Web Analytics
More
    Reklāma

    “Sievietēm zinātnē” balvu saņem septiņas talantīgas Baltijas zinātnieces

    Jaunākie raksti

    17. jūnijā, “L`ORÉAL Baltic” “Sievietēm zinātnē” programma, kas tiek īstenota sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām, godina 2020. gada “Sievietēm zinātnē” balvas saņēmējas – septiņas talantīgas Baltijas zinātnieces. Par savu ieguldījumu zinātnē 6 000 eiro balvu šogad saņem Dr.Chem. Iveta Pugajeva, Mg.Sc.Ing. Aiga Ivdre un Mg.Sc. Chem. Ivita Bite no Latvijas, Dr. Rima Budvītīte (Rima Budvytyte)  un Mg.Sc. Dominika Dapkute (Dominika Dapkute) no Lietuvas, kā arī Dr. Mārja Grosberga (Maarja Grossberg) un Mg.Sc. Lisandra Menēzisa (Lisandra Meneses) no Igaunijas.

    Valsts eksprezidente, programmas “Sievietēm zinātnē” patronese Vaira Vīķe-Freiberga uzsver: “Valsts un publiskā sektora atbalsts zinātnei Latvijā ne vienmēr atbilst visu atzītai izpratnei par to, ka nākotnes labklājība jebkurā valstī var balstīties tikai uz augstākā līmeņa zināšanām un iedzīvotāju spēju visu mūžu turpināt mācīties un pielāgoties strauji mainīgai pasaulei. Tamdēļ “L’OREAL” un UNESCO programma, kā izcils paraugs publiskās-privātās sfēras sadarbībai, sievietēm zinātniecēm kā Latvijā, tā citur pasaulē ir nākusi kā ievērojams atbalsts.”

    Reklāma

    Dr.chem. Iveta Pugajeva ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vadošā zinātniece un Ķīmijas laboratorijas Hromatogrāfijas grupas vadītāja. Iveta balvu saņēmusi par darbu pie jaunas metodoloģijas izstrādes sabiedrības veselības novērtēšanai, pielietojot uz notekūdeņiem bāzētu epidemioloģijas pieeju. Šo inovatīvo pieeju izmanto, lai pētītu likumsakarības starp notekūdeņu ķīmisko sastāvu un dažādiem antropogēniem faktoriem, galvenokārt – iedzīvotāju uztura un alkohola lietošanas paradumiem un veselības stāvokli. Projektā iegūtie dati sniegs noderīgu un būtisku epidemioloģisko informāciju par Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu, uztura paradumiem, sabiedrības veselību un labklājību.

    Mg.Sc.Ing. Aiga Ivdre ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Polimēru laboratorijas pētniece, kura šobrīd arī studē ķīmijas tehnoloģiju doktorantūrā Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē. Aiga Ivdre “Sievietēm zinātnē” programmas apbalvojumu saņem par pētījumu, kurā meklē iespējas izmantot kokrūpniecības blakusproduktu – koksnes putekļus no zirgu pakaišu un saplākšņa ražošanas – nanocelulozes iegūšanai, un tās pielietojumu kriogēnās izolācijas poliuretāna putuplastā. Mūsdienās ražošanas blakusproduktu izmantošanai ir liela nozīme, lai uzlabotu tehnoloģisko procesu, samazinātu ražošanas izmaksas un ieviestu tīrākas ražošanas principus.

    Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Optisko materiālu laboratorijas pētniecei un doktorantei materiālu fizikā Latvijas Universitātē Mg.Sc.Chem. Ivitai Bitei “Sievietēm zinātnē” balva piešķirta par pētījumu, kurā analizē dažādu ķīmisko sintēžu metožu ietekmi uz materiālu morfoloģiskajām un fizikālajām īpašībām, piemēram, pašvielas defektiem un optiskajām īpašībām. Strauji attīstoties tehnoloģijām pēdējās pāris desmitgadēs, pieprasījums pēc kvalitatīviem oksīdu nanomateriāliem, kas ražoti ar viegli pielāgojamām ražošanas metodēm, ir lielāks nekā jebkad agrāk.

    Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra Bioķīmijas institūta Bioelektroķīmijas un biospektroskopijas nodaļas vecākā pētniece Dr. Rima Budvītīte (Rima Budvytyte)  godalgota ar “Sievietēm zinātnē” balvu, pateicoties darbam par mijiedarbības pētīšanu starp nepareizi salocītu proteīnu uzkrāšanos un fosfolipīdu membrānām, kas varētu palīdzēt cīņā ar neiroģeneratīvām slimībām. Savukārt Viļņas Universitātes doktorante, Nacionālā vēža institūta Biomedicīnas fizikas laboratorijas jaunākā pētniece Mg.Sc. Dominika Dapkute (Dominika Dapkute) apbalvota par pētījumu, kurā tiek pētīts mezenhimālo un vēža cilmes šūnu reakcija uz nanodaļiņām, meklējot jaunas iespējas šūnu terapijai onkoloģijā.

    Tallinas Tehniskās universitātes Materiālu un vides tehnoloģijas departamenta Optoelektronisko materiālu fizikas laboratorijas vadītājai Dr. Mārjai Grosbergai (Maarja Grossberg) balva piešķirta par pētījumu, kas vērsts uz jaunu, ilgtspējīgu materiālu un tehnoloģiju izstrādi un izpēti saules enerģijai. Savukārt Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes Tehnoloģiju institūta Biodegvielu laboratorijas jaunākā pētniece un inženierzinātņu doktorante Mg.Sc. Lisandra Menēzisa (Lisandra Meneses) atzinību saņēmusi par darbu pie pētījuma par otrās paaudzes bioetanola ražošanu, izmantojot ilgtspējīgas aprites ekonomikas pieeju, kurai ir būtiska nozīme efektīvu biorafinēšanas platformu attīstībai Baltijas valstīs un pārejai uz bezatkritumu kultūru.

    “Sievietēm zinātnē” programmas ietvaros balvas katru gadu tiek piešķirtas katras Baltijas valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadu vecumam par pētījuma veikšanu dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā, kā arī pa vienai balvai Igaunijā un Lietuvā, bet divas balvas Latvijā – doktorantēm līdz 33 gadu vecumam. Papildus viena dalībniece no katras valsts tiek nominēta prestižajai, starptautiski atzītajai “L’Oréal-UNESCO For Women in Science International Rising Talents” programmai.

    “L`ORÉAL Baltic” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas un stipendijas goda patroneses Vairas Vīķes-Freibergas atbalstu 2005. gadā iedibināja “Sievietēm zinātnē” programmu Latvijā. Šo gadu laikā “Sievietēm zinātnē” apbalvojumu Latvijā saņēmušas 48 zinātnieces, bet kopš 2017. gada, kad programma tika paplašināta visās Baltijas valstīs, balvu saņēmušas sešas zinātnieces no Lietuvas un sešas no Igaunijas.

    “L`ORÉAL Baltic” “Sievietēm zinātnē” ir vienīgā šāda veida atbalsta programma zinātniecēm Baltijas valstīs, kas veicina Baltijas zinātnieču profesionālo attīstību, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un vairot ieguldījumu gan zinātnē, gan sabiedrībā.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    10 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Ikars
    18.06.2020 09:17

    Visu cieņu dāmām. Cerams, ka pētijumiem būs reāls pielietojums un Baltijas vārds pasaulei būs ar augstāku vērtību. Šobrīd pasaule mūsu gaišos prātus grib un arī izmanto pa grašiem.

    digitalk
    18.06.2020 12:01

    ieraugot titulbildi uzreiz padomāju, nu kas tiem stilistiem un/vai fotogrāfiem kaiš, ka tik samākslotas bildes sanākušas, bet sākot lasīt rakstu viss nostājās savās vietās — L’Oreal ir balvas sponsors. tfu.

    Krotow
    18.06.2020 13:27
    Reply to  digitalk

    Tad kā ir patiesībā? Meitas no foto ir “īstā manta” vai aģentūras modeles?

    digitalk
    18.06.2020 13:39
    Reply to  Krotow

    ir aizdomas, ka tās ir trīs zinātnes balvas saņēmējas no Latvijas (pārējās bija no citām Baltijas valstīm) un ka viņas pirms fotografēšanas ir “pucējuši” L’Oreal stilisti, kuriem ir profesionālais širmis mārketēt matus, skropstas un uzacis.

    Diso
    18.06.2020 15:59
    Reply to  digitalk

    Gudras sievietes var arī izskatīties labi :)

    digitalk
    18.06.2020 16:06
    Reply to  Diso

    diemžēl no trijām bildēm tikai pirmā atbilst kategorijai “labi” un man ir pamatotas aizdomas, ka pie abām pārējām vainīgi ir organizatori.

    Krotow
    18.06.2020 18:06
    Reply to  digitalk

    LOL. Tiesa cik pēdējos 20 gados ir sanācis apgrozīties augstskolu un zinātniskajās aprindās, vairāk vai mazāk glītu meituku, kuras arī kaut ko saprot no nozares, kurā darbojas, procents tiešām aug. Tiesa ne tādā proporcijā kā Holivudas filmās, taču vismaz ir uz ko paskatīties.

    digitalk
    18.06.2020 18:16
    Reply to  Krotow

    nezinu, kāpēc tikai pēdējie 20 gadi, pat manos tehnikuma laikos LU skaitļošanas centrā pie jēzenēm strādāja gudras un smukas meitenes (ne vienu vien maiņu esmu tur nelegāli nosēdējis pie termināla).

    Vārds*
    18.06.2020 17:22

    Mazliet pārfrāzēšu vienu slavenu teicienu
    Gudri cilvēki apspriež idejas
    viduvējības – notikumus
    alternatīvi apdāvināti – cilvēku izskatu

    digitalk
    18.06.2020 18:10
    Reply to  Vārds*

    tu beigās izlaidi noslēdzošo kategoriju — tie, kuri spējīgi apspriest tikai kā citi cilvēki apspriež idejas, notikumus un cilvēku izskatu.

    Reklāma