“Toyota” kompānija paziņojusi par kopīga uzņēmuma izveidošanu ar piecām Ķīnas kompānijām, lai attīstītu ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģijas komerciālai izmantošanai transporta sektorā. Jauno kopuzņēmumu sauks “United Fuel Cell System R&D”. “Toyota” cer, ka tas kompānijai ļaus palielināt tirgus daļu Ķīnā.

65 procenti kompānijas daļu piederēs “Toyota” un sākotnēji uzņēmumā tiks investēti 46 miljoni ASV dolāru. Projekta mērķis ir attīstīt lētākas degvielas šūnu sistēmas, vienlaikus uzlabojot ūdeņraža patēriņu, sistēmu drošību un izturību, kā arī braukšanas īpašības.

Reklāma

“Toyota” jau ilgāku laiku ir bijusi viena no lielākajām kompānijam, kas strādā pie ūdeņraža degvielas šūnu izstrādes un šis projekts kārtējo reizi pasvītro japāņu kompānijas interesi un vēlmi attīstīt šo degvielas veidu, īpaši komercsektora, piemēram, autobusu un smago automašīnu, vajadzībām. Ūdeņradis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pieejamajiem alternatīvās degvielas veidiem, jo tas ļauj veikt ātras uzpildes un nobraukt konkurētspējīgus attālumus ar vienu uzpildi. Tehnoloģijas lielākā problēma pagaidām ir augstās izmaksas un teju neeksistējošā uzpildes infrastruktūra lielākajā daļā pasaules valstu.

Tomēr tieši Ķīna ir viena no valstīm, kurai ir pa spēkam izmainīt šo situāciju, jo tai pieejama industriālā un finansiālā jauda, lai šo tehnoloģiju attīstītu un padarītu komerciāli izdevīgu. Ķīnas valdība nākamās dekādes laikā uz ceļiem vēlas ieraudzīt vismaz miljonu ūdeņraža transportlīdzekļu un tiek gatavotas atbalsta programmas simtiem miljonu vērtībā, lai subsidētu izpēti, ražošanu un transportlīdzekļu pirkšanu. Ķīnai jau ir pieredze ar elektroauto ražošanu un gaidāms, ka valstī netrūks kompāniju, kuras ar valsts atbalstu būs gatavas strādāt arī pie ūdeņraža tehnoloģijām. “Bloomberg New Energy Finance” aplēses liecina, ka Ķīna līdz 2023.gadam šajās tehnoloģijās ieguldīs aptuveni 13 miljardus dolāru.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
6 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Arčiņš

Izlasot virsrakstu padomāju, a kāda jēga, bet tekstā parādās arī skaidrojums. Dabūt kādu daļu no 13 miljardu pīrāga nav sūdīgi,un komerctransportam ūdeņradis nav tā sliktākā štelle.

digitalk

jēga ir uzpildīties 5 minūtēs un braukt tālāk ar savu elektro 500-1000 km, un nav jāvadā bezjēdzīgs balasts bateriju izskatā. labākais no abām pasaulēm.

LAN

Lai uzpildītos 5minūtēs, visticamāk vajadzēs papildus vismaz 5 minūtes lai aizbrauktu līdz uzpildes stacijai.
Redzu šo kā ļoti šauras nišas produktu – kkādiem mazo busiņu tālbraucējiem nākotnē kad nebūs ekonomiski izdevīgāks kūpošs dīzelītis ar atspējotu dpf un egr, ar nosacījumu, ka būs ūdeņraža uzpildes infrastruktūra un akumulatori nebūs kļuvuši būtiski labāki.

digitalk

tu pārāk šauri skaties, tāpēc tev tas izskatās pēc nišas produkta ;)
 
rakstā skaidri pateikts, ka vislabākais pielietojums šādai tehnoloģijai ir “komercsektors, piemēram, autobusi un smagās automašīnas”. starppilsētu un starpvalstu cilvēku un kravu pārvadājumi, kur transports nevar stāvēt vairākas stundas dīkā, kamēr aķis “iestrēbs zupu”. tādiem maršruti ir precīzi noteikti un galapunkos (un maršruta vidū) nav problēmu uzsliet pa uzpildes stacijai.

Arčiņš

Iesaku painteresēties ko realitātē nozīmē H mašīnas, un cik ļoti viņas atpaliek no el mašīnām, par izmaksām pat nerunājot. Ļoti labu piemēru var dot Norvēģijas un Dānijas H mašīnu īpašnieki kuri jūtas apkrāpti par visiem solījumiem, it īpaši pēc H uzpildes stacijas uzsprāgšanas, kad visas stacijas tika slēgtas un tavs H mobīlis kļuva par mēbeli. Uzturēšanas izmaksas arī fantastiskas, kā arī jauda nekāda.

digitalk

tak par to jau ir raksts, ka Toyota ar Ķīnas naudas palīdzību grib novest tehnoloģiju līdz komercializācijai, t.i., ekonomiskajam izdevīgumam.