Radiācija joprojām ir viens no nopietnākajiem šķēršļiem cilvēka ilgstošai klātbūtnei kosmosā, taču, iespējams, šai problēmai atrasts daļējs risinājums. Pētījums, kas veikts Starptautiskajā kosmosa stacijā, parādījis kādas varen’ izturīgas sēnes potenciālu pasargāt astronautus no kosmiskā starojuma. Šī sēne savas brīnumainās īpašības parādījusi nevienā citā vietā kā Černobiļas atomelektrostacijas teritorijā.

Sēne, kuras latīniskais nosaukums ir Cladosporium sphaerospermum, zinātniekiem pazīstama jau kopš 1886. gada. Vēlāk konstatēts, ka tai visai tīkama augšanas vieta ir tieši radioaktīvā vide, ieskaitot bojātās Černobiļas atomelektrostacijas dzesēšanas baseinus, kur radiācijas līmenis ir par trīs līdz piecām reizēm augstāks par normālu. Noslēpums, kā šāda sēne var izdzīvot tik ekstremālos apstākļos, meklējams tās spējā pārveidot radioaktīvo enerģiju ķīmiskajā enerģijā, izmantojot šūnās esošos melanīna pigmentus. Šis process varētu būt kas līdzīgs fotosintēzei. Tieši melanīns, iespējams, ir tas, kas šo sēni pasargā no radiācijas kaitīgās ietekmes.

Ņemot vērā sēnes neparasto vēlmi pēc radiācijas devas, tika veikts eksperiments, lai noteiktu, cik daudz starojuma šis organisms spēj absorbēt. Eksperiments arī palīdzēja novērtēt sēnes spējas aizsargāt pret kosmisko starojumu. Pētījuma sākumā tika izvirzīts pieņēmums – ja organisms izmanto radiāciju savā labā, tam jābūt arī izturīgam pret to un jāspēj šo starojumu samazināt arī kosmosā. Tieši tāpēc par eksperimenta vietu tika izvēlēta Starptautiskā kosmosa stacija, kurai raksturīga unikāla radiācijas vide.

Eksperimenta ietvaros Cladosporium sphaerospermum sēne tika audzēta veselu mēnesi, savukārt pats radiācijas līmenis tika pārbaudīts ik pa 110 sekundēm. Rezultāti parādīja, ka sēne spējīga pielāgoties gan augšanas videi, kas ir kosmoss, gan arī pārtikt no kosmiskā starojuma un galu galā samazināt radiācijas līmeni. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka sēne varētu samazināt arī radiācijas līmeni uz Marsa.

Cladosporium sphaerospermum tiek klasificēta kā viens no efektīvākajiem radiācijas samazinātājiem, padarot to par potenciālu iespēju astronautu aizsardzībai pret kosmisko starojumu. Kā papildu ieguvums, sēne ir pašpietiekams, sevi replicējošs organisms, kas spēj dzīvot pat no mazākajām starojuma un biomasas devām. To var audzēt dažādās vietās, piemēram, organiskajos atkritumos.

Vienlaikus pastāv uzskats, ka viens atsevišķs risinājums, visticamāk, neatrisinās kosmiskā starojuma problēmu. Taču šī Černobiļas sēne varētu būt viens no potenciāliem papildus aizsardzības līdzekļiem. Nākotnē šādi un vēl citi risinājumi pret kosmisko starojumu būs vitāli nepieciešami. Tapis zināms, ka piemēram, ceļojuma laikā turp un atpakaļ no Marsa astronauts, kurš nekādi nav pasargāts no kosmiskā starojuma, varētu saņemt 2/3 no dzīves laikā pieļaujamās radiācijas devas, tādējādi kļūstot krietni neaizsargātāks pret virkni slimību, ieskaitot vēzi.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
6 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
uozolins

Ja runājam par jonizējošo starojumu, tad nekāda sēne no tā nepasargās. Ja nu vienīgi ietīties tajā. ;)
Pieņemsim, ja tā spēj absorbēt pašus izotopus, tad savāc sevī, un spīd uz vella paraušanu, proporcionāli tam, cik ir absorbējusi. Varbūt, tādu var izmantot gaisa recirkulācijas iekārtās, bet tad būs labi jāekranē (papildus svars).
Mūsu ādas šūnās esošais melanīns, jonizējošā starojuma ietekmē pārvēršas par melanomu vai ādas vēzi.. Arī nav variants. :)

digitalk

kā ta nepasargās, par to jau arī bija pētījuma būtība. Petri traukā mēnesi audzēja sēni un izveidojusies 1.7 mm kārta samazināja cauri tiekošo kosmisko radiāciju par līdz pat 5%. no tā autori izteoretizēja, ka 21 cm biezs slānis būtu spējīgs novērst lidojumā uz Marsu saņemamo kosmiskās radiācijas devu.

man liekas, ka galvenais ieguvums varētu būt iespēja izaudzēt radiācijas barjeru kosmiskajā bāzē uz vietas nevis svilināt degvielu vedot materiālus.

Krotow

Apmēram tā sanāk. Pēc “X-COM Apocalypse” parauga – izaudzējiet paši savu kosmosa kuģi :P

titis

“…potenciālu iespēju astronautu aizsardzībai pret kosmisko starojumu” kā sēne var aizsargāt no jonizējošā starojuma? Aizsardzības princips jonizējošajam starojumam: laiks (jo īsāku laiku atrodies starojuma laukā, jo mazāk saņem), attālums(jo talāk esi no avota jo mazāk saņem, kosmosā gan šo punktu izmantot īsti nevar), barjera (ekranējums, kas vājina jonizējošā starojuma intensitāti); sēnes nenodrošina nevienu no šiem.
Es saprotu, ka sēnes var palīdzēt savākt radioaktīvos atkritumus, taču astronauti var to sēni bāzt kur grib, bet no starojuma tās neaizsargās.

Ikars

Doma jau ir izaudzēt kosmosa kuģī un uz Marsa to sēni, lai nav jāved ekranējamie materiāli līdz, bet var izmantot biomateriālu kā barību. Astronautiem biomateriāls rodas katru dienu. Eksperimenta mērijumi tai sēnes plēvei kosmosa stacijā uzrādija līdz 5% starojuma samazinājumu aiz tās. Lai tik veicas pētijumos. Ar kautko vienmēr jāsāk tehnoloģiju attīstībai.

Kims

Uztaisīs cilvēku ar černobiļas sēnes gēnu! Ir tak tomāti ar ledus zivs gēnu, kas neļauj tomātam sasalt ledusskapī, būs tagad kosmonauti – sēņu cilvēki. :D