Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā – būt vai nebūt

Sākot ar pagājušā gada beigām, arvien vairāk tiek runāts par digitālo pakalpojumu nodokli Latvijā, kas nozīmē, ka lielos digitālā satura gigantus kā Facebook un Google varētu aplikt ar nodokli par Latvijā rādītajām reklāmām, kas valstij varētu ienest pat pārdesmit miljonus gadā. Šo naudu varētu novirzīt medijiem, to darbības nodrošināšanai, kam tik mazā tirgū kā Latvijā ir arī nacionālās politikas nozīme.

Arī Kursors ielūkojās dziļāk šajā lietā. Drošības labad gan piebildīšu, ka neesmu zinātniskās pētniecības un žurnālistikas eksperts, tāpēc balstīšos uz informāciju, ko esmu atradis un kā es to interpretēju.

Pieļauju, ka daļa aktīvo lasītāju piefiksējuši, ka portālā lsm.lv vakar parādījās raksts par to, ka ir izveidots pētījums, kurš šī digitālā nodokļa ieviešanas gadījumā valstij ienestu vismaz 17 miljonus eiro. Tiek minēts, ka Google un Facebook tirgus daļa Latvijas reklāmas biznesā esot vairāk nekā 100 miljoni eiro. Tā ir liela summa, kas varētu būt aptuveni puse pagājušā gada reklāmas tirgus Latvijā. Tādējādi ir saprotamas vietējo mediju uzņēmumu bažas par to, ka lielāki tirgus spēlētāji darbojas tirgū neievērojot lokālos spēlētājus saistošos nodokļu likumus.

Turpinot par pašu nodokli, tad izskan vairākas versijas. Aktuālākā šobrīd ir tā, ka Latvijai vajadzētu sekot lielo Eiropas valstu (Francija, Vācija u.c.) piemēram un ieviest atsevišķu digitālo pakalpojumu nodokli tieši mūsu valstij, kas būtu 3% apmērā. Taču nedrīkst aizmirst, ka gan Eiropas Savienība (ES), gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) diskutē par šāda nodokļa izveidi plašākā starpvalstu mērogā un fundamentālā tā izstrādē, domājot par digitālo biznesa vidi kā tādu. OECD plānos ir 2020. gadā piedāvāt kopēju formātu šādam internacionālajam nodoklim, taču realitātē tas it nemaz nenotiek ātri un viegli, līdz ar to ir valstis, kuras pašas ķērušās pie lietas, veidojot vietējos nodokļus. Lēnīgumu var skaidrot ar to, ka atsevišķas valstis nesteidzas iesaistīties šādu izmaiņu pieņemšanas procesā. Uzmini, kādu uzņēmumu reģionālie biroji darbojas šajās valstīs?

Francija bija pirmā, kura jau 2019. gadā vidū ieviesa 3% digitālo nodokli tieši lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem kā Facebook, Google un Amazon. Apskatot pieejamo informāciju, Francija un OECD vairāk uzsver tieši šo turīgo uzņēmumu vērtību un tirgus daļu kādu tie aizņem, ne tik cieši to saistot ar reklāmas un informācijas tirgu, kā tas šobrīd ir pie mums. Līdz ar to saglabājas patiesā nodokļa doma, lai miljardu kompānijas neizmantotu zemo nodokļu valstis savai finanšu situācijas uzlabošanai un izvairītos no nodokļu nomaksas, bet gan proporcionāli katrā valstī samaksātu daļu no peļņas vai apgrozījuma par savu darbību. Realitātē šis atspoguļojas kā tarifu celšana uzņēmējiem, kuri darbojas Francijas Amazon vietnē, jo pašam ir saistība ar to un varu apstiprināt situāciju. Šis kompānijas nodoklis par pārdoto preci tika palielināts par 3% saistībā ar Francijas jauno likumdošanu, un nevarētu teikt, ka šajā situācijā zaudētu Amazon, jo beigu beigās par to samaksās paši cilvēki.

Valdis Dombrovskis un Krišjānis Kariņš izteikušies, ka šādam nodoklim jābūt, taču viņi norāda uz punktiem, ka Latvijai pašai par sevi digitālo pakalpojumu nodokli nevajadzētu ieviest, bet vajadzētu sekot kopējai ES nostājai un politikai šī maksājumu ieviešanā, taču ar nosacījumu, ka katra valsts varēs pati noteikt atbilstošo likmi, un tā nebūs vienota visā Eiropā. Tāpat kā pievienotās vērtības nodoklis. Vislabākajā scenārijā OECD izdosies jau drīzumā prezentēt organizācijas izstrādāto modeli, jo pēc pieejamās informācijas tas izklausās vislabākais risinājums, paredzot tā pielāgošanu lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, taču balstot visas summas atbilstoši katrs valsts tirgus daļai un apjomiem, kā arī atstājot tiesības uz atbilstošas mainīgās likmes ieviešanu. Latvijai ieviešot savu nodokli šobrīd, pēc ES vai OECD likuma pieņemšanas, tas zaudētu savu spēku.

Šajā visā situācijā nedrīkst aizmirst par galveno aizstāvi pret šīm izmaiņām, kas ir ASV, kura jau šobrīd ir neapmierināta, jo visi lielie uzņēmumi ir ASV bāzēti, līdz ar to tas var draudēt ar sekām, runājot par savstarpējo tirdzniecību.