Sākot ar pagājušā gada beigām, arvien vairāk tiek runāts par digitālo pakalpojumu nodokli Latvijā, kas nozīmē, ka lielos digitālā satura gigantus kā Facebook un Google varētu aplikt ar nodokli par Latvijā rādītajām reklāmām, kas valstij varētu ienest pat pārdesmit miljonus gadā. Šo naudu varētu novirzīt medijiem, to darbības nodrošināšanai, kam tik mazā tirgū kā Latvijā ir arī nacionālās politikas nozīme.

Arī Kursors ielūkojās dziļāk šajā lietā. Drošības labad gan piebildīšu, ka neesmu zinātniskās pētniecības un žurnālistikas eksperts, tāpēc balstīšos uz informāciju, ko esmu atradis un kā es to interpretēju.

Pieļauju, ka daļa aktīvo lasītāju piefiksējuši, ka portālā lsm.lv vakar parādījās raksts par to, ka ir izveidots pētījums, kurš šī digitālā nodokļa ieviešanas gadījumā valstij ienestu vismaz 17 miljonus eiro. Tiek minēts, ka Google un Facebook tirgus daļa Latvijas reklāmas biznesā esot vairāk nekā 100 miljoni eiro. Tā ir liela summa, kas varētu būt aptuveni puse pagājušā gada reklāmas tirgus Latvijā. Tādējādi ir saprotamas vietējo mediju uzņēmumu bažas par to, ka lielāki tirgus spēlētāji darbojas tirgū neievērojot lokālos spēlētājus saistošos nodokļu likumus.

Turpinot par pašu nodokli, tad izskan vairākas versijas. Aktuālākā šobrīd ir tā, ka Latvijai vajadzētu sekot lielo Eiropas valstu (Francija, Vācija u.c.) piemēram un ieviest atsevišķu digitālo pakalpojumu nodokli tieši mūsu valstij, kas būtu 3% apmērā. Taču nedrīkst aizmirst, ka gan Eiropas Savienība (ES), gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) diskutē par šāda nodokļa izveidi plašākā starpvalstu mērogā un fundamentālā tā izstrādē, domājot par digitālo biznesa vidi kā tādu. OECD plānos ir 2020. gadā piedāvāt kopēju formātu šādam internacionālajam nodoklim, taču realitātē tas it nemaz nenotiek ātri un viegli, līdz ar to ir valstis, kuras pašas ķērušās pie lietas, veidojot vietējos nodokļus. Lēnīgumu var skaidrot ar to, ka atsevišķas valstis nesteidzas iesaistīties šādu izmaiņu pieņemšanas procesā. Uzmini, kādu uzņēmumu reģionālie biroji darbojas šajās valstīs?

Francija bija pirmā, kura jau 2019. gadā vidū ieviesa 3% digitālo nodokli tieši lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem kā Facebook, Google un Amazon. Apskatot pieejamo informāciju, Francija un OECD vairāk uzsver tieši šo turīgo uzņēmumu vērtību un tirgus daļu kādu tie aizņem, ne tik cieši to saistot ar reklāmas un informācijas tirgu, kā tas šobrīd ir pie mums. Līdz ar to saglabājas patiesā nodokļa doma, lai miljardu kompānijas neizmantotu zemo nodokļu valstis savai finanšu situācijas uzlabošanai un izvairītos no nodokļu nomaksas, bet gan proporcionāli katrā valstī samaksātu daļu no peļņas vai apgrozījuma par savu darbību. Realitātē šis atspoguļojas kā tarifu celšana uzņēmējiem, kuri darbojas Francijas Amazon vietnē, jo pašam ir saistība ar to un varu apstiprināt situāciju. Šis kompānijas nodoklis par pārdoto preci tika palielināts par 3% saistībā ar Francijas jauno likumdošanu, un nevarētu teikt, ka šajā situācijā zaudētu Amazon, jo beigu beigās par to samaksās paši cilvēki.

Valdis Dombrovskis un Krišjānis Kariņš izteikušies, ka šādam nodoklim jābūt, taču viņi norāda uz punktiem, ka Latvijai pašai par sevi digitālo pakalpojumu nodokli nevajadzētu ieviest, bet vajadzētu sekot kopējai ES nostājai un politikai šī maksājumu ieviešanā, taču ar nosacījumu, ka katra valsts varēs pati noteikt atbilstošo likmi, un tā nebūs vienota visā Eiropā. Tāpat kā pievienotās vērtības nodoklis. Vislabākajā scenārijā OECD izdosies jau drīzumā prezentēt organizācijas izstrādāto modeli, jo pēc pieejamās informācijas tas izklausās vislabākais risinājums, paredzot tā pielāgošanu lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, taču balstot visas summas atbilstoši katrs valsts tirgus daļai un apjomiem, kā arī atstājot tiesības uz atbilstošas mainīgās likmes ieviešanu. Latvijai ieviešot savu nodokli šobrīd, pēc ES vai OECD likuma pieņemšanas, tas zaudētu savu spēku.

Šajā visā situācijā nedrīkst aizmirst par galveno aizstāvi pret šīm izmaiņām, kas ir ASV, kura jau šobrīd ir neapmierināta, jo visi lielie uzņēmumi ir ASV bāzēti, līdz ar to tas var draudēt ar sekām, runājot par savstarpējo tirdzniecību.

Reklāma

27
Leave a Reply

avatar
5 Comment threads
22 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
9 Comment authors
KrotowKristaps Skutelisdigitalkgimme moneyRudolfs Recent comment authors
  Paziņot par jaunumiem  
jaunākie vecākie novērtētākie
Paziņot par
gimme money
Viesis
gimme money

Viss liecina par to, ka tradicionālā sistēma, zaudējot efektivitātē digitālajai, cenšas ar likumdošanas palīdzību izdzīvot (lai neteiktu – parazitēt) jaunajā digitālajā realitātē. Eiropas kreisās idejas nav nekas jauns.

Čiekurs
Viesis
Čiekurs

Yeah right, un lielo korporāciju gozēšanās nodokļu paradīzē nav parazitēšana. Tas ir tikai loģiski, ka nodokļi iet līdzi laikam.

Kristaps Skutelis
Kursors.lv
Kristaps Skutelis

Jā, ES tikko tika skaidrībā ar privātuma jautājumiem izveidojot GDPR direktīvu. Tagad ir kārta sakārtot nodokļu likumdošanu, lai tā ir atbilstoša digitālā laikmeta realitātei.

gimme money
Viesis
gimme money

Tu nupat sajauci divas dažādas lietas – viens ir korporāciju vēlme mazināt maksājamo nodokļu apjomu, kas cits ir maksāt nodokļus valstij kas pilnīgi neko nav devusi korporācijai. Nu ierauga LV iedzīvotājs reklāmu par savu naudu pirktā iekārtā, izmantojot par savu naudu abonētu netu un kāds tieši ir LV kā valsts ieguldījums? Internets pamatos maina sistēmu, kad informāciju varēja kontrolēt tie, kas drukāja avīzes un raidīja no vietējā TV torņa.

Kā tieši google ir atbildīga par to, ka LV vēlas uzturēt dārgu TV apraides sistēmu un trūkst tam naudas? Vecīt, atdod naudu jo man gribas ēst?

Kristaps Skutelis
Kursors.lv
Kristaps Skutelis

Ja gribi darīt biznesu konkrētā valstī, tad ierastā prakse nosaka, ka šajā valstī arī būtu jāmaksā nodokļi. Bet, jā, digitālā nu jau tagadne reāli nojauc šīs robežas. Vispār būs interesanti pavērot, kā ES līmenī tiks galā ar šo jautājumu.

gimme money
Viesis
gimme money

Jā, tas ir interesanti, cik dažādi var paskatīties lietām, kas ir bizness un kas nav. Kosmosa lievalstis taču nemaksā Latvijai par tās pārlidošanu orbitālo verķu augstumos. Lidmašīnu operatori, cik saprotu, jau maksā – jo aviobiznesam vieglāk piekļūt. Ja LV iedzīvotājs izmanto gmailu, nevis delfu mailu – tehniski LV neko nezaudē, drīzāk iegūst jo cilvēks ir spēris pirmo soli informācijas sabiedrības virzienā. Protams, Eiropas birokrātija, kuras galvenais uzdevums (kā jebkuras birokrātijas) ir pamatot savu pastāvēšanu un nodrošināt sev turpmāku pastāvēšanu, izdomās 100 un 1 sfēru, ko regulēt un ierobežot. Nu, vērosim, kā tur ies tālāk.

Peters Leo
Viesis
Peters Leo

Ok tad Es arī gribu, lai no manas IT firmas neņem nodokļus :D Domāju man piebiedrosies daudzi :D Kapēc man ir jāmaksā bet citiem nē?

gimme money
Viesis
gimme money

Ja esi aizdzīvojies līdz savam uzņēmumam, tad noteikti esi arī kādreiz uzdevis sev jautājumu – ko nozīmē nodokļi un ko īsti tu saņem pretī par tiem? Viena lieta ir uzspiestais sociālais nodoklis, cita lieta – tu radi darbavietas tiem, kas paši nevar un tad maksā vēl papildus sociālajam nodoklim. Par to, ka radi darba vietas. Cmoon. Valsts pārvaldes ir vieni no mūsdienu neefektīvākajiem un rijīgākajiem naudas caurumiem, un to visu varētu reformēt līdz absolūtai efektivitātei un minimālām izmaksām. Bet pamēģini un redzēsi, ko nozīmē birokrātijas izdzīvošanas instinkts.

Kristaps Skutelis
Kursors.lv
Kristaps Skutelis

Ok, atlikt filozofēšanu!

azad
Viesis
azad

Kāds no Latvijas grib ievietot reklāmu FB, samaksā € un ievieto. FB par to paņem € un paldies. Bet kāpēc par to nemaksāt nodokli, ja iekasē šeit naudu. Latvietim pat no aploksnē saņemtas dāvanas teorētiski ir jāsamaksā valstij daļa, bet FB neko nedodot valtij paņem € no cilvēka.

azad
Viesis
azad

Lai tik liek nodokli reklāmām, jau nevar nostīties 5min video bez reklāmas pa vidu. Delfos pat video bez pāris reklāmām neverās.

gimme money
Viesis
gimme money

Tāds moments, ko daudzi vispār nenovērtē – internets un ātra iekļaušanās globālajā informatīvajā telpā dod mega stimulējošu efektu valsts sabiedrībai kopumā un ekonomikai. Tāpēc šobrīd tas izskatās pēc nabagiem, kas saņēmuši kādu palīdzību, uzreiz brēc “bet jūs mums samaksājiet arī nodokļus par šo sniegto palīdzību” – tieši tik ciniski, jā.

Rudolfs
Viesis
Rudolfs

Ja Latvijā kāds hakerītis uzlauzīs facebook un sāks tur viņiem radīt zaudējumus, facebook taču gribēs, lai kāds policists pie viņa aizbrauc un savāc, ne? Tad lai arī maksā nodokļus. Nav ko filozofēt, visas tās kompānijas, par kurām šajā sakarā ir runa, var atļauties mierīgi maksāt nodokļus.

gimme money
Viesis
gimme money

es varētu atļauties tev iedot xxx eiras, bet kāpēc pie joda lai es to darītu?
“var atļauties” – tas arī ir tas vienīgais arguments.

Rudolfs
Viesis
Rudolfs

Un tas otrs arguments ko minēju?

gimme money
Viesis
gimme money

Arī Mersedess nemaksā nodokļus LV gadījumam, ja nu kāds iekļūs avārijā un policijai būs jābrauc uz notikuma vietu.

Rudolfs
Viesis
Rudolfs

Ja mersedesam piederētu tas auto, tad viņi gribētu gan, lai izbrauc policija uz notikuma vietu.

gimme money
Viesis
gimme money

Atceramies, ka LV valsts struktūras izmanto twiteri, feisbuku kā masu informācijas līdzekļus, dublējot ziņas ko patērē vienīgi LV iedzīvotāji. Piem. LSM un kas tik vēl nē dublē un izplata informāciju – skatāmies, aha – traukos, feisītī un twiterī. Varbūt maksājumiem būtu jāiet pretējā virzienā, ja tā godīgi?

Rudolfs
Viesis
Rudolfs

Tak visas tās platformas pelna uz to, ka tu paralēli skaties reklāmas. Papildus visi lietotāju dati tiek tirgoti pa labi pa kreisi. Ar nekādu labdarību izplatot ziņas viņi te nenodarbojas. Attiecīgi, ja šeit uz to pelna naudu, tad lai arī maksā par to nodokļus, kā visi pārējie.

gimme money
Viesis
gimme money

ok, iegūst abas puses, bet kāpēc viena vēl grib no otras saņemt naudu? win-win vietā gribās win-winwin?

Rudolfs
Viesis
Rudolfs

Man šķiet tu nedaudz pārvērtē to ieguvumu vienlīdzību. Domāju, ka tu arī priecātos, ja visi augstākminētie kantori pārpublicētu savas ziņas tavā mājas lapā. Un tad attiecīgi cilvēki nāktu uz tavu lapu vienā vietā saņemt šīs ziņas un vēl pa virsu paskatītos izvietotās reklāmas.
Es saprotu, ka ir indivīdi, kam libertānisms ir ļoti simpātiska ideja un viņi ir gatavi sēdēt savā nožogotajā mājā uz jumta ar automātiskajiem ieročiem, ka tik valsts viņiem netiek klāt. Skarbā realitāte ir, ka šīs valstis, kur šāda iekārta jau pastāv šobrīd, galīgi nav tās, kur kāds gribētu dzīvot.

Muah
Viesis
Muah

Mazais sašutušais draugs, ir dažas vienkāršas lietas, kuras tu nespēj saprast. Valdības par nodokļiem nodrošina pamata lietas, lai kādā noteiktā teritorijā iedzīvotājiem būtu miers, drošība, infrastruktūra, sakārtota vide. Nodokļus maksā tie, kas šajā teritorijā dzīvo un/vai tās iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus. Izmantojot jauno digitālo vidi, pastāv iespējas šīs teritorijas iedzīvotājiem pakalpojumus sniegt attālināti. Nemaksājot par to neko. Šādi pakalpojumu sniedzēji rada negodīgu konkurenci ar valsts vietējiem uzņēmumiem, jo tie maksā nodokļus. Ja virtuālo pakalpojumu sniedzējs, izmantojot dažādas shēmas, ir reģistrējies vietā ar ļoti zemiem nodokļiem, tad tas var dempingot lokālos uzņēmējus. Ja pret šādu praksi netiek vērsti ierobežojumi, kaut kādā brīdī… Read more »

gimme money
Viesis
gimme money

Lielais Baltais Tehvs, tev ir pienācis laiks pieņemt domu ka jaunajā digitālajā pasaulē pavisam drīz nebūs vietas industrializācijas ēras pakalpojumu modelim un daudz kas aizies pa dinozauru taku….t.sk. liela daļa mazefektīvo aģentūru, komiteju un pārējo karotes cilātāju. Tik mazu teritoriju kā LV varētu apsaimniekot ar ārpakalpojuma palīdzību un tam nevajag milzu lēmēju baru, kas šobrīd meklē naudu.

Krotow
Viesis
Krotow

Tā vienkārši bez alternatīvas nododot publisko pakalpojumu sektoru ārpakalpojumā, valsts kļūst atkarīga no ārpakalpojuma īpašnieka. Kurš var arī nebūt draudzīgs valstij, kura pērk ārpakalpojumu. Gimme tas laikam nebija ienācis prātā.

Kristaps Skutelis
Kursors.lv
Kristaps Skutelis

Precīzi!

gimme money
Viesis
gimme money

Noslēdzot dienu, piebildīšu ka brīnos par tehnomānu šauro skatījumu uz lietām. Jūs esat gatavi iedziļināties gadžetiņa darbības principos, lietot to un mainīt savus ieradumus, bet negribat pieņemt domu, ka tehnoloģijas izmaina ne tikai indivīda, bet sabiedrības kopumā un valstu darbību.

digitalk
Member
digitalk

nevarētu teikt, ka arī tu izcelies ar plašu izpratni par to kā funkcionē mūsdienu valsts, viss tavs rakstītais balstās uz fantāzijām par tavu nākotnes redzējumu.