Jau tālajā 2017. gadā ziņojām par Qualcomm plāniem izveidot bezvadu uzlādi elektroautomašīnām, un pēc 3 gadu perioda šai idejai ir jauns risinājums no jauniem zinātniekiem Stenfordā.
Auto bezvadu uzlāde balstīsies uz elektrības pārnesi, izmantojot magnētisko lauku, kas pie noteiktas frekvences ļaus saņemšanas ierīcei reaģēt uz elektrības padevi. Šī tehnoloģija ļautu panākt tieši to, ka elektroauto vai robots spētu lādēties esot kustībā, jo tieši tas ir īstais nozares izaicinājums. Protams, ērtāks veids ir lādēšanās bez vadiem, stāvot kādā noteiktā punktā, taču lādēšanās braucot būtu ļoti liels solis uz priekšu, lai cīnītos pret mazo nobraukumu. Kā arī tas pavērtu vēl plašākas iespējas robotizācijas izmantošanai.
Šobrīd 10 W jaudu iespējams nodot attālumā līdz 65 cm, kā arī to būtu iespējams izdarīt automašīnai, kura brauc ar ātrumu 112 km/h. Salīdzinot ar pirmajiem prototipiem, šajā risinājumā ir izmantots efektīvāks pastiprinātājs, ļaujot pārvadīt 92% no jaudas. Tāpat tiek norādīts, ka bezvadu uzlāde neizraisītu nekādas veselības problēmas. Lai arī šis skan skaisti un ar ļoti lielu potenciālu, tās ir nenormāli lielas infrastruktūras izmaiņas un finanšu ieguldījumi, lai zem lielceļiem izbūvētu speciālos lādētājus. Šo risinājumu ātrāk varētu ieraudzīt tieši kādā rūpnīcā, lai tādā veidā lādētu robotus un dronus.
Strāvu mēra apmēros nevis vatos!
Raksts ir par enerģijas pārraidīšanu bez vadiem , tāpēc vati ir ok . Piemērs – radiostacijas jauda vienmēr ir vatos .
tāpēc jau tulkojumā minētie “92% no strāvas” ir nepareizi.
Šobrīd rakstā var lasīt par ”92% no jaudas” , kas ir pareizi . Varbūt izlabojuši , jo tekstot par strāvu magnētiskajos procesos ir tas pats , kas stāstīt par spriegumu hidrauliskajās sistēmās . Patiesībā , ja ticam apgalvotajam ciparam , tie ir nākošie 8% zudumu kārtējā jaudas pārveidošanas procesā . E-braucamajam tad ir jābūt aprīkotam ar enerģijas uztveršanas agregātu . Atkal cenas debesīs un e braucamais , jau tā smags , kļūst vēl smagāks .
Visi e ir atkarīgi no elektrības piegādātāja untumiem un termo , hidro , atom stacijās ražotās elektrības cenas . Ja aizvāc visas e paredzētās subsīdijas un fosilajiem uzliktās akcīzes , vienkārši nav par ko diskutēt .
Tā būtu tāda kā vizināšanās pa garu indukcijas plīti)
Līdzība , protams , ir .
Indukcijas plītī metāla trauks ir trigeris , metālmeklētājs , iebūvēts plītī , ieslēdz kaut ko , kas ražo karstumu .
Aprakstītajai tehnoloģijai ir obligāta autorizācija un karsēšanas novēršana .
nē, indukcijas plītī nekas neražo karstumu :)) tas veidojas pašā traukā no (pārsteigums!) elektromagnētiskās indukcijas.
Jā , taisnība par plīti .
Aprakstītajam bezvadu lādēšanas procesam , pēc 8% pārraides zudumiem , kaut kā jātiek galā ar šo karšanas problēmu . Vēl vairāk enerģijas zudumu .
tur jau tas galvenais, ka viņi spējuši pārnest veselus 92% jaudas, nevis siltumā ar indukciju uz bleķi, bet elektrības veidā uzlādes ķēdei. tomēr neticas, ka to var izdarīt arī bleķa auto, ja pat telefonam bezvadu uzlādei tiek taisīta trauslā stikla pakaļa. auto būs dubultais dibens?
Būs liela taisnstūra spole zem baterijas. Vēlāk parādīsies arī publika, kura nakts laikā no šosejas pievilks strāvu savām dārza mājiņām.
Pašā pārraides procesā zūd 8% . Nav teikts , cik zūd transformācijā pēc pārraidīšanas , tas atkarīgs no iekārtas snieguma . Vislabākā scenārija gadījumā , vēl 5% .
https://core.ac.uk/download/pdf/74753822.pdf
To visu vēl ir jādzesē , kas nav analizējams , kamēr nav zināma dzesēšanas sistēmas koncepcija . Patiesībā e transports , enerģijas patēriņa ziņā , ir ļoti neefektīvs . Tikai izmešu samazināšana pilsētās ir pozitīvs fakts . Piesārņojums tad notiek elektrības ražošanas vietās , siltuma daudzums , kas izdalās (ņemot vērā un saskaitot to apm. 11 transformācijās) , ir lielāks nekā iekšdedzes dzinējiem ar tādu pašu jaudu .
pirmkārt sāksim ar to ka teci ir pilsētu tuvumā lai samazinātu attalumu ko veic karstais ūdens
karstais ūdens ir blakusprodukts
kas dzessē turbīnu
mēs te ražojam elektrību un dzesējamies ar ūdeni nokurinot tik un tik kubus gāzes
nefig kādam rīdziniekam būtu jāmaksā par silto ūdeni