un stilīgais priekšgals galīgi neatbilst garlaicīgajai un skumjajai aizmugurei. Arī Juke krāsojumu var pielāgot pēc sirds patikas – gribi zaļu auto ar sarkanu jumtu – aiziet. Es gan pieturos pie klasikas, jo sarkans auto ar melnu jumtu un akcentiem vienmēr izskatīsies stilīgi arī pēc 5 un vairāk gadiem, bet katram savs.

Renault Captur – paaugstināts Clio un Zoe krustojums

Vairāk gan Clio, jo no Zoe tur ir tikai “lidojošā” vidus konsole. Paaugstināts Clio nav tikai klikšķu māneklis, tas tā patiešām ir. Liela daļa šo pavisam mazo krosoveru ir vienkārši paaugstināti hečbeki, kas šos auto pēc būtības padara par nišas produktu. Nu gluži tāpat kā pats hečbeks ir ļoti specifisks produkts. Tā kā man ļoti patika Renault Clio, tad man arī vajadzētu patikt Captur.

Jaunais Renault interjers ir krasi izmainījies un palicis nu ļoti moderns, stilīgs un diezgan praktisks. Protams, nevajag sagaidīt pašu modernāko info-izklaides ekrānu un ar ādu apvilktu paneli, bet viss ir diezgan kvalitatīvs un aktuāls. Un stilīgs, jo mēs taču negribam garlaicīgu mazauto, vai ne?  Daļa paneļa, viduskonsoles, durvju elkoņbalstu ir apvilkti ar īpašu un mīkstu materiālu, kas ir ļoti patīkams pieskārieniem un arī izskatās labi. Turklāt, tas ir pieejams vairākās krāsās, proti, oranžā kā izmēģinājuma auto, zila, sarkana un vēl zaļganzila. Lai ko arī nozīmētu vārds zaļganzils. Protams, ļoti liela daļa interjera materiālu un ir diezgan lētas plastmasas, bet vismaz redzamās daļas ir uzlabotas.

Sēdekļi izskatās dikti vienkārši un arī liela daļa to apdares materiālu un ir pārstrādāti, sēdekļi ir ļoti ērti un pat ar diezgan adekvātu sānu atbalstu.

Es jau pieminēju “lidojošo” vidus konsoli, kas iedod foršu odziņu interjeram. Tas ir arī praktiski, jo zem tās var atrasties vai nu mantu glabātuve, vai bezvadu lādētājs telefonam. Uzreiz gan jāpiemin, ka šī piepaceltā konsole ir tikai automātiskās kārbas versijai, jo manuālim saprotams, ka nav ko piepacelt.

9.3 collu info-izklaides ekrāns ir izskatīgs, ļoti moderns, lielākais klasē, bet nav pats ātrākais un uzticamākais. Skaidrs, ka francūži ir gribējuši panākt wow efektu ar tik lielu ekrānu, bet to vajadzētu arī papildināt ar ātrdarbību un plūdenumu, kuras šeit īsti nav. Viss ir ļoti viegli lietojams un pārdomāts – nav jau arī 33. Nokia, bet šeit ir ko uzlabot. Vadītāja displejs arī ir pieejams pilnībā digitāls. Izmēģinājuma auto gan tas bija daļēji digitāls un iemantots no iepriekšējo paaudžu modeļiem kā Talisman, bet ir pieejams arī pavisam moderns.

Visādi citādi Renault Captur ir ellīgi moderns un piedāvā praktiski visas mūsdienīgās fīčas – sākot ar Bose mūziku, savienotu un automātiski atjaunojošos navigācijas sistēmu ar satiksmes informāciju, Apple CarPlay un Android Auto atbalstu. Kaudze dažādu asistentu, ceļa zīmju atpazīšana, aklās zonas brīdinājums, braukšanas joslas kontrole, adaptīvais kruīzs arī autopilotu, 360 grādu kamera un automātiskā parkošanās, pilnie adaptīvie LED lukturi ar tālo gaismo asistentu. Ir viss, ko vien var kārot un auto nav nekāds Volvo vai cits premium zīmols, par to cenu es teiktu ka ir vairāk kā OK.

Nissan Juke – interjers mani pārsteidza

Ne ne, šeit nav nekādas inovācijas, milzīgi ekrāni un digitāli paneļi. Godīgi sakot ir pavisam pretēji – interjers kā tāds ir pat ļoti pieticīgs un vienkāršs un es teiktu 2020. neatbilstošs. Tad tieši kas man varētu patikt? Noteikti atceraties, ka esmu gadžetu cilvēks un ļoti lielu uzmanību pievēršu tieši dažādām ekstrām, jo es pat tās cenšos izmantot. Iespējams Nissan ar jauno Juke modeli uzreiz ir centies nospraust to cilvēku kategoriju, kas ir šī auto potenciālie pircēji. Nissan šķiet, ka Juke braucējiem tehnoloģiju pārbagātība būs traucējoša. Iespējams. Un atkal nē – Nissan ar jauno Juke nav atteicies no elektriskajiem logiem un stūres pastiprinātāja. Auto ir aprīkots ar visām nepieciešamajām lietām, asistentiem, 8 collu skārienjūtīgu ekrānu ar Apple CarPlay un Android Auto atbalstu, Bose audio sistēmu, adaptīvo kruīza kontroli, LED lukturiem, bet tas viss ir ietērpts vienkāršotā apvalkā.

Interjers ir ļoti klasiska izskata ar apaļām ventilācijas atverēm, apaļu ātrumkārbas torpēdu un uz leju skatošu paneli, kas ir apvilkts ar mākslīgo ādu. Tieši tāpat arī durvju paneļu taustāmās vietas ir apvilktas ar mākslīgo ādu un pat daļa torpēdas. Tas viss dod diezgan premium sajūtu un mani patiešām pozitīvi pārsteidza. Pat visas pārējās plastmasas ir mīkstas un kvalitatīvākas un pat labākas par dažu labu dārgo SUV. Pietrūkst mazliet digitālāka vadītāja displeja un arī pats info-izklaides ekrāns varētu būt modernāks gan izmēra, gan arī izskata un funkcionalitātes ziņā, bet viss pārējais interjers ir fantastisks.

Sēdekļi arī ir diezgan vienkārši, bet es neteiktu, ka pietrūktu sānu atbalsta. Un tie ir ļoti ērti. Ātrumkloķa svira ir novietota ļoti ērtā vietā, elkoņbalsts ir precīzi tur kur vajag un arī durvju elkoņa balsts ir pareizajā augstumā. Pie ergonomikas ir piedomāts un tā Nissan ir bijusi svarīgāka par tehnoloģisko brīnumu izlikšanu salonā. Tieši vienkāršība, pārdomātība un sēdēšanas ērtums mani pārsteidza. Atkal malači.

Nissan Juke ir paredzēts tikai pilsētai

Pirmā lieta, kas Nissan Juke “iekrīt acīs”, ir ļoti nervozs gāzes pedālis. Tas ir tik jūtīgs un pārlieku ass, ka novietojot auto stāvvietā kādam nepieredzējušajam pilotam var sanākt ziepes. Pie šī man vajadzēja kādu laiku, lai pierastu, un tāpat laiku pa laikam uzsākot man auto noraustījās kā tādam amatierim. Es domāju, ka tā ir labojama lieta ar programmas palīdzību un to noteikti vajag kādā brīdī izdarīt. Nissan ar savu Juke kā jau liela daļa auto ražotāju ir centies auto radīt maksimāli komfortablu tieši standarta ceļiem un vieglām bedrēm, bet ātruma vaļņi ir ļoti sāpīga tēma. Auto tik ļoti stingri atsit atpakaļ priekšējos riteņus, ka ātri var sudraba plombes izkrist.

Ir ļoti sarežģīti izveidota auto vadība. Piemēram, lai ieslēgtu kruīza kontroli, ir gandrīz jāņem instrukcija, jo stūres rata pogas ir pilnīgs un absolūts haoss. Nissan ļoti cenšas Tev pastāstīt, ka esi nobraucis no asfalta, visu laiku navigācijas sistēma brīdina, ka atrodies uz savādāka seguma ceļa.  Problēma ir tajā, ka navigācija par tādiem ceļiem uzskata arī tos ceļus, kuri kartē tā īsti nav atzīmēti un karte es neteikšu ka ir pati modernākā. Tātad ļoti daudz reizes dienā auto brīdina “Caution, unsurfaced road”, ka tas paliek kaitinoši. Un es arī neatradu, kā to izslēgt.

Dinamika nav spīdoša un no 115 Zs nevajag arī sagaidīt 10 sekunžu auto, bet ļoti palīdz DSG divsajūgu ātrumkārba, kas savu darbu veic gandrīz izcili. Tāpat tas rezultē pie diezgan augsta patēriņa, jo nedaudz sanāk auto mocīt. Savu izmēģinājumu es pabeidzu ar vidējo 7.8 litriem benzīna patēriņa, kas ir daudz. Ceļa trokšņi tiek apslāpēti ļoti adekvāti, jo aerodinamiski Juke ir uzbūvēts diezgan labi. Turklāt tik lielu ātrumu, lai troksnis sāktu traucēt, nemaz nevar sasniegt. Braukšanas asistenti strādā ļoti labi, līnijas tiek nolasītas precīzi un nav jāsagaida svaigs krāsojums, lai auto atpazītu tās un noturētu Tevi joslai pa vidu. Izbraucām arī pa nelīdzenu segumu, kad braucām uz Līgatnes dabas takām un arī ar tām Juke tika lieliski galā. Bet, ir viens bet. Visdrīzākais kādā izskalotā ceļa nelīdzenumā vai dziļākā bedrē es aizķēru aizmugurējo buferi un tas salūza. To gan es atklāju tikai automašīnu atdodot, bet tik vieglos ceļa apstākļos nekam tādam nevajadzētu notikt. Izrādās, ka aizmugurējam buferim nav nemaz tautā sauktās “balkas” un tas itin vienkārši var tikt traumēts. Pilsētai tas auto der ļoti labi, bet šosejai un pat vieglam bezceļam Juke ir absolūti nepiemērots. Un tam arī noteikti nemaz nav būvēts.

Renault Captur ir klusāks par dažu labu premium auto

Dinamikas ziņā Renault Captur gan visam jābūt kārtībā, jo ir pieejams 150 Zs dzinējs. Izmēģinājuma auto gan bija aprīkots ar 130 Zs dzinēju un tam nedaudz pietrūka spēju paātrināties, kas rezultējās pie vidējā patēriņa ap 7.5 litri. Arī varēja būt mazāks.

Divsajūgu automātiskā ātrumkārba braukšanu padara patīkamu un es esmu drošs, ka ar manuālo kārbu patēriņš būtu vēl lielāks. Captur pēc sajūtām ir tieši tāda pati balstiekārkarta kā Juke. Es pat nebrīnītos, ja daļa komponenšu tiešām dublētos, bet tas tikai nozīmē vienu – arī Captur cieš no ātruma vaļņiem un dziļākām bedrēm. Tiek piedzīvots diezgan pamatīgs sitiens pa piekari, kad ritenis kļūst pārlieku brīvs.

Man ne ļoti patika tā sauktā autopilota funkcionalitāte – braucot pa taisnu ceļa posmu auto visu laiku cenšas piestūrēt un peld pa joslu, kad stūre absolūti nav jāaiztiek. Līnijas gan tiek nolasītas izcili un nav jāuztraucas, ka uz Latvijas ceļiem pabalējušās līnijas nedos iespēju izmantot piestūrēšanu.

Mani diezgan pamatīgi pārsteidza Renault skaņas izolācija un tas, ka ceļa trokšņi bija praktiski nedzirdami. Ko tādu bieži sagaidām no dārgiem krosoveriem un tik pat bieži nemaz nesagaidām. Kaut visas nedēļas laikā es tā īsti nenobraucu no asfalta, mani nepamet sajūta, ka Captur itin viegli varētu tik galā arī ar vieglu bezceļu. Un tas pat ir neskatoties uz to, ka arī šim Renault pretslīdes un stabilitātes sistēmu nemaz nevar izslēgt. Gluži kā Talisman, kas mani noveda pie piedzīvojumiem.

Diezgan idiotiskā vietā ir novietota bagāžnieka atvēršanas poga – tieši virs numura zīmes vienā no pašām netīrākajām vietām. Elektriskais bagāžnieks šādam auto nepienākas un roku sanāk savārtīt pat tikai lietainā dienā. Un arī Captur tikpat kaitinoši visu laiku saka, ka esi nobraucis no asfalta un arī šeit to neatradu kā atslēgt. Alianses jociņi-spociņi.

Cenas

Kā es jau minēju abu auto cenas ir ļoti līdzīgas, tomēr grūti salīdzināmas, jo Nissan Juke nav pieejama tikpat jaudīga versija kā Renault Captur. Nissan Juke sākas no 17 tūkstošiem EUR par vienkāršāko Visia versiju ar manuālo kārbu un tai ir tikai pāris asistenti pieejami. Nākamais apdares līmenis Acenta jau maksā 19 ar pusi tūkstošus EUR par manuālo kārbu un 21 tūkstotis par automātisko ātrumkārbu. Gan Visia gan Acenta netiek pie 7 collu pusdigitālā vadītāja displeja, bet Acenta ir jau pieejams 8 collu skārienjūtīgā info-izklaides sistēma. Pats treknākais Tekna aprīkojums maksā no 23 ar pusi tūkstošiem EUR ar manuālo u 25 tūkstošiem EUR ar automātisko kārbu un tai ir visas iepriekš aprakstītās fīčas. Vēl ir pieejamas N-Connecta un N-Design apdares versijas, bet tās aprakstīt tā īsti nav vērts. Izpētiet brošūru, tur viss ir paskaidrots.

Renault Captur ir pieejams tikai divās apdares versijās – Zen un Intens, bet tam visam papildus nāk pamatīga dzinēju izvēle. Pati vienkāršākā 100 Zs versija Zen pakontē ar manuālo sākas no 15 700 EUR. 130 Zs versija ar manuālo kārbu pieejama tikai Intens pakontē un maksā no 20 tūkstošiem EUR, bet automātiskās ātrumkārbas versija ir pieejama arī vienkāršākajā Zen un maksā no 19 tūkstošiem EUR un Intens no 21 ar pusi tūkstošiem EUR. Šī ir tāda interesanta Renault izvēle. Pats jaudīgākais 155 Zs benzīns ir pieejams tikai ar EDC un Intens versijā un maksā no 22 tūkstošiem EUR.

Dīzeļdzinējs ar manuālo kārbu ir pieejams kā Zen, tā Intens versijās un maksā attiecīgi no 18 ar pusi tūkstošiem un 21 tūkstoša EUR, kamēr EDC automātiskās ātrumkārbas versija ir pieejama tikai ar Intens un maksā no 22 tūkstošiem EUR.

Par hibrīdu būs jāšķiras jau no 30 tūkstošiem EUR un tas saprotams, ka ir pieejams tikai Intens versijā. Lielākās atšķirības starp Zen un Intens ir savādāki pilnie priekšējie un aizmugurējie LED lukturi, tālo gaismu asistents, ādas salona pieejamība, bezroku pieeja un iedarbināšana, salona LED apgaismojums divos režīmos.

Pēcvārds

Mazie krosoveri kaut pagaidām vēl ir nišas produkts, kļūst arvien populārāki. Pat Tesla ir uztapinājusi tādu mini džipiņu un pavisam drīz jau redzēsim arī mūsu ielās jauno Model Y ar tik pat slikti saliktu virsbūvi kā visiem citiem Tesla. Tātad ražotājiem ir jāsāk radīt adekvāti mazie krosoveri. Nissan Juke beidzot izskatās normāli, jo būsim godīgi – pirmās paaudzes Juke ir viens no pasaulē neglītākajiem auto. Jaunajam ir patiešām glīts un kvalitatīvs interjers un vienīgais, pie kā es gribētu piesieties, ir pārlieku skopā dinamika. Renault Captur ir ļoti glīts kā ārā, tā iekšā un pie apdares kvalitātes es arī tā īsti neatradu, kur piesieties. Un pat nav tā, ka man abiem krosoveriem būtu diži jāmeklē kur piesieties, jo interjeri ir gan glīti, gan kvalitatīvi. Un abos ne velna nav vietas aizmugurē. Nu ir vieta – bērniem un pat tad sēdekļu aizmugures būs nosmērētas jau pirmajos kilometros.

Skaidrs, ka lielāks auto dod tādu mānīgu drošības sajūtu un tas noteikti ir viens no iemesliem lielajai krosoveru popularitātei. Protams, ka paaugstinātam auto ir savi plusi un neveiklākam braucējam to pat ir vairāk – nav jāuztraucas par zemākām apmalēm, pilsētas bedru dziļumu un aizskaloto Salu tiltu, bet tas ir arī viss, ko iegūstat no šiem mazajiem krosoveriem. Bagāžas nodalījumi nav lieli, vietas aizmugurē tikai bērniem – tas tā vien arī izskatās kā tikai pilsētas auto. Mājas – dārziņš – skola – darbs – veikals – mājas. Četru cilvēku ģimene nedēļas nogales piknikā tā īsti neaizbrauks.

Kaut abi auto ir līdzīga izmēra, līdzīgas cenas un līdzīga pielietojuma kā paaugstināts pilsētas pārvietotājs, tie ir kardināli atšķirīgi. Renault ir centies mazajā auto ielikt visas modernās fīčas, kamēr Nissan ir pieturējies pie klasiskām vērtībām. Ja man būtu jāizvēlas no abiem, es ņemtu Juke ar Captur dzinēju, jo 115 Zs ir pārāk pieticīgs rādītājs.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
15 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Agris

Tas reno displejs izskatās.. Pat nezinu pēc kā.. Kalkulatora ekrāna?

Krotow

Kādu nu varēja iespiest šaurā vietā, tādu ielika. Man vairāk atgādina 8 gadus vecu planšeti. Citādi ir Ok. Vakar brauktajā nomas Zoe ir tieši tāds pats un nevar sūdzēties.

Edgars K

Vecais labais snobiskais Māris, kurš ģimenes piknikā var aizbraukt tikai ar Landcruiser :)

fosīls

Kāpēc LC ir  (kas ir pasaulē neglītākais un sūdīgākais SUV)?

1102

 Latvijas ceļi prasa krosoverus” – varbūt par šo varētu sīkāk….ko īsti krosovers dod cilvēkam, kas 95% gadījumu brauc pa asfaltētiem ceļiem? Un ko krosovers dod uz grants ceļa? I smell B.S.

Krotow

Īstam bezceļam krosoveri nu galīgi neder. Viņš laikam domāja komfortablu iebraukšanu tipiskā lauku viensētas piemājas ceļā, lai zāles kumšķi un lielāki akmeņi neskrāpējas gar auto dibenu.

1102

nā, iebraukšana viensētā != Latvijas ceļi

1102

Ūja, vai tad tās bedres tik dziļas un tik tuvu viena otrai, ka vajag paugstinātu klīrensu lai neberztu dibenu, kad riteņi bedrēs? Komfortu jau balstiekārta vairāk nosaka, nevis augstums? Mani zemie auto vienmēr bijuši ērtāki braukšanā, kā augstāki un vaļīgāki – protams, ka pa ceļiem, nevis pļavu un pielīdzināmaos apstākļos.

Gundars

Nu jā, klusajā centrā no dzīvokļa līdz tuvējai kafejnīcai der zems auto. Tur gan vēl labāk ar velo, nekā auto. Bet LV ir arī citi ceļi. Ja tev subjektīvi nevajag, tas nenozīmē ka pārējiem arī nevajag. Cilvēkiem patīk pabraukāt pa visādiem Latvijas ceļieme. Un tie ir dažādi.

1102

Braukšana pa vairāk vai mazāk lāpītiem ceļiem neatšķiras – vai tas ir vieglais vai paaugstināts vieglais. Tur, kur brauc ar SUV, šie auto tāpat netiek stumti iekšā. Atliek augstā sēdpozīcija – ja gribi salīdzinājumu ar velo, tad tie ir omafiets. Sēdi augstāk, redzi tālāk (ja skatiens nav aizņemts ar ekrānu).

Argumentā “ja tev nevajag” izskan aizkaitinātība, nevis racionāli argumenti? Labi, pieņemam to, kas ir. Es saprotu – ir cilvēki, kam patīk iekāpt augstākā auto un ilūzija par caurgājamību. Nekā slikta tajā nav, tas laikam arī liecina par Latvijas sabiedrības novecošanu. Un nē, tas nav sarkasms, tā ir statistika.

Janis

Model Y ar tik pat slikti saliktu virsbūvi kā visiem citiem Tesla
Kā auto apskatniekam, lūgums nedaudz iedziļinies tēmā. Tesla kvalitāte ir miskaste… tikai ASV ražotām mašīnām. Ķīnā taisītās vietējam tirgum ir kvalitatīvas. Eiropā Teslas nāk no ASV, bet pēc Berlīnes rūpnīcas uzbūvēšanas 2021. gadā, Eiropas teslas tiks taisītas tur, un, vismaz pēc esošajiem plāniem, Model Y netiks eksportēts uz Eiropu, bet gaidīs, kad būs Berlīnes rūpnīca… Un tur par kvalitāti es īpaši nešaubos. Teslas sliktā kvalitāte ir sliktā ASV auto rūpnīcu kvalitāte, kur tas līmenim ir tāds kā ir.

KKTK

Es brīnos ka cilvēki skaļi nevemj no tiem viduskonsoles ekrāniem? Kaut kā gaisā pieļepītas planšetes biezām apmalēm. Tā kā tādā lauku šķūningā #facepalm Taisni vai brīnums, ka viņi ir bez piesūcekņa pie stikla, kā sensilās GPS iekārtas, kas arī mīlēja turčīt visam pa vidu.