Var teikt, ka mūsu Satiksmes ministrija siltās ziemas dēļ jau modusies no ziemas miega un sāk darbu pie likumprojekta izstrādes, kurš ieviesīs kādu kārtību elektro skrejriteņu jomā. Rudenī notikušas 2 domnīcas, kuru laikā gan NVO, gan ekspertiem ir bijusi iespēja izteikt savu redzējumu par regulējumu.
Sekojot lielāko Eiropas valstu piemēriem kā Francijai un Vācijai, arī Latvija gatavojas izstrādāt ceļu satiksmes noteikumus, kuri regulētu popularitāti ieguvušo elektrisko skrejriteņu vietu satiksmē, jo Rīgas iedzīvotājiem tie sagādājuši ne tikai ērtu pārvietošanās iespēju, bet arī lielas galvassāpes kā gājējiem, tā autobraucējiem. Zīmīgi, ka 2019. gadā bijuši 2 nāves gadījumi, kas noteikti vedina domāt par to, ka ir nepieciešams kāds kontroles mehānisms.
Tiek piedāvāti šādi ierobežojumi:
- maksimālais braukšanas ātrums līdz 25 km/h;
- atļauts braukt no 14 gadu vecuma ar velosipēda vadītāja apliecību;
- nebūs atļauts pārvietoties pa brauktuvi;
- skrejriteņiem būs jābūt aprīkotiem ar apgaismes ierīcēm.
Kopumā šis ir tikai likumprojekts, kas vēl tiks prezentēts Saeimai un būs iespējamas izmaiņas, jo kā norāda NVO pārstāvji, tad elektro skrejriteņa definīcija ir pārāk šaura, grozījumus attiecinot tikai uz tiem. Kaut arī ikdienas satiksmē varam novērot citus braucamrīkus ar elektrisko piedziņu, ko veiksmīgāk traktējušas citas Eiropas valstis. Tāpat par braukšanu pa ceļiem un ietvēm, tas tomēr būs iespējams, ja brauktuves maksimālais ātrums nebūs lielāks par 50 km/h, kas ir ļoti liela daļa pilsētas ielu. Kā arī pa ietvēm, iekļaujoties gājēju plūsmā, kas varētu būt aptuveni 6 km/h, taču ir skaidrs, ka šis tāpat ir ļoti plašs regulējums, kura ērtu kontroli uz šo brīdi nespēju iedomāties.
Daudzie nelaimes gadījumi gan īsti nav veicinājuši īpašus drošības noteikumus, jo ķiveres izmantošana nebūs obligāta. Tā kā lauvas tiesa elektro skrejriteņu ir nomas, tad ātruma regulēšana šajā gadījumā var tikt izpildīta caur pakalpojuma sniedzēju. Braucamrīkus būs iespējams reģistrēt CSDD, kā arī iegādāties civiltiesisko apdrošināšanu, taču arī tie nav obligāti nosacījumi. Nav pieejami plānotie soda apmēri, taču apskatot Francijas piemēru, par telefona lietošanu pie skūtera stūres pienāktos 135 eiro sods, bet par ātruma pārsniegšanu pat līdz 1500 eiro. Tā ir vērā ņemama summa, braucot ar līdzekli, kura vērtība nav tik liela.
Likumprojektu paredzēts iesniegt Saeimā un izvērtēt tuvāko mēnešu laikā, cerot to pieņemt pirms aktuālās pavasara sezonas sākuma. Tā kā laiks rādīs, kāda izskatīsies pilsētas satiksme pēc jaunā gada.
svarīgi būtu definēt arī apgaismes ierīces, aizliedzot pilsētā braukt ar uz galvas stiprināmiem lukturiem, izmantot lukturus ar konusveida staru – lai nespīdinātu acīs pretīmbraucējiem, kā arī aizliegt izmantot stroboskopa režīmu diennakts tumšajā laikā. Tāpat arī vajadzētu izglītot, ka gaismas uz velo jāmontē zemāk, nevis augstāk – mērķis ir apgaismot ceļu, nevis pretīmbraucējus.
Nez, kāpēc tik velobraucēji/skūteristi krīt galējībās un naktī brauc vai nu vispār bez gaismām vai lieto nepiemērotas gaismas vai lieto veidā, kas traucē citiem? Acīmredzami, ka ir jāstāsta, jāizglīto un īpaši spītīgie arī jāsoda.
Bieži apstājos un stroboskopa lietotājiem pajautāju vai ar auto arī lieto tālās gaismas un visus žilbina. Parasti cilvēki ir apmulsuši un vispār nesaprot par ko ir runa. Vakaros pa velo celiņu pie alfas brīžiem vispār nav iespējams braukt
ZIni kā ar cilvēkiem, kamēr neesi bijis otras kurpēs, tikmēr diezin vai tā aizdomājies par cita problēmām…
tas ir izglītošanas jautājums. Visdrīzāk, neviens to nedara ar domu nu tik žilbināšu, gan jau ka spriež tā, ka mirgojošu gaismu vairāk ievēro. Tāpat arī tie, kas lukturi liek uz stūres, to dara tāpēc, ka pilsētā brauc ar tipisko krosa veļļuku, kam pat nav paredzēts stiprināt lampas uz dakšas vai tās kroņa kā pilsētas veļļukiem. Un šie vismaz vēl domā, vai tos redz pārējie, bet ir tādi kas spriež kā Mirttante, sak, viņiem ir lampas, tad jau tak labi redz.
Vajag pāris gadus kārtīgi bliezt no katra gludekļa kā savulaik ar dzērājšoferiem, jo savulaik daudzi tiešām arī ticēja ka 100gr. uzlabo reakciju. Tāpat arī šeit vajag mainīt domāšanas veidu, paradumus.
Skūtera galvenā problēma ir nepamanāmība! Priekšā gandrīz visiem jau ir lampiņas, bet aizmugurē īsti pat nav kur viņu uzlikt! Ja uzkāpj kāds kas tērpies melnās drēbēs, tad no aizmugures braucot viņu vispār neredz! Nu un tad vēl tā pārvietošanās pa ietvi ar 25km/h. Nu kā var normāli noreaģēt uz to , ja izbrauc lēnām no vārtrūmes, bet pa trotuāru lido ērglis ar 25km/h. Gājējs ir vismaz 5 reizes lēnāks par skrejriteni, tātad ir 5x vairāk laika noreaģēt. Arī gājējs nedzird skūteri, kas brauc no mugurpuses, līdz ar to var sanākt pārsteigums, kad sadomā spert soli sāņus, bet kāds pa to pusi lido garām ar 25 km/h.
Un kā tu reaģē uz divriteni? Pārvietojas tak ar tādu pašu vai lielāku ātrumu. Vai skrituļdēli. Te nav ne ātrums vai transporta līdzeklis, bet pašu uzmanība. Lai gan es bieži esmu saskāries, ka tieši auto no tām vārtrūmēm izlido nevis lēnām izbrauc. Rīgas centrā daudz vietu, kur gājēju ceļš jau tā šaurs un vēl ir kāda arka, lai iebrauktu sētā. Un no tām bieži mašīnas izlido tā it kā gājēju tur nebūtu. Bet kā jau parasti dzīvē jūtam līdzi un saprotam tos, kas pašam tuvāki. Ja braucam tad auto vadītājus, ja ejam tad kājām gājējus utt. Bet visi pārējie tikmēr visu dara nepareizi un traucē dzīvot.
Es teiktu, ka zemā gala elektroskūterim ir viena cita problēma – mazi riteņi un augsts smaguma centrs, kas neļauj strauji bremzēt un pārvarēt pat sīkus šķēršļus. Man ir divi paziņas, kas ar savām šekuma teslām nokļūva slimnīcā un abi pārlidoja pāri stūrei.
P.S. Galvenā problēma satiksmē, protams, ir nevis pārvietošanās metode, bet gan dog eat dog attieksme vienam pret otru.
elektroskūteru problēma ir tā, ka nav pietiekami daudz infrastruktūras to izmantošanai – tehnoloģijas attīstās straujāk, kā cilvēki spēj tām pielāgot ieradumus un jau uzbūvēto transporta infrastruktūru.
nebūs atļauts pārvietoties pa brauktuvi; – šī gan ir nesaprātīga prasība. It īpaši nav skaidrs, kāpēc tāda, ja pavisam nesen velosipēdi tika izstumti uz brauktuves no ietvēm. Pie tam Eiropā kā reiz vairāk sliecas uz to, ka e-skrejriteņiem vieta kā reiz pilsētā uz brauktuves.
Nu Eiropā nav tādas bedres uz ceļiem, kā mums! Ar mazajiem ritenīšiem kā trāpa bedrē, tā pāri ragiem! :)
Pag es nesapratu. Nedrīkstēs braukt pa brauktuvi ar mašīnām, bet nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība? Takš vadītāja apliecība domāta, lai zinātu kā iekļauties satiksmē ar mašīnām. Kam viņa vajadzīga, ja nedrīkst braukt pa ceļu ar mašīnām? Vadītāja apliecība nemāca, kā apbraukt gājēju. Kaut kas neliekas tur loģiski.
Velosipēda apliecību vajag, lai būtu pārliecība, ka braucējs vismaz teorētiski zina CSN.
Teorētiski zināt un praktiski neļaut piedalīties vienalga man izklausās neloģiski. Tas pats, kas autovadītājam prasīt lidošanas atļauju. Vienīgais, kur varētu būt kaut nedaudz jēga, ja piespiestu visus tos īres servisus pieprasīt velo tiesības pirms izīrēt skūteri. Citādāk šobrīd šajā jomā ir gandrīz kā ļaut īrēt mašīnu bez auto tiesībām.
Nu auto vadītājiem tak arī prasa vadītāja apliecību. Arī Riteņbraucējiem prasa! Tā kā neredzu tur neko traku.
Protams, vasarā kad gribās izīrēt ūdens moci un tev papras amzo kuģu vadītāja apliecību, pirmais kas nāk prātā ir WTF, kāds kuģis, tas tak mocis, braukšanai pa ezeru. Bet nu nekas, būs iemesls nokārtot arī kuģa tiesības!
Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur prasa riteņbraucēju apliecību!
Interesanti, nezināju..
Es arī kuģu vadītāja apliecību nokārtoju.
Labs konspekts priekš atpūtas kuģiem:
https://mixislv.github.io/kugosanas-noteikumi/
ātrumam 25kmh – kurš to kontrolēs, ceļu policija? tāpat visi nesīsies un tad vainos citus…
Jā, par šo arī biju aizdomājies. Vai pašvaldības policija teiksim stāvētu ar rokas fotoradaru un ķertu braucējus. Bet īres servisi jau būs visu paši saslēguši, tā kā ātrāk nemaz nebūtu iespējas pabraukt.
Būs jauna nozare fotoradariem!
Manuprāt, skūteru novākšana no trotuāriem tikai sekmēs nelaimes gadījumus. Pats šogad nobraucu ap 600km un uz trotuāriem nekādu problēmu nebija, bedres uz ceļiem tiem gan ir ļoti bīstamas – apstāties ātri nevar, apbraukt var būt bīstami, iebraukt bedrē arī bīstami. Ja 14 gadnieku uzmet uz ielas ar tādu aparātu – sekas būs traģiskas.
Berlīnē īrējām un tur nevar braukt pa trotuāriem (nezinājām, un pēc 5 min policija apturēja un paskaidroja, ka nedrīkst), bet tur ir krietni vairāk veloceliņu pa kuriem pārvietoties, Rīgā, savukārt, veloceliņi uz ceļa ir priekš piegādes transporta, kur noparkoties, kā arī kur apstāties ar ieslēgtām avārijas gaismām 2019 gada Bentlijiem un citiem dārgiem auto (baigi plīst tie jaunie, dārgie auto, neesat pamanījuši? Pilna Rīga ar stāvošiem ceļa malā ar avārijas gaismām ieslēgtiem. Un tak uzdāviniet viņu īpašniekiem avārijas trijstūrus, kurus izlikt, citādi vini paši nespēj atļauties :D).
Un ko iesāks ar tiem, kuri var attīstīt 60-80km/h?
Labāk tomār sāktu domāt par to park&ride, lai pie iebraukšanas Rīgā var nomest auto un tālāk doties ar šādiem te aparātiem un centrā aizliegt iebraukt (tas tāpat laika jautājums, jo soda naudas par gaisa kvalitāti tūlīt jau būs jāsāk maksāt)..
Lai aizliegtu iebraukt centrā, ir vajadzīgi apkārtceļi (loki). Bet mums jau brīvības iela ir maģistrāle, kas iet cauri centram!
Un nav vajadzīgi visi šitie skūteri un citi brīnumi, bet jāsāk ar sabiedriskā transporta sakārtošanu, lai visur var aizbraukt ātri un ērti, lai nemaz nerodas vajadzība pēc privātā transporta, lai kāds tas būtu. Ņujorkā nevienam neienāks prātā pirkt savu auto, jo ar metro var aizbraukt ātrāk un lētāk, tad priekš kam vajag auto? Pat velo tur ir maz, tie kas, tie ir tīri sportam, ne priekš pārvietošanās no punkta A uz punktu B.
Arī citur eiropā ir attīstītas piepilsētas dzelzceļa līnijas un cilvēkiem ir daudz ērtāk braukt ar vilcienu, kā savu auto.
Protams, ja būtu metro, es būtu bez auto, bet Latvijā sabiedriskais transports nemūžam nebūs attīstīts, jo tas primāri ir domāts kukuļu ņemšanai, cilvēku pārvadāšana ir sekundāra. Tāpat kā satiksmes organizācija – kāpēc Rīgā ir satiksmes departaments, bet reāli satiksmes organizacijā nekas prātīgs nav noticis? To joprojām vada tas čalis bez autovadītāja apliecības vai kas tur notiek?
Ā nē, tagad slēgs tak ielas ciet pa vienai reizi mēnesī..
Piemēram, krastmalā nav nepieciešami tie luksofori, kas tur pie tirgus visi un Andrejostas virzienā – izveidot vienu lielu apli, kurā tramvajam priekšroka un viss, nekāda mūžīgā stāvēšana tur nebūtu un nečakarētu prātu pus pilsētai. Un vēl daudz ko var uzlabot, bet kuru tas interesē pie varas esošo, kuru ved dienesta auto un viņš saņem naudu par to, ka sēž sastrēgumā?
Man arī liekas dīvaini, ka Latvijā neviens nepiedāvā velosipēdu nomu pēc tādiem pašiem principiem kā elektroskūterus, kad vari paņemt ričuku ar aplikācijas starpniecību un nolikt kur vēlies. Sixt noma piesien pie noteiktiem riteņu novietošanas punktiem un ja novietne ir pilna, tad nav nemaz kur atstāt ričuku!
Zviedrijā un Dānijā oranžie nomas ričuki ir katrā velo novietnē, praktiski uz katra stūra un maksā 3x lētāk kā elektroskūteri. Tas taču ir tik ģeniāli, nav nekas jālādē, var braukt arī pa nakti un galvenais lētāk.
savā ziņā ir labi, ka riteņi jānovieto noteiktā vietā – skūteristi ir tik neatbildīgi, ka pamet braucamos uz ietves, uz veloceliņa, kas ir pilnīgi aplam.
protams, to var risināt, bet pagaidām daudzi skūteristi rīkojas kā suns – noliek braucamo tur, kur to panāca vajadzība. pats esmu apstājies, lai skūterus no veloceliņa vidus ieliktu zālājā (20cm no malas, ne jau kautkur 5m). ja visi skūtrus un velo turētu uz braucamās daļas, tad būtu tāds pat bardaks kā ar auto – ielu aizņem novietotas mašīnas, kas traucē braukt un veidojas sastrēgumi.
Aha, tai pašā Berlīnē tie oranžie maksā, ja pareizi atceros, 9.99€ mēnesī, tik brauciens drīkst ilgt līdz 30 minūtēm. Nobloķē un sāc atkal braukt, ja vajag ilgāk. Nevajag pirkt savu riteni nemaz, nav jādomā par uzglabāšanu dzīvokļos dzīvojošiem, nav jastiepj sievietēm uz 7. stāvu, nav jābaidās, ka nozags.
Berlīnē un Londonā ir Sixt princips, ka jānovieto ritenis dokstacijā, ja to tā var nosaukt. Dānijā un Zviedrijā ir Donkey republic, kas ļauj novietot riteni jebkurā velo novietnē, vai tā būtu pie lielveikala vai skolas, vai daudzstāvu māju pagalmā! Un jā, velo novietnes tur it praktiski uz katra stūra. Aplikācija ļauj nodot riteni tikai velo novietnē, tu nevari nomest riteni kā skūteri, kur pagadās. Tādā ziņā ar nodošanu ir kārtība.