Radīta tehnoloģija, kas ļaus pašbraucošajiem auto redzēt apkārt stūrim

Šajā nedēļā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta zinātnieki (angliski zināms kā MIT) prezentēs savu veikumu autonomās braukšanas nozarē, piedāvājot jaunu sistēmu, kas mašīnām ļautu “redzēt” aiz stūra un attiecīgi reaģēt uz notiekošo.

Jau šobrīd par normu jaunajos automobiļos kļūst iespēja atļaut auto pašam braukt pa norādīto joslu, veikt pārkārtošanos vai noparkošanas stāvvietā, taču līdz pilnīgai iekļaušanai satiksmē vēl ir ejams kāds ceļš. Viena no lietām, kurā cilvēks joprojām ir spējīgs reaģēt ātrāk un pareizāk, ir neredzamo objektu tuvošanās, kā tas būtu gadījumā ar nepārredzamu krustojumu, kuru aizsedz mājas.

Tā zinātnieku grupa no MIT radījusi savu sistēmu, kuru nosaukuši par “ShadowCam”, kura ar datorredzes palīdzību analizē gaismu izmaiņas uz virsmas, tātad spējīga nolasīt ēnu. Šī sistēma, salīdzinot ar pieejamo LiDAR spēj atšķirt gaismas maiņu gan uz kustīga, gan nekustīga objekta, kamēr otrais vien uz nekustīga. Papildus tiek izmantotas optiskās kameras, kuras nolasa šīs gaismu izmaiņas, ļaujot ar datorredzes tehniku izanalizēt no kurienes nāk ēna un kāds varētu būt šī objekta kustības ceļš.

Taču šis risinājums nav paredzēts domājot vien par autonomajiem auto, tā dziļākā jēga ir radīt rinājumu, kas spētu darboties tieši robotos. Kā piemēram, apkalpojošie roboti slimnīcā vai pašbraucošais ratiņkrēsls spētu atpazīt cilvēku kustību un iekļauties plūsmā, kas ir viens no izaicinājumiem tieši robotu industrijā.

Kā jau minēts, tad līdzīgs princips ar fotogrāfiskajām kamerām jau tiek izmantots LiDAR sistēmā, tomēr jaunais MIT risinājums uzlabo rezultātu par pussekundi, kas tieši ceļu satiksmē un pārvietošanā varbūt ļoti izšķirīga.

Metode gan līdz šim tikusi testēta iekštelpu apstākļos, kas nodrošina noteiktu gaismas intensitāti un stabilitāti bez reālās dabas apstākļiem. Tomēr zinātnieki ir pārliecināti, ka tieši šāds izpildījums ar laiku spētu uzlabot pašbraukšanas tehnoloģijas, spējot paredzēt gājēju tuvošanos no stūra.

Neviļus rodas jautājums, kā sistēma reaģētu, ja ārā ir apmākušās debesis un, iespējams, cilvēks būs bez ēnas.