BMW F900XR apskats: sporta estētika ar praktisku pielietojumu

Jau rakstījām par neseno BMW Motorrad Latvia šīs sezonas jaunumu F900R, F900XR un S1000XR motociklu prezentāciju, ar ko Bavārijas ražotājs pēc ilgāka pārtraukuma no jauna startē vidējā izmēra ielas un sporta tūrisma kategorijā, lai sacenstos tirgū ar tādiem populāriem vidējās klases modeļiem kā Yamaha MT-07/MT-09, Tracer 900, KTM Duke 790, Ducati Multistrada 950 un citiem. Pateicoties “Inchape Motors Latvia” man pirmajās siltajās vasaras dienās bija iespēja vienu no šiem motocikliem, konkrēti F900XR, pāris dienas kārtīgi iztestēt gan ikdienas pilsētas, gan arī tālākas braukšanas apstākļos.

Izlaidīšu BMW vēstures stundu par viņu F-sērijas modeļiem. Pietiks vien minēt, ka BMW bija neizprotami ilgi atstājis šo segmentu tukšu savā piedāvājumā, līdz ar to nav brīnums, ka šajā kategorijā jau labu laiku dominē citi zīmoli. BMW to ļoti labi apzinās, tādēļ ar nodomu, par spīti diezgan bagātīgai komplektācijai, ir noteikuši abiem modeļiem visai saprātīgu cenu, lai varētu konkurēt ar esošo piedāvājumu. Un konkurēt F900XR noteikti var. BMW vēlme ar šiem modeļiem ir izlauzties cauri premium barjerai un uzrunāt vidējo un saprātīgo motociklistu, kuram iepriekš, iespējams, BMW nav bijuši pieejami, jo tie gluži vienkārši ir pārāk dārgi. Ar F900R/XR viņiem tas ir izdevies, jo pat vispilnākajā komplektācijā F900XR iekļaujas cenā ap 14 000 EUR, un, nesakraujot gluži tam virsū pilnīgi visas papildu pakas, cena tam būtu jau pat ap 12 000 EUR. Nav slikti pilnīgi jaunam BMW motociklam. Ielas versija F900R var tikt iegūta par aptuveni 10 000 EUR. Zem šīm summām BMW pasaulē var iekļūt tikai ar vairāk Āzijas tirgum domātajiem viencilindra G310R un G310GS.

BMW F900XR specifikācija

Izskats un sākotnējās sajūtas

Tātad, atgriežamies pie koši sarkanā F900XR. Motocikls nav mazs, bet nav arī liels (lasi – GS liels). Faktiski, tam ir vidēji zema un pieejama sēdpozīcija (825mm), un tā izmērs ir pietiekami liels, lai F900XR justos kā pilnvērtīgs motocikls, taču neliekot tā lietotājam justies tā it kā viņš valdītu smagu govi. Pilnais svars ar visiem šķidrumiem motociklam ir 219 kg. Pēc izjūtām tas noteikti nav vieglākais no motocikliem, taču tas ir labi sabalansēts un attiecīgi viegli vadāms pat lēnu manevru ātrumos, lai gan tā smaguma centrs noteikti nav tik zems, kāds tas parasti ir opozītmotoru modeļiem. Vadītāja sēdpozīcijas ergonomika ir grūti nosakāma – no vienas puses F900XR nav tik komfortabls kā, piemēram, R1250GS, taču tā arī nav tik sportiska (lasi – uz priekšu vērsta), lai radītu bažas par fizisko sagatavotību spējai uz tā pavadīt ilgāku laiku bez apstājas. Sporta tūrisma klase paredz tādu “it kā” sportisku sēdpozīciju, un tāda F900XR arī ir, varbūt pat sliecoties vairāk uz komforta, nevis sportisko, pusi.

F900XR estētika un izskats kaut kādā ziņā atsaucās uz S1000RR modeļa (psihopātisks sporta motocikls, kam ir aktīvs un lojāls sekotāju pulks) līnijām un dizaina DNS, bet tas arī ir viss, kas šiem modeļiem ir kopīgs. Šīs dizaina izvēles šķiet ļoti mērķtiecīgas, jo šajā sporta tūrisma klasē arī citu ražotāju motocikliem ir tendence atgādināt viņu pašu sporta klases modeļus, tikai cilvēcīgākā veidolā, ar pateicīgāku vadītāja sēdpozīciju un kāpšļu novietojumu.

F900XR pilsētā

Pirmā lieta, ko es pamanīju uzreiz, izbraucot no dīlera autostāvvietas, bija tā, cik gludi un vienmērīgi F900XR ripo. Jāatzīst gan, ka tik gludas asfalta riepas (Michelin Pilot Road) man pašam nekad nav bijušas uz neviena motocikla un esmu pieradis pārvietoties ar visai “pumpainām” riepām. Akseleratora roktura kalibrācija F900XR ir tik piedodoša, ka kādā brīdi tā pat izlikās garlaicīgi vienmērīga. Es izslīdēju ārā uz ielas ņurdēdams “ak šausmas, cik tas motocikls ir pareizs” un devos mierīgā braucienā cauri Rīgai. Būdams pieradis pie 21 collu priekšējiem riteņiem saviem motocikliem, es kādu brīdi turpināju brīnīties, cik viegli un dinamiski motocikls liecas un griežas. Ar laiku pie šīs “jaunās” sajūtas pieradu un sāku pievērst uzmanību pārējiem aspektiem. TFT displejs, kas nu jau ir atrodams praktiski visos BMW modeļos, noteikti ir viens no labākajiem industrijā – ass, augstas izšķirtspējas, ar matētu ekrāna klājumu, pārskatāms un viegli nolasāms. Visas vadības sviras un pogas, kā jau pierasts no šī ražotāja sagaidīt, izlikās augstas kvalitātes. Tās ir tieši tās pašas stūres kontroles iekārtas, kas ir atrodamas uz GS un RT modeļu stūrēm. Testa F900XR gan bija aprīkots ar zemāku vējstiklu un pat tā augstākajā pozīcijā tas kratīja manu ķiveri jau pie 70 km/h, tādēļ vēlāk savā garažā atradu un tam uzskrūvēju nelielu papildus vējstikliņa pagarinātāju no Givi. Tas atrisināja ķiveres kratīšanos un rezultējās ar mazliet mierīgāku auru.

Nākamā doma – sēdeklis ir ļoti ciets un salīdzinoši šaurs, diez vai es varētu visu dienu tādā nosēdēt, taču tā kā pirmā testa diena tika pavadīta braukājot pa pilsētu ar pārtraukumiem, tas nepaspēja manu apakšdaļu nogurdināt.

Motors, piekare un kvalitāte

Nobraucot no estakādes uz Krasta ielas, parādījās iespēja mazliet vairāk atvērt un saprast F900XR dzinēju. F900XR ir aprīkots ar to pašu Lončinā, Ķīnā ražoto dzinēju, kas ir par pamatu F750GS un F850GS modeļiem, tikai ar paaugstinātu ietilpību un adaptētu EURO5 izmešu kategorijai. Šajā brīdī arī es sastapos ar realitāti – EURO5 to motoru ir padarījis diezgan… neitrālu. Parasti divcilindru motori ir ar augstu griezes momentu jau pie zemiem apgriezieniem, taču F900XR dzinējs prasa, lai to grieztu ātrāk, pirms tas ar diezgan savādu skaņu sāk attīstīt jūtamu griezi. Starp 2000 un 4000 apgriezieniem motors ir ar visai lēzenu uzrāvienu. Es apzinos, ka man ir ļoti specifiskas prasības attiecībā uz motoriem, to griezi, pareizās frekvences vibrāciju un pareizās tonalitātes izplūdi, taču F900XR motors man neatstāja nekādu būtisku emociju. Jā, viņš darbojās savam žanram adekvāti, taču neizceļas ar īpašu raksturu, kā, piemēram, kāds no RnineT modeļiem ar vecā tipa gaisa dzeses opozītmotoru.

Tai pat laikā, F900XR piekare ir salīdzinoši augsta un komfortabla, gandrīz nemanāmi apēdot visus asfalta nelīdzenumus un nelielas bedres. Lielākas bedres atgādina, ka es nesēžu uz GS, to trieciens mazliet tomēr pažvadzina motociklu un liek man sarauties. Sajūta, ka F900XR amortizācija ir labi sabalansēta – komfortabla ikdienas vajadzībām, taču nepaliekot “švammīga” un gana stingra dinamiskākai braukšanai līkumos.

Visi tipiski perfekti nostrādātie BMW sīkumi ir arī šeit, sākot no bez-atslēgas palaišanas pogas, kas reizē viltīgi kalpo arī kā stūres saslēgšanas iekārta un degvielas tvertnes vāciņa, kas atveras tikai tad, ja tuvumā ir atslēga, un beidzot ar ļoti vienkārši lietojamo kruīzkontroli, ātri pārslēdzamiem iestatījumiem gāzes kalibrācijai (road, rain vai dynamic) un aizmugures amortizatora dažādas cietības pakāpju regulēšanu. Par spīti tā salīdzinoši draudzīgajai cenai, nerodas iespaids, ka BMW būtu kaut ko nogriezis, aizmirsis vai apzināti nepievienojis izmaksu taupīšanas nolūkos. Kvalitāte ir tāda pati kā dārgākiem BMW motocikliem.

Komplektācijas

F900XR ir iespējams aprīkot ar trim galvenajām aksesuāru pakām. Comfort paka modelim pievieno centrālo balstu, bez-atslēgas funkciju un elektroniski regulējamu aizmugurējo amortizatoru. Touring paka dod iespēju pievienot kruīza kontroli, BMW Navigator VI iekārtas turētāju (tas pats Garmin Zumo, tikai citā čaulā) un tā integrāciju stūres vadības pogās. Šīs divas pakas varētu tikt uzskatītas par obligātām, kamēr pārējās divas – Active un Dynamic – attiecīgi vēl pievieno bez-sajūga ātrumu pārslēgšanas sviru (Quickshifter) un adaptīvās gaismas, kā arī “gudrāku” saķeres kontroli DTC un jaunākās paaudzes ABS PRO sistēmu ar inerces sensoru, apsildāmus rokturus un bagāžas stiprinājumu rāmi. Adaptīvās LED dienas gaismas un BMW Connectivity viedtālruņa integrācija ir iekļautas jau bāzes komplektācijā.

Papīrs, realitāte un ārpus pilsētas

Tātad, izņemot to, ka F900XR motors un sportiskais dizains atstāja mani mazliet vienaldzīgu (un tas nekas, man vienkārši pie sirds iet cita tipa motocikli), viss šķita labi un pareizi. Nākamajā testa dienā es biju izlēmis nobraukt lielāku attālumu ārpus pilsētas, lai saprastu, cik ērts F900XR ir ilgākai braukšanai un kā tas uzvedās šosejas ātrumos. Motors nepārsteidza arī ārpus pilsētas, taču komfortabli un mierīgi turēja 105 km/h ar vidējiem 4000 RPM un pavisam nelielu jūtamu mikrovibrāciju stūrē. Paātrinājums 5. un 6. pārnesumā bija pāredzoši labs šosejas ātrumos, prasot tikai 2-3 sekundes, lai no 100 km/h paātrinātos jau ļoti bargi sodāmos ātrumos. Cietais sēdeklis pēc pāris stundām sāka likt par sevi manīt, un es nolēmu, ka, ja tas būtu mans motocikls, sēdeklis būtu pirmā lieta, ko es mainītu uz mazliet mīkstāku un varbūt par pāris centimetriem platāku. Pēc mierīgas kruīzēšanas pa Vidzemes šoseju Augšlīgatnē nogriezos uz P32 ceļu Augšlīgatne – Nītaure – Ķeipene. Nopietni, ja jums jebkad vajag ceļa gabalu, kurā kārtīgi iztestēt savu motociklu, noteikti aizbrauciet uz šo ceļa posmu. Tas ir kluss, mierīgs, ar nesen svaigi remontētu segumu, kā arī ļoti patīkami līkumains un mazliet pat kalnains. Pirmie 17 km no Augšlīgatnes ir ar dažiem ļoti labi pārredzamiem taisniem un gariem gabaliem (jūs jau zināt, kādēļ tas ir svarīgi), taču pie Nītaures tas paliek fantastiski līkumains un tāds ir līdz pat Ķeipenei. Ķeipenē, savukārt, var nogriezties pa kreisi uz Ērgļu pusi un turpināt baudīt kvalitatīvu un līkumainu ceļu.

Uz Nītaures ceļa pār mani nāca kaut kāda zināma apskaidrība. Ja līdz tam brīdim biju mierīgi un garlaikoti pārvietojies pa pilsētu un šoseju, tad tieši uz šī ceļa F900XR atvērās un parādīja savu īsto seju. Šis motocikls ir domāts, lai ar to brauktu aktīvi. Tas līkumos guļas tik viegli un pašsaprotami, bez jelkādas piepūles, ka bieži vien, ieskatoties spidometrā, ir pat nedaudz pārsteigums par ātrumu, kurā tas labprātīgi, stabili un pārliecinoši turās līkumos. Protams, ka F900XR nav izteikts sporta motocikls, bet kā kompromiss starp funkcionalitāti un sportisku garu tas var piedāvāt gana izklaidējošu braukšanu, lai nebūtu tikai “pārvietošanās no punkta A uz B” tipa braucamrīks.

Kam tas ir domāts?

Šo saprotot, var secināt, kam šis motocikls ir piemērots un kam nav. Tas ir piemērots kā pirmais vai otrais motocikls kādam, kas gribētu iekļūt BMW pasaulē, bet iepriekš nav varējis. Kādam, kas grib apvienot gan ikdienišķo braukšanu uz darbu, gan sportīgu izbraukšanu uz tuvākiem vai tālākiem galamērķiem brīvdienās. Uz tā var uzlikt mantas un nedaudz arī paceļot, paaicināt arī līdzi pasažieri (ja viņš vai viņa nesūdzēsies par cieto sēdekli). Tas ir gana universāls, lai būtu adekvāts “vienīgais” motocikls visām vajadzībām, kaut gan neorientējas tieši ne uz vienu, ne citu funkciju. Tas nebūs tik labs ceļotājs kā GS vai līdzīgie lielie modeļi. Tas droši vien nebūs arī pats dinamiskākais asfalta slīpētājs, taču saprāta robežās tas dara visu diezgan pieņemami. BMW nodoms ar F900XR varētu būt uzrunāt to potenciālo R1250GS pircēju, kuram pats GS šķistu mazliet par dārgu un mazliet par lielu, pietam bez vēlmes ar to braukt nost no asfalta. Tātad – F900XR ir labs kompromisa motocikls par saprātīgu cenu, ar ko ir gana viegli sadzīvot jebkuros apstākļos.

Pirmo dienu, braukājot pa pilsētu, es pavadīju ar tādu “nu, nekas īpašs” sajūtu, taču otrajā dienā, atpakaļceļā no Ķeipenes uz Rīgu, es braucu jau ar platu smaidu sejā. Vienīgi atminējos, ka senākos laikos pirms EURO4/5 izmešu ierobežojumiem, 100 zs motocikli tomēr pēc sajūtas uzvedās pavisam citādi, bet nu, tādu mēs paši šo pasauli esam izveidojuši.

Kas man patika:

• Piekare, ģeometrija un vieglā vadība
• Gadžeti, gadžeti, gadžeti
• Cena

Kas man nepatika:

• Motoram pietrūkst “rakstura” un tūlītējas griezes, ir jābūt diezgan augstos apgriezienos, lai sajustu kaut ko
• Sēdeklis ir paciets ilgākai braukšanai (to gan var viegli atrisināt)
• Izplūdes skaņa ir ļooti miermīlīga (prasītos kāds aftermarket slip-on produkts)