Vācija beidzot pārdoto elektroauto skaita ziņā spējusi aizsteigties garām Norvēģijai, kur dzīvo aptuveni 16 reizes mazāk cilvēku. Šajā gadā Vācijā pārdoti 57 533 elektroauto, kamēr Norvēģija nedaudz atpaliek ar 56 893 pārdotu elektroauto.

Norvēģijā mīt aptuveni 5.3 miljoni iedzīvotāju, bet Vācijā ir aptuveni 82 miljoni iedzīvotāju. Norvēģija jau pāris gadus ir līderis pārdoto elektroauto skaitā Eiropā.

Novembrī elektroauto pārdošana Norvēģijā nogāzās par 27%, kamēr Vācijas elektroauto tirgus auga par 9%, kas arī licis Vācijai tikt garām vēsturiskajam elektroauto pirkšanas līderim.

Šī gada pavasarī vairākas Vācijas lielpilsētas uzsāka cīņu pret dīzeļdzinēju auto – ar izmešu normām neatbilstošiem auto liegta iebraukšana pilsētu centros. Frankfurte, Berlīne un Štutgarte bija pirmās pilsētas, kuras ieviesa liegumu ar dīzeļdzinēju auto (Euro 4 un vecākām emisiju normām atbilstošiem visa veida auto) iebraukt noteiktos pilsētu rajonos. Šī cīņa gan nav gluži brīvprātīga, jo Vācijas pilsētās arī ir milzīgas problēmas ar gaisa kvalitāti, arī Vācija no Eiropas Savienības var saņemt grandiozas soda naudas par gaisa piesārņojumu.

Lai ar savu veco dīzeli iebrauktu Berlīnes centrā vai citās Vācijas pilsētās, kur ir un būs šādi aizliegumi, vajadzēs iegādāties speciālu atļauju (uzlīmi), kas maksā 6 eiro dienā. Pretējā gadījumā auto īpašnieks saņems 80 eiro sodu.

Tiek ziņots, ka vairākās pilsētas Vācijā izskata iespēju līdz šī gada beigām liegt iebraukt arī Euro 5 emisiju normām atbilstošiem auto.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
12 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Skābene

Galvenais elektrību ražot ar akmeņoglēm kurināmās TEC.

boo

A kāpēc ne? Elektroauto sāls vismaz šobrīd jau ir ne izskaust gaisa piesārņojumu, bet aiznest to prom no pilsētām. Un šo funkciju pilda lieliski.
Tāpēc nākotnē jāskatās ka vien uz ūdeņraža tehnoloģiju, tikai tā būs īsti zaļa pārvietošanās.

Krotow

Kā tad ka zaļa, ja ūdeņradi rūpnieciskā apjomā iegūst no dabasgāzes. Tur esošais ogleklis ūdeņraža radīšanas procesā pārvēršas par to pašu siltumnīcas efektu radošo CO2 un brīvi aizvējo gaisā. Plus elektrības patēriņš ūdeņradi ražojot, nodedzinātā degviela (atkal piesārņojums) transportējot uz uzpildes vietām, dārgas augstspiediena tvertnes, šaušalīgi dārgas uzpildes stacijas, noplūdes (ar specefektiem). Par tur iztērēto elektrību vien cik elektroauto var uzlādēt un braukt tūlīt.

boo

Sēdies, uzvelc brilli un lasi vēlreiz. “Nākotnē” lietojums manā apgalvojumā paģēr nevis esošo tehnoloģiju izmantošanu, bet brīdi, kad kāds beidzot sapratīs, kā lēti un droši to iegūt zaļā veidā.

Asaris

Tāpat arī nākotnē būs oglekļa baterijas kas būs 8 reizes ietilpīgākas un 10 reizes ātrāk varēs uzlādēt. Ūdeņradi drīzāk izmantos lidmašīnām, kuģiem un smagajai tehnikai.

LAN

+ vienu Tec ir vieglāk nokontrolēt nekā tūkstošiem auto.

Krotow

Tad jau gaidām jaunu “tikko no Vācijas” mazlietotu dīzeļauto partiju.

KKTK

Partijas ar veciem dīzeļsūdiem Latvijā ienāk jau gadus 10.

Krotow

Pagājušā vasarā atceļā no Polijas uzpildes stacijā redzēju vairākus treilerus ar gandrīz jauniem mazlietotiem dīzeļauto no Vācijas. Pamatā VW un Audi. Izskatās ka drīz tādu te būs vēl vairāk.

Muah

Rīgā ar būtu jāaizliedz euro4 un vecākiem dīzeļiem iebraukt centrā.

Skābene

Baidos, ka tad apstāsies sabiedriskais transports ar saviem dīzeļa busiem! :D
Un arī dīzeļa vilcieni pārstās kursēt uz centrālstaciju! Miskastes neviens nevedīs ārā un arī veikaliem preces nevedīs neviens! Būs zelta dzīve Rīgā! :)

Rudolfs

Domāju sab trans neviens nav izravējis ārā filtrus izpūtējiem. Attiecīgi tā nav liela problēma. Dīzeļa vilcieni salīdzinoši tik maz kursē, ka tos nav vērts pieminēt.
Te ir arī jautājums par vispār transporta ierobežošanu pilsētas centrā. Tie korķi paliek arvien trakāki un attiecīgi visiem tas arī jāelpo.