Apjomīgā pētījumā, kas faktiski ir no 41 pētījumā apkopoti dati par 42 000 respondentu, atzīts, ka gandrīz katram ceturtajam bērnam un jaunietim ir atkarība no viedierīcēm. Pētījums veikts Eiropā, ASV un Amerikā bērniem un jauniešiem vecumā līdz 20 gadiem.
Šoreiz gan lietots nedaudz maigāks termins, nevis atkarība. Pētījumā vārds “atkarība” aizstāts, situācija nodēvēta par “problēmām ar viedierīču izmantošanu”.
Pētījums gan ir visai nekonkrēts, kad tiek runāts par precīzākām viedierīču izraisītām kaitēm. Pētījumā pateikts, ka viedierīču izmantošana ir saistāma ar pavājinātu garīgo veselību. Vienlaikus tiek norādīts, ka daudzos gadījumos bērni un jaunieši uzrāda pazīmes, kas vērtējamas kā atkarība no viedierīcēm, kaut arī pierādījumu kvalitāte esot vāja.
Dati norāda, ka lielākas problēmas var būt pārtikušās valstīs, jo tur bērni un jaunieši ātrāk tiek pie jaunām tehnoloģijām. Atkarību no viedierīcēm rada arī zems pašnovērtējumus un pat vientulība.
Paziņots, ka saņemtie rezultāti ir neskaidri, jo tie saņemti no dažādiem pētījumiem, bet tie ir pietiekami, lai turpinātu padziļinātu problēmas izpēti.
Plašāk ar datiem var iepazīties te.
Dzirdēju, ka futbola treneri esot izmisumā, jo jaunie pumpuriņi, kas nākot uz treniņiem esot kā zirgi ar klapītēm – redzot tikai taisni priekšā. Aizmirsu to apzīmējumu, bet doma tāda, ka nepamanot/nejūtot, kas sānos, apkārt notiek. Un tas gan jau no fokusēšanās uz dažu collu ekrānu jau no 2 gadiem.
Mūsdienās tas diemžēl ir normāli. Vecākiem jābūt gataviem sazināties ar bērnu, savukārt bērns negribēs “dumbphone”, lai netiktu izsmiets no vienaudžiem.
Publicēts ir nevis pētījums, bet sistemātiskais pārskats, metaanalīze. Tajā ir apkopoti dati no vairākiem atsevišķiem pētījumiem.
Uzskatu, ka korektāk būtu atsaukties uz pašu pētījumu, kas starp citu ir pieejams bezmaksas – https://bmcpsychiatry.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12888-019-2350-x
Paši autori pie analīzes vājajām pusēm norāda, ka pētījumos nav bijusi randomizēta pētāmā populācija, ir bijis liels neobjektivitātes risks un dažādos pētījumos izmantotas dažādas “problemātiskas uzvedības” definīcijas, kā arī garīgās veselības rādītājiem izmantotas nevis formālas diagnozes, bet pašu dalībnieku sniegtās atbildes. Tā pat arī nevar izslēgt iespējamību, ka saikne ir pretēja.