Pēc 7 gadu darba ir radīts Latvijas teritorijas digitālais augstuma modelis, kas nozīmē, ka ir pieejams ļoti augstas precizitātes teritorijas attēlojums, izceļot dažādu ēku un vietu augstumus. Dati iegūti izmantojot aerolāzerskanēšanu.
Šo ietilpīgo projektu ir veikusi Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LGIA), un tam ir bijušas nepieciešamas 1000 stundas, 7 gadi un daudz laika tieši manuālā datu apstrādē, tādējādi soli pa solim papildinot Latvijas digitālā reljefa modeli. Līdz 2019. gadam iztrūka tikai daļa Vidzemes, un nu arī tā ir pievienojusies modelim, noslēdzot apjomīgo darbu.
Šis projekts ikvienam interesantam sniedz iespēju iepazīties ar speciālo informāciju. To precizitāte šobrīd mērāma dažos centimentros, kas ir ļoti augsts rezultāts. Ar informāciju savā LinkedIn profilā dalījies Pēteris Pētersons, kurš bijis daļa no šī projekta.
Dati ir pieejami LAS formātā, kas ir atbilstošs nozares standarts, strādājot ar šādu lāzerskanēšanas informāciju. Te gan gribētos dalīties ar savu pieredzi, ka man kā ikdienas lietotājam nelikās pārāk ērti reāli vizualizēt šo datus, jo ir nepieciešams speciāla programmatūra, lai atvērtu LAS failus.
Kā vienu no ērtākajiem risinājumiem atradu tiešsaistes interneta servisu, kurš piedāvā atvērt šos modeļa fragmentus. Piemēram, izmantoju iespēju novērtēt Rīgas Doma torņa augstumu un apkārtnes teritorijas atspoguļojumu, kas likās pietiekami iespaidīgs.
Dabūju pastrādāt LĢIA tieši šajā projektā… Gala rezultāts ir interesants, bet to darbu darīt var sajukt prātā, jeibogu tik vienmuļu un garlaicīgu darbu vēl nebiju nekad darījis. Esam viena no retajām valstīm, kas kaut ko tādu ir izdarījuši. Tagad melnie arheologi var iet rakties pa tranšejām, jo tās ir ļoti labi redzamas šajos modeļos.
Tie kas domā, ka alga ir bijusi mēmi lielā, tad kļūdāties, tā bija kā maximas kasierēm
Nu no tā ko var nokačāt, knapi, knapi var atpazīt kur ir māja, par tranšejām var aizmirst. Tad jau LVM GEO zemes slīpuma modelis parāda daudz daudz vairāk.
Ieej kartes.lgia.gov.lv zemes virsmas modelis un tu var ļoti labi redzēt tranšejas mājas, pilskalnus un daudz ko vēl… Ļoti labi izskatās Kokneses pilsdrupas apkārtne. Un LVM gandrīz visus datus dabūj no LĢIA
Varbūt padalīsies ar kādiem softiem vislabāk skatīties šo darbu? Lietotājam parastajam.
Ar Arcgis, qgis, bentley microstation, šis programmas mēs izmantojām. Protams arī var mājaslapā skatīties, vnevajag obligāti izmantot šīs programmas, ja protams nav vēlme taisīt pēkšņi kartes… Vai reljefa modeļus…
No webrīkiem – https://plas.io/
Lietotājam parastajam tāda softa nebūs. Labāk izmantot web servisus, kā jau te dažs iesaka.
Parastam lietotājam, kurš neko no šādiem softiem nesaprot nevajag izmantot šos datus, vai vienkārši skaties mājaslapā un viss… Qgis ir open source programma… Bet izklausās priekš tevis nekas nelīdzēs, jo neko nesaproti…
Arheologiem gan pilnai laimei derētu vēl šos aerofoto kā opendata – https://catalog.archives.gov/id/306065
Vari pieteikties kādai LĢIA vakancei, un pateikt, ka vēlies skenēt vēsturiskos aerofoto… Tur darbs ir uz vairākiem gadiem šajā jomā. Tas nav viena mēneša vai gada projekts, bet to vēlas izdarīt, bet nevienam neceļas roka darīt, jo apjoms ir nežēlīgs…
Šeit vēl uz ASV arhīvu papildus komandējumā jādodas. Bet ja runa par vietējiem aerofoto tad pāris kandidāti ir kurus varētu novirzīt.
Aerofoto jau labu laiku brīvi pieejami. https://klienti.lgia.gov.lv/opendata/
Saite , kur tos datus nolādēt
https://www.lgia.gov.lv/lv/Digit%C4%81lais%20virsmas%20modelis
Bet oki kur tos datus tīri praktiski izmanto, kas pēc tam no šiem datiem top ? reljefa kartes ?
Nav taču tā, ka ir iztērēta nauda reljefa skanēšanai, bet ieguvums nekāds?
Tad kad optisko internetu vilka, arī uzreiz nesāka lietot infrastruktūru, vnk ir iespēja izmantot kaut kad nakotnē optiku
LIDAR ir nenormālas priekšrocības, es teiktu tā ir sava veida revolūcija tālizpetē… Pirmkārt var veidot reljefa kartes, parastas kartes, bet labāk tās ir veidot ja ir LiDAR + RGB t.i. LiDAR sensors plus kameras, mēs iegūstam precīzu krāsaino punktu mākoni, no kura tālāk var veidot kartes, mums vairāk nevajag izmantot Aerofoto, mazāk vajag izmantot lauka darbus t.i. veikt apsekošanu… Var veidot true orthophoto, protams to arī var izdarīt bez LIDAR datiem. Tagad iedomājies, ka vairs nav vajadzīgi ģeodēzisti ceļu remontēšanai vai kaut kam tamlīdzīgām, kuram pieļaujamā precizitāte ir līdz 1 cm, jo šādu precizitāti dod LIDAR… Precīzi pilsētu 3D modeļi, pilsētas plānotajiem ļoti labs pienesums… Diemžēl Latvijā vēl neprot īsti izmantot šādas tehnoloģijas… Derīgo izrakteņu kontrole, nelegālo izgāstuvju atklāšana neizejot no biroja, un uzreiz aprēķināt tās apjomus. Potenciāls ir milzīgs, tajā pašā militārā jomā vajadzīga lieta.
īsti nevar saprast no kurienes tev tās priekšrocības. kā var atklāt jaunas nelegālās izgāztuves, ja visu LV teritoriju taisīja 7 gadus. dati paši no sevis neatjaunosies.
par militāro jomu vispār smieklīgi — ja visiem ir pieejami dati, kas tad liegs citu valstu specdienestiem parakāties.
Tas bija domāts, ja atjauno LIDAR, bet tā jā pilnīgi piekrītu tev teiktajam.
Par militāro jomu nevajag spriest, ja tajā nav nekādas zināšana…
Par ortofoto vēlējos vēl piebilst, pateicoties LIDAR, Latvijas ortofoto ir daudz reizes precīzāks un labāks par to pašu Google sattelite…
Šādus datus var izmantot, lai piemēram, plānotu mikroviļņu radio torņu atrašanās vietas.
Mums pašiem ir šāds rīks izveidots: https://saftehnika.com/en/pathcalculator
Nu te ir neliels piemērs – gandrīz visu modeļu datu avots ir LĢIA https://sketchfab.com/gatons/collections/latvijas-pilskalni-latvian-hillforts.
Var arī uzklikšķināt uz avota :)
Cilvēkam parastajam virsmas modelis ir pieejams šeit:
https://kartes.lgia.gov.lv
Nākošais solis būtu veidot visas Latvijas 3D modeli vai arī sadarboties ar Google un realizēt to Google Earth, tad arī jebkurš varēs ērti izmantot, jo šādu retu punktu mākoni nespeciālistam grūti izmantot.
Trūkumi šajos datos:
1. Nav labi veikta klasifikācija, zemes virsma un ēkas ir izdalītas, bet pārējie punkti bieži ir nepareizi klasificēti nemaz nerunājot par viltus atstarojumiem virs koku galotnēm un punktiem pazemē.
2. Virsmas punkti ne visur atbilst virsmai uz zemes. Protams lāzers cauri sūnai neizšaus, bet ir vietas kur zemākie punkti nav atlasīti.
3. Nav izejas datu. Dati sagriezti pa karšu lapām un nav vairs savietojami ar lidojumu plānu. Nav RGB krāsu.
Bet kopumā izdarīts grandiozs darbs, bet tagad jaizvērtē ko uzlabot.
Tādēļ, ka LĢIA vajadzēja tikai reljefa modeli, lai veidotu precīzu ortofoto. Virsmas modeli vispār neaiztikām, tas ir palicis no oriģināla punktu mākoņa ar visām izrietošajām sekām. Kam vajag, tas lai klasificē pa savam, reljefa modelim ir izņemti low points, iezīmēts ūdens, un noņemta veģetācija, kur to bija vajadzīgs noņemts un arī high points ir noņemti. RGB krāsas, lai dabūtu bija arī parelēli ja fotografē, bet to nedarīja, kurš ko tādu būtu apmaksājis? Tā jau visi sāk kladzinat vis ir slikti, bet jums tos datus dot pa velti, nevienu centus no jums neprasa… Tā kaut ko, īsti neko laikam nedrīkstu vairāk teikt, varbūt kaut ko lieku esmu pateicis, bet visi, kas strādāja šajā projektā nācās parakstīties par neizpaušanu un ieguva valsts noslēpuma pielaides, ja vēlaties vairāk, ko uzzināt es domāju droši varat rakstīt Pēterim Petersonam, viņš varēs vairāk jums visu izstāstīt.
Pie virsmas modeļa datiem ir minēts “Zemes virsmas līmenis precizēts manuāli” līdz ar to secināju, ka tas ir tas kas prasīja daudz laika un ka virsmas dati ir klasificēti. Gluži tā nav ka par velti tad nevar izteikt komentārus, tā arī parasti ir atvērto datu problēma, ka nav atgriezeniskā saite :)
Vispār pameti ideju salīdzināt ar reljefa modeli, to līdz šim ignorēju, jo reljefa modeļa režģa solis ir par lielu, bet tas varētu noderēt klasifikācijai.
Te vēl viens piemērs pie kā strādājām un izmantojām LĢIA datus un vēsturiskos materiālus Kokneses apkārtnē izveidojot virsmu kāda bija pirms uzpludināšanas – https://www.youtube.com/watch?v=Iis2nBcYMOU
Vienīgais, kas varētu tikt manuāli klasificēts pie virsmas modeļa ir militārie objekti… Bet tā, tur neko vairāk nedarīja, tikai un vienīgi darbs noritēja pie reljefa modeļa. Mums reljefa modeli vajadzēja priekš ortofoto un priekš horizontālēm, jo jaunākās līdz šim horizontāles bija ģenerālštāba kartēs, un tās ražoja PSRS laikā.
Izklausās šī tēma kursora vidē ir guvusi atsaucību, tagad kursors varētu aiziet uz LĢIA iepazīties ar visu klātienē, un uztaisīt padziļinātu rakstu. Es domāju Pēteris Pētersons neatteiktos.
Piekrītu, es par šo padomāšu.
Jā lai LGIA pastāstā kā nodokļu maksātāju nauda atgriežās atpakaļ ekonomikā :)
o iepirda jau viens… simtpunkti strādā pelēkajā sektorā… LĢIA ir zem aizsardzības ministrijas, takā tev pašam būtu jāsaprot, ko tas nozīmē…
Tomēr nav vēl visa Latvija
Šis neiet – https://s3.storage.pub.lvdc.gov.lv/lgia-opendata/las/5311/5311-35-25.las
Cik zinu, ne visi dati ir pieejami uzreiz, bet izvēlētos LAS failus var sarunāt, rakstot uz ĻĢIA attiecīgiem meiliem. Nav nekādu problēmu sarunāt. Pēc pieteikuma un bez maksas man viņi ar FTP starpniecību jau pāris nedēļas dod pieeju pieprasītajiem failiem. Kaut kas nelāgs ar serveriem esot, tāpēc ne visus datus var pats atkopēt.
Kā to lgia lidar tiešsaites karti ielādēt Global Mapper kā wms serveri ? Jo tie brīvi zliktie los faili ir par lielu un pa taisno neimportējās.
Šāda servisa šobrīd nav. LVM ir radījuši DTM un DSM kā servisu, kā vizualizāciju no šiem datiem, bet tur vairs nav augstumu atzīmes. Kā jau minēji apjomi ir pārāk lieli, lai tā vienkārši visu Latviju noģenerētu kā WMS.