Bija laiks, kad datori (termins, kas jau sāk izzust) bija tādas lielas, gaišpelēkas, mazliet noputējušas, dūcošas kastes uz grīdas zem galdiem. Aiz tām vienmēr, kā likums, bija samudžinātu un tikpat netīru vadu mudžeklis. Mirgoja zaļas un oranžas lampiņas, tarkšķēja cietie diski. Kad tu apsēdies pie galda, tev nācās noliekties zem tā un ar pirkstu piespiest pogu, kas skaļi noklakšķēja, un tad nākamās 60 sekundes tu skatījies datora sāknēšanas paziņojumu sekvenci. Ar krāsainu simbolu rindu uz ekrāna izdrukāts mātesplates ražotāja logo zīmējums, tika saskaitīta RAM atmiņa, kaut kas nopīkstēja un tad, cerams, parādījās zemas izšķirtspējas Windows attēls. Ar laiku viss palika mazāks. Pēkšņi datorus varēja sākt iepakot mazākās, pārnēsājamākās kastēs. Tiklīdz tirgū parādijās pirmie “plānie” TFT LCD ekrāni, maisam gals bija vaļā, un mēs visi varējām sākt strādāt tur, kur mēs esam, nevis tur, kur zem galda bija nolikts dators.
Pārnēsājams galda dators
Es tiešām domāju, ka “pārnēsājamības revolūcija” ir mainījusi to, kā mēs dzīvojam un strādājam. Pēkšņi mums somās un kabatās līdzi ir viss mūsu darbs, filmas, mūzika un grāmatas. Ak jā, vēl arī praktiski visas pasaules pastāvēšanas laikā savāktā informācija par jebko – recepte jebkuram ēdienam, lietošanas instrukcija jebkurai ierīcei, pamācība jebkuram uzdevumam un padoms jebkurai situācijai. Laptopu kā sugas parādīšanās personālo datoru tirgū, manuprāt, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem IKT nozarē (uzreiz aiz interneta parādīšanās). Savā ziņā, svaigākais Apple MacBook Pro (16 collu) modelis šķiet kā augstākais punkts gan visu Apple laptopu attīstībā, gan arī pārnēsājamības jomā kā tādā. Par spīti tam, ka Apple ir daudz investējuši iekārtās, ko viņi uzskata par nākotni, proti, planšetēs, telefonos un citās viedierīcēs, MacBook Pro joprojām iekapsulē to ideoloģiju, kas ir izplatīta starp konservatīvākiem lietotājiem. Tas tomēr ir dators. Darbstacija. Pēc gandrīz divām nedēļām tā lietošananas ikdienā man ir radies iespaids, ka MacBook Pro varētu tikt vislabāk raksturots kā “galda dators, ko var nēsāt līdzi”. Es paskaidrošu.
Mazliet vēstures
Apple ir gājis tālu ceļu, kopš sava pirmā PowerBook sērijas laptopa izlaišanas 1991. gadā, taču koncentrēsimies uz mūsdienu ēras laptopu līniju, par kuras sākumu uzskatīsim pirmo uz Intel procesora bāzēto modeli MacBook, ko viņi izlaida 2006. gadā un neilgi pēc tam papildināja ar Pro un Air modeļu variācijām. Neraugoties uz slideno ceļu un dažādām problēmām, kas MacBook sērijas laptopus ir skārušas teju katrā paaudzē (eņģes problēmas agrīnajiem Air modeļiem, mirstošas videokartes, LCD ekrānu starpslāņu atlīmēšanās, bēdīgi slavenais butterfly klaviatūras mehānisms, u.c.), šī produktu līnija vienmēr ir tikusi un aizvien tiek uzskatīta par labāko portatīvo datoru izvēli jebkurā dotā brīdī. Kā MacBook Pro lietotājam kopš 2007. gada, man ir tendence piekrist šim vērtējumam. MacBook laptopi kopš to pašiem pirmsākumiem vienmēr bijuši kvalitatīvi uzbūvēti, ilgtspējīgi, jaudīgi un ar salīdzinoši lielu vērtību otrreizējā tirgū. Pirmais lielais uzlabojums nāca 2008. gadā – viengabala alumīnija uzbūve (unibody). Bet īpaši leģendārs izdevās viņu trešās paaudzes 2012. gada modelis, kas iznāca ar tajā laikā laptopu pasaulē neredzētu Retina displeju un jaunāku procesoru. Apple turpināja regulāri atjaunot visu MacBook Pro līniju līdz pat 2015. gadam, šo modeļu tirdzniecību pārtraucot tikai 2018. gadā. Iemesls – klienti joprojām pirka šo novecojušo modeli, jo tam, atšķirībā no pēdējās paaudzes modeļa, bija visi ierastie porti un lieliska klaviatūra.
Ceturtās paaudzes MacBook Pro skandāli
Pats skandalozākais MacBook Pro bija sērijas ceturtās paaudzes modelis ar Touch Bar, kas (ar kaudzi problēmām) iznāca 2016. gadā. Nekonsistenta baterijas darbība, kā dēļ Apple no MacOS aizvāca baterijas atlikušo paredzēto izmantošanas laiku. Baterijas, kas mēdz uzpūsties. Dažādas mehāniskas problēmas, tai skaitā pārāk trausls displeja kabelis ekrāna eņģē, neoptimāla dzesēšanas sistēma, kas atļāva sistēmai nopietni pārkarst pirms aktivizēja ventilāciju (klusuma labad), un bēdīgi slavenā termālās bremzēšanas problēma, kas neļāva pat ļoti dārgam i9 procesoram darboties ātrāk kā lētākam i7 variantam, jo MacOS to mākslīgi ierobežoja. Un šīs nebūt nebija vienīgās problēmas – paralēli naidam par brutāli aizvāktajiem portiem un SD kartes lasītāju, Apple “inovatīvais” butterfly klaviatūras mehānisms izrādījās neuzticams un ar lielu mirstības koeficentu. Es pats pieredzēju demo iekārtu uz letes Apple veikalā Rīgā, kam nestrādāja vismaz divas no burtu pogām. Pārstāja strādāt viena klaviatūras poga? Jāmaina visa mātesplate, dators servisā uz divām nedēļām. Šī iemesla dēļ ievērojamais iFixit kantoris savās “remontspējas vadlīnijās” novērtēja 2016. gada MacBook Pro 13” un 15” modeļus ar atzīmi 1 no 10. Šī dēļ 2016. un 2017. gadā MacBook Pro iegādāties nebija ieteicams, un lietotāji pārsvarā turējās pie saviem iepriekšējās paaudzes modeļiem vai arī turpināja tos jaunus iegādāties veikalos. Iedomājies, tiek izlaists jauns laptops, bet visi turpina pirkt iepriekšējo, jo tas vienkārši bija labāks! Apple, protams, mēģināja uzlabot klaviatūru, izlaižot otrās un trešās paaudzes butterfly mehānismus jaunākos modeļos ar sīkiem uzlabojumiem, taču saknē sliktu dizainu nevar atrisināt ar silikona plēvi zem klaviatūras vai ieteikumu klaviatūru biežāk izpūst ar saspiestu gaisu.
Arī Touch Bar funkcijas iekļaušana atstāja daudzus lietotājus kasot galvas. Pats līdz šim tā arī neesmu izpratis šīs skārienjūtīgās joslas būtību un galvenos ieguvumus. Lai nu kas, bet operēt ar pamata funkcijām kā skaļums vai displeja gaišums ērtāk bija tad, kad tur atradās fiziskas pogas šim nolūkam. Touch Bar vienmēr ir šķitis vairāk traucēklis nevis ērts rīks. Izņemot dažas Apple produktivitātes aplikācijas kā Pages vai Numbers, līdz šim neesmu redzējis tiešām ērtu, noderīgu un funkcionālu veidu, kā izmantot Touch Bar funkcionalitāti, lai atvieglotu vai paātrinātu kaut kādas darbības.
Kļūdu labojums
2019. gada nogalē beidzot manifestējās apziņa, ka Apple savas kļūdas ir sapratuši. Jaunās paaudzes MacBook Pro 16 collu modelis ir pirmais modelis ar tā saucamo Magic Keyboard, kam vairs nav nekā kopīga ar iepriekšējo modeļu klaviatūrām. Beidzot, beidzot tas ir atrisināts, un MacBook Pro atkal var ieteikt kā labāko laptopu šajā cenas klasē. Klienti, kas atturējās no jauna MacBook Pro iegādes no 2016 – 2019. gadam, būs ieguvēji, jo būs veiksmīgi izlaiduši problemātisku laptopu paaudzi. Kā var nojaust, Apple pavisam drīz nomainīs arī 13 collu modeli (baumo par 14 collu variantu tā vietā). Līdz ar nesen atjaunoto MacBook Air, briesmīgi problemātiskā butterfly klaviatūra drīz pazudīs vēsturē, un mēs neviens par to vairs nekad nerunāsim.
Testa iekārtas specifikācija
| Modelis | Apple MacBook Pro 16″ (Touch Bar, late 2019) |
| Ekrāns | Retina (3072 x 1920) |
| CPU | Intel “Coffee Lake” i7 2.60GHz 6-kodolu |
| Atmiņa | 16GB DDR4 ECC |
| GPU | AMD Radeon 5300M 4GB |
| Disks | 512GB NVMe SSD |
| Cena | 2 799€ ar PVN |
Mans testa modelis ir ar bāzes komplektāciju, taču Apple piedāvā divas procesoru izvēles. Proti, bāzes modelis ir ar 6-kodolu (devītās paaudzes) Intel i7 procesoru, taču var iegādāties arī 8-kodolu i9 variantu, kas laptopu sadārdzina par aptuveni 380 EUR. Kā vienmēr, ir iespējams to aprīkot arī ar ietilpīgāku SSD, vairāk operatīvās atmiņas un jaudīgāku video karti AMD Radeom 5500M formā. Atšķirībā no Mac Pro, bāzes komplektācija ir gana spējīga un būs pietiekama jebkuram lietotājam, jebkuram uzdevumam. Dārgākā i9 opcija dos nelielu priekšrocību garākos video rendera procesos tajās aplikācijās, kas vairāk izmanto tieši procesora kapacitāti. Ja es apsvērtu šādu laptopu iegādāties, visdrīzāk izvēlētos par labu i9 procesoram ar 1TB SSD bāzes 512GB vietā, kā arī Radeon 5500M ar 4GB atmiņu. Šāda komplektācija kopā sanāk aptuveni 3500€ vai ap 90€ mēnesī uz 3 gadiem, ja iet šo ceļu.
Tas pats vecais, bet strādā
Jaunā Magic Keyboard pēc sajūtas atgādina veco labo klaviatūru no 2. un 3. paaudzes modeļiem. Pogu spiediena dziļums ir būtiski lielāks kā butterfly klaviatūrai, rakstīšana ir ērtāka, pogām ir izteiktākas malas. Es teiktu, ka šī klaviatūra ir labs kompromiss starp ērtu lietošanu un dizainu. Pietiks ar to, ka Apple beidzot to ir nomainījuši. Sen bija laiks.
Viss pārējais 16 collu MacBook Pro modelī ir ierasts un pazīstams. Touch Bar joprojām ir turpat. Trackpad jeb kā nekad nesnaudošā valodas policija vēlētos, lai to nosauc – “stikla šķiedras pamatne, kura operētājsistēmā reģistrē lietotāja pirkstu kustības un transformē tās digitālā formātā, ļaujot veikt darbības ar kursoru” – joprojām ir milzīga, taču tās funkcionalitāte MacOS līmenī ir uzlabojusies daudzkārt no iepriekšējā modeļa. Nejauša kursora nojaukšana ar plaukstas malu vai īkšķa spilventiņu ir pagātne. Visas viedās pirkstu kustības strādā pārliecinoši, un pats trackpad ar visu savu integrāciju operētājsistēmā joprojām ir labākais, kāds ir bakstīts uz jebkura datora. Skaļruņi izklausās ievērojami labāk par iepriekšējo paaudzi. Retina displejs arī turpina būt pārliecinošs, kaut arī nav 4K izšķirtspējas. Patiesībā, slinki skrollējot e-veikalos, atradu tikai dažus konkurējošu ražotāju laptopus, kas būtu līdzīgā specifikācijā ar 4K displeju, un visi no tiem bija praktiski tikpat dārgi vai pat dārgāki.
Baterija, porti un sīkumi
Ikdienas lietošanā MacBook Pro ir pamatīgs instruments, un tie, kas šos laptopus ir lietojuši iepriekš, nejutīs nekādu būtisku atšķirību. Nolūkā pārbaudīt, cik ietilpīga ir laptopa baterija reālas dzīves lietošanas apstākļos, es vairākas reizes neveiksmīgi mēģināju izlietot visu bateriju līdz nullei, taču man tas tā arī neizdevās. Es vienkārši testa nedēļu ietvaros nevarēju nosēdēt aktīvi pie laptopa tik ilgi. Līdz ar to, es droši varu apgalvot, ka 16” MacBook Pro baterija ir “visas dienas” baterija. Lietojot to ar vidēju noslodzi, vidēju ekrāna spožumu un pieņemot, ka tas tiks vairākas reizes dienās aizvērts, tad atkal atvērts, lietots ar aktīvākiem vai pasīvākiem intervāliem, tam varētu pārliecinoši dot tās 10 stundas, ko Apple paši reklamē. Protams, jāatcerās, ka pie aktīvākas noslodzes (renderi vai ilgāka video atskaņošana, spēles, utt.) stundu skaits samazināsies.
MacBook Pro komplektā līdzi nāk diezgan jaudīgs (un ātrs) 96W lādētājs un USB-C tipa kabelis. Kā jau iepriekš, ir pieejami 4 USB-C tipa porti (USB3.1 Gen2 ar 10Gb/s pārraides ātrumu), kas vienlaikus kalpo arī kā Thunderbolt 3 porti (ar 40Gb/s caurlaidību) ierīcēm, kas to atbalsta. Pagaidām pazudusi vēl nav arī 3.5mm austiņu izeja. Protams, austiņas ar Lightning konektoru, kas nāca līdzi tavam iPhone, tu izmantot nevarēsi, jo iPhone šādas izejas sen vairs nav. Šī ir viena no tām neizprotamajām lietām par Apple un viņu izvēlēm. Skaidrs ir viens – Apple ļoti vēlas, lai tu iegādātos viņu bezvadu AirPods, kas labi darbojas ar visām Apple iekārtām.
Apkopojot iespaidus, varētu vēlreiz uzsvērt, ka jaunais MacBook Pro nav nekas revolucionārs vai inovatīvs. Tas nelauž nekādus lietošanas paradumus un nepiedāvā neko jaunu, bet tas beidzot ir tas MacBook Pro, ko visi gaidīja no Apple. Tas beidzot vienkārši strādā. To, vai neatklāsies kādi zemūdens akmeņi ar tā konstrukciju vai komponentiem, rādīs tikai laiks. Tikmēr, ja tu esi šobrīd nobriedis šāda izmēra portatīvās darbstacijas iegādei – MacBook Pro beidzot var droši pirkt. Jautājums paliek tikai, vai 16 collu milzis ir pareizais rīks tavam darbam un ikdienai?
Kam tas ir domāts?
Es atgriežos pie sava apgalvojuma apskata sākumā – 16 collu MacBook Pro ir galda dators, ko var paņemt līdzi. Kādēļ es to lamāju par galda datoru? Tādēļ, ka tas ir izmēros apjomīgs. Pasaulē, kur planšetes ar katru dienu kļūst par aizvien pilvērtīgākiem laptopa aizstājējiem, ir grūti iedomāties šo 16 collu laptopu kā “ultramobilu” ierīci. Vairums biroju, studiju un darba telpu, kurās esmu pabijis un redzējis pie galdiem strādājošus cilvēkus, izmanto šādus vai citus laptopus kā “galda datorus” dienā un kā “dīvāna datorus” vakarā mājās. Tas nozīmē, ka liela daļa to uz galda izmanto pieslēgtu pie lielāka ārēja displeja, klasiskas klaviatūras un peles. Principā – kā galda datoru. Un tas ir pilnīgi normāli. Šie mūsdienu laptopi tik jaudīgi, ka nav pilnīgi nekāda pamatojuma, argumenta vai iemesla to vietā lietot klasisko “zem galda” datora kasti vai pat iMac vai tam līdzīgu “viss-vienā” datoru. Ko tieši mēs varētu iegūt ar stacionāru datoru? Pilnīgi neko. Ja es būtu darba devējs, kas nodarbinātu darbiniekus telpās, es būtu visai ieinteresēts viņu darba vietas organizēt tieši šādi – displejs uz galda, kam pieslēgt laptopu, ko darbinieks var brīvi ņemt uz mājām un izmantot tur arī savām privātajām vajadzībām. Jo, paņemot savu datoru uz mājām, darbinieks teorētiski var pieslēgties darba uzdevumiem arī tad, kad neatrodas birojā. Vai pastrādāt kafejnīcā. Vai parkā. Ar savām 16 collām MacBook Pro nav pats pārnēsājamākais no iekārtām, taču tas ir gana pārnēsājams, lai to mierīgi varētu vadāt sev līdzi uz darbu un no tā. Tādam īsta minimālisma dzīvesstilam ir iPad un iPad Pro, taču šīs ierīču izmantošana laptopa vietā prasa atsevišķu rakstu.
16 collu MacBook Pro veiktspēja ir ļoti laba. Nesen publicētajā Mac Pro apskatā var ieraudzīt video rendera testus dažādās aplikācijās un dažādiem formātiem, kuros piedalījās arī šis laptops. Kā redzams šajā testu apkopojumā, MacBook Pro lielākajā daļā uzdevumu Adobe vidē ir līdzvērtīgs 9000€ vērtam Mac Pro, dažos testos pat to apsteidzot.
Es tomēr gribu pačīkstēt
Es joprojām nespēju piedot Apple par faktiski visu ikdienā visbiežāk izmantoto portu atņemšanu lietotājiem. Es saprotu, ka pilnā izmēra USB tipa porti ir pārāk lieli un nesmuki izskatītos laptopa ļoti plānās konstrukcijas sānos, bet SD kartes lasītāju jau nu Apple varēja atstāt. Tas ir labi ja milimetru plāns un nekādā veidā nesabojātu dizainu. Mēs turpinam būt spiesti izmantot kaut kādus apšaubāmas izcelsmes USB-C adapterus, lai strādātu ar savām ierīcēm. Jā, mēs tos bieži aizmirstam mājās vai citā somā. Ir pagājuši 4 gadi, un tie adapteri joprojām ir kaitinoši.
Vēl neliela neizpratne ir par kaut kādas sen pagājušas ēras 1280 x 720 pikseļu zemas izšķirtspējas kameru, kas atrodas MacBook Pro ekrānā. Izskatās, ka savas spējīgās kameras Apple ir paredzējis iPad un iPhone iekārtām. Skaidrs, ka neviens neplāno izmantot uz seju vērsto kameru laptopā, lai nodarbotos ar fotogrāfēšānu, taču laikā, kad video čati kļūst aizvien aktuālāki, kaut vai pilna HD izšķirtspējas kamera būtu tikai pašsaprotama.
Secinājumi
16 collu MacBook Pro ir premium darbstacija premium cenu kategorijā kaut kur 2700€ līdz 3600€ robežās (atkarībā no komplektācijas). Ja tās vienīgais uzdevums ikdienā būs lietot pārlūku ar desmit atvērtiem tabiem, rediģēt dokumentus vai prezentācijas, skatīties filmas, klausīties mūziku un pārlūkot internetu, tad šī iekārta ir tam stipri par dārgu un jaudīgu. MacBook Pro ir domāts tiem lietotājiem, kas aktīvi nodarbojas ar mazliet intensivākiem uzdevumiem – video, foto, animāciju vai audio apstrāde, ilustrācijas, maketēšana, tehniskā projektēšana. Tas ir laptops fotogrāfiem, operatoriem, arhitektiem, režisoriem, māksliniekiem, grafiķiem, dizaineriem vai vienkārši tiem, kas grib un var atļauties augstas klases laptopu, ko lietot visur. Kā jau visi Apple produkti, tas ir ļoti uzmanīgi nostrādāts un ar augstvērtīgu dizainu. To var sajust kaut vai atverot tā ekrānu uz galda virsmas ar vienu pirkstu. Tas ir tik labi izbalansēts, ka laptopa bāze (apakša) nepaceļas no galda virsmas pat milimetru. Arī ekrāna eņģe nešūpojas, to nejauši pakratot, kā tas ir daudziem lētākiem PC modeļiem. Ir sajūta, ka laptops ir pamatīgs un kalpos ilgi. Un par šādu cenu, lai tik pamēģina nekalpot.
Subjektīvi es neredzu vairs, kā Apple varētu vēl tālāk attīstīt šo produktu līniju, izņemot uzturēt to aktuālu tirgū vēl dažus gadus, sistemātiski uzlabojot tās pamata komponentes. Ja vien nākamās paaudzes laptopi nebūs ar pilnībā skārienjūtīgu displeju un kaut kādu sinerģiju ar iOS, kā arī neizmantos kādu no Apple pašu ARM procesoriem, neredzu, kā MacBook Pro līnija varētu kļūt vēl labāka vai piedāvāt kaut ko jaunu.
Ja 16″ modeļa cena ir nepieejama vai 16 collu platība vienkārši nav vajadzīga – var apsvērt jauno MacBook Air modeli, kas ir ievērojami lētāks, nupat ieguvis jauno klaviatūru un svaigus komponentus. Apskats drīzumā arī šeit.
Tehniski dators ir lielisks, bet tam ir diezgan neciešams coilwine jeb procesora/video kartes dīkšāna ļoti zemā frekvencē. To ļoti manāmi var dzirdēt sēžot klusā istabā. Skaņa nāk no tastatūras vidus kad sāk darboties procesors vai video karte. Protams, var laimēties, ka tiec pie kopijas kurai nav šāda problēma., bet ņemot vērā cenu tas nav pieļaujami.
Oi, interesanti. Tiešām, forumos var lasīt, ka šim datoram tā ir diezgan izplatīta problēma. Esmu to dzirdējis uz citiem datoriem, nav nekas patīks. Tiesa, neesmu to manījis uz neviena no manā rīcībā esošajiem MacBook datoriem.
Vai gadījumā nedomā šo? https://www.youtube.com/watch?v=KS-BHI667po SSD tā dara.
Man laikam ir paveicies. Lietoju šo datoru kādus 2 ar pus mēnešus un neesmu vēl ne reizi dzirdējis. Tiesa dzīvoju skaļā rajonā, kā arī strādājot parasti turu austiņas virsū :D
Varbūt atkarīgs arī no specifikācijas? Kopš decembra lietoju i9/Radeon 5500M versiju un neesmu neko tādu dzirdējis. Vienu vai divas reizes, pēc specifiskām darbībām (kuras jau vairs neatceros), ir bijis citur aprakstītais “skaņas klikšķis”.
Mēnesi vecais modelis ko lietoju ir i9/Radeon 5500M/1TB. Bet jā, laikam tad šī ir laimes spēle. Bet cik esmu lasijis, cilvēki virs 40 gadiem var arī nedzirdēt šīs skaņas (līdzīgi kā ultraskaņu), kad dzirde sāk dabīgi pasliktināties.
Es savulaik meklēju jaudīgu portatīvo datoru aptuveni šādā cenu kategorijā. Tā kā mans workflows ir lielā mērā OS agnosticisks (PS, Google Docs, Audacity, Web…), tad izvēle starp Apple un ne-Apple bija lielā mērā specenes un gaumes spriedums. Esmu trīs gadus strādājis uz lieliska 13″ late-2015 MBP un pēc tam uz Dell XPS13, jo vēlējos izošņāt, kā Windows pusē laptopi ir auguši. Un ir auguši. Beigu galā izvēle krita par labu XPS15 ar 4K OLED ekrānu. Pamatīgs grūdiens par labu ne-Apple man bija politisks – kompānijas agresīvā politika pret 3rd party tehnikas remontu. Domāju, ka visi, kas ir pazīstami ar Luisu Rossmanu saprot, par ko runāju. Dell IO pakete arī bija Pro sistēmai pienācīgāka – 2xUSB-A, 1xUSB-C, 1xHDMI un SD kartes lasīklis. Šis kopā ar i7-9750, 32GB RAM, 512GB SSD un GTX1650M man izmaksāja MBP 16″ bāzes konfigurācijas cenā. Es teiktu, ka manai izvēlei galvenais trūkums ir Windows īpatnībās, kur UI elementu skeilings dažādam softam tiek veikt ļoti vāji un Dell bloatwārē, kas reizēm kaitina. Vienreiz dabūju nomainīt arī displeju, jo sākotnēji tam bija izteiktas nevienmērīga izgaismojuma līnijas pie zema spilgtuma skatiem. Displeju nomainīja ātri un Dellisti kompi atbrauca savākt un atveda uz manu ofisu. Pēc aptuveni pusgada lietošanas galīgi nesūdzos.… Read more »
“Ir sajūta, ka laptops ir pamatīgs un kalpos ilgi. Un par šādu cenu, lai tik pamēģina nekalpot.”
Apple ilgmūžība mūsdienās ir mīts. Mātesplates tiek ražotas ar acīmredzamu end-of-life aprēķinu. Tur nav cita izskaidrojuma, jo tiek izmantoti acīmredzami problemātiski risinājumi. Ja tiks lietots super uzmanīgi, būs okey, bet lietojot kā normālu datoru, liels risks iekrist “you’re using it wrong” Apple atrunā pie beigtas mātenes. Visi ir apple fani līdz brīdim, kad pēc garantijas paliek ar beigtu lapsi un gandrīz-tikpat-cik-jauns-macbooks remonta izcenojumā. Tā teikt, katram ir jāaplaužas vienreiz.
Situācija jau pa lielam tāda pati kā visiem pārējiem ražotājiem, bet tas cipars ko apple prasa… Bet nu šeit jau nav vietas pragmatismam, kults ir kults…
Ir arī kāds uzticams pētījums vai vismaz raksts, kas apstiprina tavu pieņēmumu par to “end-of-life aprēķinu”?
detaļu ilgmūžību ņem vērā visi elektronikas ražotāji un neviens negrib pārmaksāt. tā ir norma un tāpēc nav lielas jēgas par to rakstīt. pie kam end-of-life nav gluži tas pats kas planned obsolence — speciāli plānota diversija iziešanai no ierindas.
Prieks, ka Reinis atsācīs rakstīt. Viens no retajiem, kuram ir jēga sekot jebkurā platformā. Vienmēr kvalitatīvi
Absolūti piekrītu! Reinis ir liels ieguvums Kursoram un mūsu draudzīgajam lasītāju lokam! :)
Biju līdz 2019. gadam lietojis MacBook Pro 2015 gada modeli, tagad jau 8 mēnešus MacBook Pro 15 (2019). SD karšu lasītājs galīgi nepietrūks, jo pārsvarā jaunākām kamerām ir USB Type-C un var bez problēmem pieslēgt ar vadu un visu parkopēt un arī kameru ar to pašu vadu uzlādēt.
Man ļoti patīk, ka ir 4xThunderbolt 3 porti, jo var caur jebkuru portu uzlādēt datoru. Bet jā, piemērām, ir vēl dokstacija, tad viens vads un portatīvais dators pārvēršas par galda datoru – pats izmantoju CalDigit TS3 Plus.