Publiskajā telpā nonācis kāds pieredzes stāsts, kurā klients nav ticis pie savas kārotās kafijas, jo barista nav vēlējusies pieņemt viņa pasūtījumu tāpēc, ka vīrietim ausīs ir bijusi viena AirPods bezvadu austiņa.
Šis atgadījums noticis kādā Čikāgas kafejnīcā, kurā klients, vārdā Kevins, saņēmis visai tiešu atbildi no viesmīles, ka tā viņu neapkalpos, ja viņš neizņems savu bezvadu austiņu no auss. Pastiprinot to ar argumentu, ka ja klients atrodas kādā svarīgā zvanā, klausās kādu īpašu podkāstu vai dziesmu un viņam nav pāris sekunžu pasūtījuma veikšanas, tad vai nu viņš beidz šo sarunu un pēcāk pasūta vai arī dodas uz citu vietu.
Šī situācija tikusi ievietota mājaslapas The Takeout sadaļā The Salty Waitress, kurā runā par adekvātu un cieņpilnu izturēšanos pret viesmīļiem. Kā arī šis gadījums iezīmē vienu no mūsdienu problēmām, kas rodas izmantojot dažādus gadžetus kā bezvadu austiņas. Tā ir cieņpilna izturēšanās un komunikācijas normas ar dzīvu cilvēku. Šajā gadījumā barista ir uzsvērusi to, ka viņa klientiem sniedz savu servisu un cienot viņus, vēlas saņemt tādu pašu attieksmi no klienta, kuram viņasprāt būtu jāizņem abas austiņas no ausīm.
Atceros, ka vēl nesen lasīju Twitter diskusiju par to, kā cilvēki komunicē viens ar otru – vai nu izņem AirPods vai nē. Protams, atbildes dalījās, jo vieni bija pārliecināti, ka izrādot cieņu pret cilvēku tās ir jāaizņem, bet citiem tas nelikās nekas īpašs. Arī es pats ikdienā lietoju šīs austiņas, tāpēc lielākoties labāk jūtos, ja izņemu tās abas. Atceros situāciju, ka pirms pāris gadiem savā darbavietā jautāju par šo lietu, un tad kompromiss bija, ka drīkst izmantot vienu austiņu, lai kolēģiem tomēr nevajadzētu ļoti skaļi saukt vienam otru vai visu laiku rakstīt kādā čatā, taču realitātē tas jau ir cits stāsts.
Kā jūs rīkojieties šādās situācijās?
Redzot klientu ar aizbāztām ausīm, būtu pati uz/ielikusi austiņas. Ja klients minstinātos pasūtot, kavējoties sarunā, būtu pagriezusi sev skaļāk un arī pārvaicātu vairākas reizes. Vai ausu vietā uzliktu saulesbrilles – arī cieņpilns sarunas papildinājums. Vislabāk iedarbojas cilvēkam saprotami argumenti, nevis moralizēšana par tēmu cik tu esi slikts.
Bet kopumā ir jāvadās pēc uzņēmuma vadlīnijām – ja tev maksā par neideālu klientu apkalpošanu, tad tu to dari….vai prasi lielāku samaksu…vai dibini savu uzņēmumu. Nebrīnītos, ja pēc visa šī izrādīsies, ka darba devējs ir lielāks pakaļa par klientu, kura dēļ arī visa šī jezga un atlaidīs/izēdīs meitēnu, kas negrib apkalpot klientus ar ausiņām.
Tieši tāpat jādara ar saulesbrillēm, kad iepazīsties ar jauniem cilvēkiem.. Kretinē tie, kuri nenoņem, jo, redz, saule par spožu… pfff
Nēsāju brilles. Vasarā tās ir pielāgotas saulesbrilles, un netaisos tās noņemt citu priekšā arī iekštelpās. Vienreiz mūžā man aizrādīja, pateicu lai ieskrienas.
Briļkobras visi ir dīvainīši, un tu neesi izņēmums :D
Te jau ir jāatceras, ka vienai lielai daļai Apple produkti ir daļa no modes. Attiecīgi ar to ir jāzīmējas un jāparāda cik tu esi turīgs. Tāpēc vien daudziem rodas nepatīkamas sajūtas, kad redz, ka cilvēks neņem austiņas ārā no ausīm pat tad, kad neko neklausās un runā ar citiem. Acīmredzot viņam ir svarīgi, lai visi redz, kas viņam pieder. Dārgās 200-290e austiņas. Šajā gadījumā jau nav nozīmes vai tev ir vada vai bezvadu austiņas ausīs. Tik cik reti, kad redzēsi, ka cilvēki neizņem vadu ausis, ja kāds ar viņiem vēlas runāt. Bezvadnieces gan gribas paturēt ausīs visu laiku.
Man personīgi bezvadu austiņu nonstopa lietotāji nedaudz asociējas ar kādu no laukiem uz lielpilsētu atbraukušu kungu, kurš ir nopircis sev gadžetu – bluetooth austiņu. Liela austiņa, mirgo gaismas un ar tādu brien pa veikalu. Nu cik no tiem visiem kungiem tūlīt būs ļoti svarīgs zvans? :D Tur vairāk kā skaidrs ir tas, ka viņi neseko līdzi laikam un 2020. gadā ir pārpriecīgi par 2001. gada tehnoloģiju. Tā nu viņiem tā vairāk ir “gribu pazīmēties” lieta.
Tāpēc es saprotu un atbalstu viesmīli, jo uzskatu, ka tas tomēr ir sava veida cieņas jautājums un austiņas ir jāizņem tāpat kā saulesbrilles jānovelk.
Otra cienīšna nozīmē arī pieņemt viņa austiņas ausīs. Varbūt cilvēks šodien tiešām negrib runāt pat ar viesmīli vai baristu, grib tikai brūno dziriņu. Kamēr viņš neizturas agresīvi vai tīši aizskaroši (piemēram liek lekt pakaļ ugunsdzēsēju mašīnas atslēgām vai naudu noliek uz grīdas), tikmēr darījums notiek. Protams, bārmenis var negribēt uzklausīt šāda cilvēka dzīves stāstu, lielo bēdu vai uzzināt cik viņš bagāts, taču kafiju ieliet par naudiņu vajadzētu spēt.
Tas nabaga cilvēks ar rokām, kurās nu ir arī ausu sērs, vēl grābstīsies gar leti, gar karšu termināli un domās kur likt savu austiņu. Kam tas ir vajadzīgs? Ja viņš būs īpaši draudzīgs, saņems īpaši draudzīgu attieksmi, bez tā – elementāru cieņu un kafiju taču ir pelnījis.
Hmm … ‘gadžetu’ ieteikme uz vispārpieņemtām sabiedrības/komunikācijas/ētikas normām?
Manuprāt attiecīgajā gadījumā čalis īsti neizrāda cieņu nedz baristai, nedz arī otram sarunas dalībniekam .. jo – ja saruna tik svarīga, tad tiešām ir laiks pasūtīt kafiju un tās laikā radīt ‘fona troksni’?
To visu varētu risināt, izrunājot šo lietu ar kolēģiem un kafejnīcas operatoru. Ja visi piekrīt – izgatavot asprātīgas uzlīmes, kurās lūgts pirms pasūtījuma veikšanas pārstāt zelēt tabaku, klausīties mūziku un urbināt degunu. Vienlaikus varētu mudināt pasūtījuma laikā dziedāt vai dejot un iekarot savu tirgus nišu, ja tas nav pretrunā ar uzņēmuma pamatvērtībām (he he). Laikos, kad ir gana daudz kafejnīcu, kurās cilvēki dzer kafiju par 5 un vairāk zaļajiem, nākas domāt, ar ko tad jūs atšķiraties no pārējiem un ne visiem izdodas panākt, lai klients atgriežas tieši pie viņiem.
Es atbalstu barista sacito. Un cilveks nav tik ljoti aiznjemts, ne ari biznesmenis, ka jabut visu laiku ausii. Es kad klausos muziku, ja ieeju panjemt kafiju, lidzi njemshanai vai pasedet uz vietas, jau rinda gaidot novelku ausis un izsledzu muziku. Ja gribi lai apkalposhana pret tevi ir visu cienju, tad izradi ari pret cilveku kas strada cienju.
Barista bija sociālās kastas diezgan zemā līmenī, tāpēc gan jau zaudēja darbu, bet es principā arī pārtraucu sarunu, ka kāds sarunas vidū sāk bakstīt telefonu.
Kā tā viesmīle zināja, ka klients nav vājdzirdīgs un neizmanto austiņu skaņas pastiprināšanai? Spriež par citiem un nemaz neaizdomā, ka var nebūt taisnība.
Man no Baristas vajag pakalpojumu, par kuru es maksāju. Man nevajag ārkārtīgi pārlaipnīgu sarunu vai precizējumus manam pasūtījumam – man lielu melnu kafiju līdzņemšanai, ko tur apspriest?
– Vai vēlaties arī bageti? Varbūt žurnāla Muldoņa jauno numuru? E-talonus? Tiešām neko?
– NĒĒ! Dodiet taču man to sasodīto kafiju!
Nezinu kā kā ar konkrēto kafijas tirdzniecības vietu (nav arī vēlmes iedziļināties), bet ne visi biznesi strādā pēc idejas “vajag pakalpojumu, par kuru es maksāju”, jebšu tas, ka klients kaut ko var samaksāt pilnīgi nav noteicošais vai viņam to sniegt.
Tāds vispazīstamākais piemērs varētu būt Ferrari – neatkarīgi no maka biezuma LaFerrari tev tāpatvien neviens nepārdos.
Protams, tas tā ekstrēmi – salīdzināt kafijas krūzīti (lai gan, iespējams, kaut kur pasaulē ir arī superksluzīvs kafijas baudītāju klubiņš) ar 950zs aparātu, taču būtiska ir koncepcija, ka pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam var būt citas prioritātes un tu kā pircējs nevari spert ar kāju durvis vaļā, sakot, ka esi par visu samaksājis :)
Elementāra cieņa . nevajag jau klanīties un padsmitreizes kniksēt , bet kaut mazumiņš neskādē . Tā teikt – kā mežā sauc – tā , atskan .
Klients izmantoja savas tiesības lietot austiņas
Barista izmantoja savas tiesības neapkalpot šādu cilvēku .
Klients arī izrādīja “kaut mazumiņu” cieņas – lietoja tikai 1 airpod :D
Man liekas ka mūsdienās jau ir liela problēma ar cieņas izrādīšanu vienam pret otru. Es šobrīd esmu laikam Baristas pusē.
Kārtējā lētā Iphonu reklāma, nevaru pat iedomāties nafig man ņemt austiņas ārā, dēļ kaut kāda pārdevēja, pie tam kafijas. Maximās, narvesenos, drogās, nekad neņemu ausis ārā nafig klausīties, maisiņš vajag, nopīkstinu karti un klausos muzonu kā normāls cilvēks.
Normāls cilvēks tā nedara un nav tik augstprātīgs.
pff, hipiji mīkstie..