Austrālijas pilsēta Jaundienvidvelsa uzsākusi izmantot kameras, kuras analizēs vai autobraucēji lieto mobilos telefonus atrodoties tieši pie stūres.
Reaģēt uz straujo viedierīču lietošanu tieši braukšanas laikā un ceļu satiksmes negadījumu pieaugumu, Austrālijas ceļu policija nākusi klajā ar jaunu tehnoloģisko risinājumu, kurš bildēs šoferus un pēc tam analizēs, vai tie izmanto telefonu. Vispirms mākslīgais intelekts nolasīs vai šofera rokās redzamā ierīce varētu būt telefons, taču pēc tam šīs bildes tiks pārbaudītas ar cilvēka acīm, lai atbilstoši izvērtētu situāciju.
Pirmos trīs mēnešus autovadītāji saņems vien brīdinājumu, taču pēc kameru darbības pārbaudes laika sods būs aptuveni 210 euro (Latvijā līdz 100 eiro) un 5 soda punkti, bet apdzīvotās teritorijās kā pie skolām, sods sasniegs jau 278 eiro un 10 punktus. Var teikt, ka sodi ir ļoti augsti, salīdzinot ar Latvijas sistēmu. Lielākā problēma, par kuru tiek runāts šajā gadījumā, nav vis datu drošība, bet vadītāju interese iesniegt apelācijas pret sodiem, ja tie uzskatīs, ka tas piemērots neatbilstoši. Tas varētu nozīmēt pārslogotu tiesu sistēmu un ilgu lietu izskatīšanu, kā arī izsaukt daļēju haosu kopējā darbībā.
Tikmēr pie mums nesen ziņojām par policijas busiņu, kurš aprīkots ar līdzīgām kamerām, kuras spēs sodīt autovadītājus par nepareiziem manevriem un ceļa šķērsošanu pie sarkanās gaismas.
Austrālijas varas iestādes publiskojušas viena kameras attēla piemēru, kurš izskatās pietiekami divdomīgs. Spriediet paši.
Bet ja brauc ar mākslīgā intelekta (lasi autopilotu) aprīkotu auto, ko tad? ;)
Man šķiet, vēl nav tādu auto, kuros tu pie stūres drīksti darīt kaut ko citu.
Nu tas vairāk tāds retorisks jautājums. Level 4 (vai pat 5) teorētiski varētu nākošgad būt.
Mhm… īsts un pareizs Level 5 ir kā kodolsintēzes spēkstacija – drīz būs, tikai dažus gadus pacietieties… Pie kam šķiet ka reāla kodolsintēzes spēkstacija tiks uzbūvēta ātrāk.
No kurienes tāda skepse?
Pie tehnoloģijas strādā kaudze uzņēmumu (Tesla, Waymo, Uber, Google utt), kas burtiski grūž miljardus (un kaudze (ja ne visi) auto ražotāji stāv ar atvērtiem makiem, lai pirktu), lai būtu pirmie.
p.s. bez-šofera braukšanai pietiek ar 4 (un tādi auto/servisi jau eksistē)
Skepse tāpēc, ka tas nedarbojas un “kaudze uzņēmumu”, kas pie šīm tehnoloģijām strādā, ne vienmēr korekti informē par tehnoloģijas trūkumiem. Es domāju, ka vēl stabili vismaz 5 gadi jāpagaida līdz kaut cik pieņemamiem produktiem un vēl 10 līdz šādus auto varēs reāli izmantot satiksmē.
Nu level 5 jā, bet level 4 (kas ir autonomija noteiktā reģionā (geofencings)) tak eksistē Arizonā Waymo https://www.youtube.com/watch?v=x4jg4E7LrZE , Vegasā Lyft u.c. attiecigi māja-darbs maršruti pilsētniekiem ir pilnībā reāli.
p.s. komentēju vienkārši no tā viedokļa, ka personīgi liekas jocīgi, ka cilvēki no vienas puses “investē” (laiku/enerģiju/līdzekļus) kaut kādos “pričendāļos”, kas tehnoloģiski “tūlīt” paliek neaktuāli vai vispār kļūst nepielietojami..
Jā, ļoti ierobežotos apgabalos (ne visas pilsētas) un pie drakoniskiem nosacījumiem no pilsētas puses. Tie visi ir tikai testi. Pirms laiciņa lasīju plašu rakstu par Levandovski un tur nāca laukā tādi pigori par Google/Waymo pieeju drošības nodrošināšanā (jebšu tās trūkumiem), ka es no šiem auto šobrīd turētos pa gabalu. Tāpat arī Teslas produkta nosaukums (Autopilot) ir nekorekts un pat klientus maldinošs.
> pieeju drošības nodrošināšanā (jebšu tās trūkumiem), ka es no šiem auto šobrīd turētos pa gabalu
Nu to var attiecināt uz visu – Boengi ar nogāzās (lai arī aviācijas industrijā tā kā pastiprināti seko drošības standartiem) tāpēc, ka kaut kas līdz galam nebija nokomunicēts – kā tehnoloģija (mcas) darbojas, kā piloti jāapmāca utt.
Kā jau visā programmatūrā ir kļūdas (apzināti caurumi vai neizpausti kompromisi) un labojumi.
Nedomāju gan, ka tie vairs ir 5 gadi, bet, kā jau rakstīju, mans sākotnējais komentārs (“retoriskais jautājums”) bija par ko citu – proti, var jau no vienas puses sapirkties “360 grādu busiņus” un sastādīt visās malās fotoradarus un kameras, taču tas izskatās jocīgi vai nelietderīgi (izšķērdīgi) uz tā fona, ka, piemēram, Eiropas Komisijas pieņemto regulu, ka visiem jaunajiem auto ir jābūt ar ISA ( https://kursors.lv/2019/03/04/eiropa-visiem-jaunajiem-auto-tiks-uzstadita-atruma-ierobezosanas-sistema/ ) (un veco autoparku tāpat iznīdēs uz izmešu epopejas rēķina), tāpat arī autonomās braukšanas tehnoloģijas (ko personīgi izmantoju arī gargabalos šobrīd un faktiski esmu kļuvis par godīgāku autobraucēju :) ) utt…
Aviācijas nozare salīdzinājumam ir ļooooooti regulēta un ļooooooooti droša. Auto jomā, īpaši tehnoloģiju sakarā, ir paliels bardaks.
Par otro komentāra daļu pa lielam piekrītu, bet kā jau teicu, tas ir gadu desmitiem ilgs process. Mašīnas mēs nemainām ik pēc pāris gadiem kā telefonus.
> Mašīnas mēs nemainām ik pēc pāris gadiem kā telefonus.
Dažs labs telefons ir auto cenā .. :)
Bet ja nopietni, tas, manuprāt, ir ar nosacījumu kamēr apritē vēl eksistē “vecie” ražojumi.
Mūsdienās, iekšdedzes dzinējiem reti kuram resurss (ja ir, tad pasakiet :)) būtiski virs 150 tūkstošiem km, kas pie normāla nobrauciena ir tie paši “pāris” 3-5 gadi, un tad pēcāk mainīt dzinēju vai veikt kaut kādu kapitālo remontu (ja tas vispār ir iespējams) nav ekonomiski izdevīgi līdz ar to visdrizāk paliek tikai opcija – pārstrādes (ekoloģijas) ietvaros atgriezt ražotājam (trade-in)), savukārt elektroauto (kuriem paredzēta autonomija), vismaz pēc Teslas apgalvojumiem (protams, var būt nepatiesi), šobrīd ir aparatūra, kas ir gatava programmatūras atjauninājumiem, kad tādi paradīsies, konkrēto līmeņu nodrošināšanai..
p.s. no telefonu viedokļa es, piemēram, aizvien lietotu 6+ gadus vecu HTC One (visa nepieciešamā hardware bija jau tad un nav nekādu iemeslu kapēc tas nedarbotos ar aktuālo Android 10), diemžēl (visdrīzāk mārketinga dēļ) baterija ir nemaināma un kopš tādu vairāk vai mazāk ieviesa visi ražotāji, līdz šim nav pieredzēts, ka īpaši novilktu vairāk par diviem gadiem..
Visi runā par tiem mazajiem jauno auto resursiem, bet vai tu pazīsti kādu cilvēku, kas piecgadīgam auto ir mainījis dzinēju tikai tāpēc, ka tas beidzies sava īsā resursa dēļ? :)
Zinu tikai tādus, kas vai nu brauc ar 10+ gadus veciem auto vai arī tādiem, kas ir vēl rūpnīcas garantijā un kad tā beidzās, maina. Pats esmu pārgājis no viena grupējuma uz otru, līdz ar to personigas pieredzes, kas notiek ar mūsdienu alumīnija blokiem pie 150k, nav (iepriekšējais (2003. gada) noripoja pāri 350k, tagadējais vēl nav sasniedzis 50).
Bet nu idejiski ir gana daudz avotu/resursu, kas uz tādu problēmu mašīnbūvē norāda..
Mūsdienu iekšdedzes dzinējam reti kuram resurss ir lielāks par 150k? Tu nopietni?
Nevis reti kuram bet teju visiem. Latvijā vispār bieži šādi auto tikai nonāk lietoto auto tirgū, ar stabiliem 150+ k km.
Problēmas ir ar mazajiem 1.0t un tml, bet pat tiem resurs ir virs 150k km, nevajag palauties uz dīlera ieteikto 30k km ellas mainas intervālu…
Nu un kā Tev šķiet tiem auto, kas nonāk, ir visiem mainīta eļļa 3x gadā pretēji dīlera rekomendācijām (un ja par dīleru ieteikto – piem. Volvo ražotājs transmisijas eļļu vispār nav noteicis mainīt (visu auto ekspluatācijas periodu) – attiecīgi cik to dara garantijas laikā?)?
Es, protams, nepretendēju uz kaut kāda baigā zinātāja statusu (nestrādāju ne auto tirdzniecībā, ne remontservisā, ne arī esmu mainījis 100 auto), bet aiz gara laika var paskatīties, piemēram, https://www.youtube.com/user/hodosauto/videos kur tiek apstāstīts/parādīts par dažādu mūsdienu alusil un nikosil bloku ķeskām..
Tam nav nozīmes, pat ar visu reto eļļas mainu tie dzinēji iet krietni virs 150k. Un tas vairāk, kā piebilde, par to ka nav nepieviešams pieminēt to cik viss itkā mūsdienās ir slikti! Pat ar visam tām retajām eļļas maiņām utt, nav to problēmu tik daudz, cilvēki paši bieži vien ir neizglītoti.
Es savukart pazīstu auto tirgotāju, un arī dīlerservisos ir draugi. Ir protams “sliktie” dzinēji utt., bet nav tik traki kā Tu te skandini.
Jebkurā gadījumā pie šī brīža juridiskās sistēmas pie dziesma pirmām kārtām ņems oficiālo auto īpašnieku. Gan jau tā, bet pēc tam varēs malties, lai pierādītu, ka pie stūres bijis cits utt.
Lietot telefonu pie stūres braucot tiešām nav labi. Sarunām domātas Bluetooth austiņas vai auto iebūvētās sarunu iekārtas. Tiesa nez ko ar 360 grādiem aprīkoto auto filmētāji teiks par skatīšanos telefonā pie luksofora sarkanās gaismas vai dzelzceļa pārbrauktuves barjeras? Vai par navigāciju telefonā blakus?
Retorisks jautājums – ar ko publicētajā fotogrāfijā nodarbojas stūrētāja(s) blakussēdētājs?
Jā, paliksim pie retorikas, foto ir interesants. :)
Es arī esmu par to aizdomājies, jo parasti ir waze un youtube podcāsts blakus splitscrīnā.
Kāpēc gan “skatīšanos telefonā pie luksofora sarkanās gaismas vai dzelzceļa pārbrauktuves barjeras” būtu savādāk interpretējama? Nobildēs = maksāsi.
tāpēc, ka tajā brīdī tu nevadi auto, bet tikai sēdi vadītāja vietā?