Valsts policijas mērķtiecīga darba rezultātā pagājušajā gadā uzsākti 10 kriminālprocesi par nelegālu audiovizuālā satura piegādi, 3 kriminālprocesi nodoti kriminālvajāšanai, kopumā TV nelegālā satura pieeju liedzot aptuveni 11 000 Latvijas mājsaimniecību. 2019. gadā Valsts policija veikusi 523 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes, uzsāktas 47 administratīvā pārkāpuma lietas un sastādīti 20 administratīvo pārkāpumu protokoli, preses konferencē norādīja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 3. nodaļas Kibernoziegumu un intelektuālā īpašuma noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.
„Valsts policijas darba rezultātā cīņā ar TV nelegālajiem izplatītājiem, TV nelegālo pieslēgumu mājsaimniecību skaits pagājušajā gadā samazināts par 17,7%, no 62 000 līdz 51 000 mājsaimniecību, bet kopumā pēdējo trīs gadu laikā, pateicoties policijas prioritārajai cīņai pret satura pirātismu, to mājsaimniecību skaits, kuras izmanto pirātiskus pieslēgumus samazināts par 49%,” norāda biedrības „Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva, uzsverot, ka tikai mazliet vairāk nekā gada laikā 4 notiesājošu spriedumu rezultātā cietušie, jeb audiovizuālā satura īpašnieki, kompensācijās saņēmuši ap EUR 200 000.
VP no 2017. gada līdz 2019. gadam kopumā veikusi 1223 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes, uzsāktas 152 administratīvā pārkāpuma lietas, sastādīti 86 administratīvā pārkāpuma protokoli un uzsākti 40 kriminālprocesi.
Tai vietā lai apkarotu pirātismu, būtu labāk domājuši kā saturu padarīt pieejamu legāli! Nu kas tā par lietu, ka izmanto reģionālos ierobežojumus saturam? Ja tu esi Vācietis, tad vari skatīties, bet ja Latvietis, tad sorry, tev nebūs lemts.
Tāpat neviens kabeļoperators neklausās ko grib skatītājs, bet tik veido savas paketes, no kurām 90% satura nevienam nevajag. Nav brīnums, ka pirātisms plaukst un zeļ, jo legālā satura pārdevēji uz pirātu fona ir nespējnieki.
Mūsdienās ir tik daudz dažādu vietējo un globālo video straumēšanas platformu, kur var skatīties plašu satura klāstu, ka šāds pārmetums īsti vairs nav vietā. Cits jautājums, ja cilvēks nevar/negrib atļauties samaksāt visiem servisiem, lai tiktu pie sevi interesējošiem video. Bet te viss ir vienkārši – video nav nekāda pirmās nepieciešamības prece un ja nav naudas, filmas/seriālus var arī izlaist.
Zelta vārdi! Tā vietā, lai tupētu dīvānā un patērētu popkornu smadzenēm, labāk kaut vai nostaigāt to stundiņu pirms miega, labi izgulēties un pamosties svaigam.
Vai aizstaigāt uz bibliotēku, paņemt tur labu grāmatu un vakarā skalu gaismā izlasīt :)
Mjā, drukāto izdevumu lasīšana mazāk satraucot pirms miega, nezinu, cik daudz taisnības. Skalu gaisma gan varētu nomierināt, kā jau visi rituāli – tik jāuzmanās, lai neaizmieg par ātru un nepamostas no glābēju sirēnas…!
Nu, paga, paga, paga. Mums visiem taču mājoklī ir dūmu sensōrs.
Nuja, gudrais sensors piezvana glābējiem. Bez tā lasīšana skalu gaismā būtu pēdējais, ko piedzīvotu.
Kristap, laikam neesi iedziļinājies kā ir patiesībā. Tas ko mēs saucam par Netflix šeit ir pavisam cits satura piedāvājums kā piem. ASV. Tas pats arī citos servisos TV/Filmu strīmošanas servisos.
Mēs, Latvijā, ļoti ļoti daudz ko nevaram skatīties legāli tikai un vienīgi reģionālo ierobežojumu dēļ. Tas ir fakts.
Ar mūziku ir pavisam citādāk – spotify/apple music u.c. saturs tiešām ir globāli pieejami visur (varbūt kaut kādi izņēmumu šur tur iespējams ir, neesmu gan dzirdējis par ko tādu).
Esmu iedziļinājis tik ļoti, lai pateiktu, ka nav ko skatīties, ja saturs nav pieejams vai to nevar atļauties dabūt.
Teslai Latvijā nav sava oficiālā izplatītāja, bet vai tas attur cilvēkus Latvijā braukt ar teslām? Ja gribēs, tad dabūs. Cilvēkam būs dziļi pie vienas vietas, ko kāds tur kaut kur taipus dīķim domā par Teslu pieejamību Latvijā. Tas pats ar filmām, ja negribi pārdot oficiāli, dabūsim neoficiāli. Kims ziemeļkorejā taču Mercedes kaut kā dabūja. :)
Fiziskas mantas ar digitālu saturu salīdzināt neskaitās labais tonis, bet idejiski, protams, tev ir taisnība. Daudz ko mūsdienās var dabūt citos (neoficiālos) veidos.
“Salīdzināt var visu ar visu, taču ne visi salīdzinājumi ļauj izdarīt jēgpilnus secinājumus.” K.S. :)
Ouch!
Labi, ka aizskāri tēmu par daudz un dažādajām straumēšanas platformām. Tas būs nākamais stimuls pirātisma attīstībai. Nav nekāds noslēpums, ka tagad katra kino studija sāk taisīt savu platformu (piemēram, Disney) un izņemt filmas no tādām pazīstamām platformām kā Amazon vai Netflix.
Ja agrāk pietika ar vienu vai divām platformām, tad drīz vajadzēs 10 un vairāk platformas, kas no lietotāja viedokļa ir gaužām neērti. Tas kurš piedāvās risinājumu būs pieprasīts.
Nepiedāvās, jo tad tas risinājums maksās tik, cik visi pārējie servisi kopā.
Un pirātisms turpinās plaukt un zelt …
Mani vienmēr ir interesējis no kurienes un kā tie skaitļi ir dabūti? Skaitījuši šķīvjus uz māju jumtiem? Stipri izklausās pec izzīstiem no pirksta cipariem. Kristap, vai Jūs varētu mūs apgaismot par šo tēmu?
Aprēķina metodoloģija jāprasa policijai vai pretpirātisma organizācijai.
Parasti žurnālisti tā dara, lai lasītājam mazāk ko darīt… jo, katrs jau nevar “darba” laikā pekstiņus domāt.
Cik labi, ka neesam žurnālisti :) Bet es domu sapratu, pacentīšos noskaidrot, kā viņi aprēķināja šo skaitli.
Tas būtu superīgi! Interesē šis jautājums jau ilgāku laiku.
> Skaitījuši šķīvjus uz māju jumtiem?
Domāju, ka šie cipari ir par IPTV klientiem, proti, aizbrauc reidā pie firmas un tad pēc grāmatvedības papīriem saskaita ~klientus.
Satelīta dekodētāji, manuprāt, šeit nefigurē nekādīgi.
p.s. par tēmu kopumā ir interesanti aizdomāties (dāžados rakursos) – valstis no vienas puses it kā brēc, ka multimiljardu mēdiju (u.c. digitālās) kompānijas nemaksā nodokļus (epopeja ap digitālajiem nodokļiem), tai pat laikā ar lielu centību ķeras šādu “parādību” apkarošanai un ir lepnas par “sasniegumiem”..
Tā meklēšana poličiem šobrīd ir primitīvā veidā. Kāds nostučī, ka persona X sniedz TV pakalpojumus. Poliči aiziet pie X un saka, mēs visu zinām, davai raksti atzīšanos, rādi un stāsti kas un kā un būs mīkstāks sods. Nu un tad arī X iet un rāda un stāsta, kas, kur ko un kā, ložņājot pa māju bēniņiem un izņemot tur saliktās uzpariktes.
Nav poličiem ne jaudas, ne resursu IT jomā, lai veiktu apjomīgu izmeklēšanu. Bet arī vecās labās metodes ir efektīvas.
Būtu labāk izglītojuši, kā atšķirt nelegālu straumētāju no legāla. Ja pareizi saprotu, runa ir par uzņēmumiem, kas piedāvā šo kā maksas pakalpojumu, bet klients pat nesaprot, ka skatās nelegāli iegūtu saturu / pārraidi.