2014. gadā plašākai pasaulei tika publicēta informācija par to, ka ASV raķešu bāzēs tiek izmantotas 8 collu (20,32 cm) lielas disketes, kurās tiek saņemtas raķešu koordinātes no Amerikas prezidenta. Tas tiek darīts, disketi ievietojot 70-to gadu datorā, tātad jau gandrīz 50 gadu senā tehnoloģijā. Taču ASV stratēģiskā komanda ir paziņojusi, ka šis “aizvēsturiskais” risinājums ticis aizvietots ar augstas drošības digitālo risinājumu.

Informācijas glabāšanai tiek izmantota sena sistēma, kuru latviski varētu dēvēt par stratēģiski automatizētu vadības un kontroles sistēmu (Strategic Automated Command and Control System jeb SACCS). Savienoto Valstu kodolspēki to izmanto, lai sūtītu ārkārtas ziņojumus no komandcentra uz aktīvās darbības zonām, un tā ir neuzlaužama, jo ir izveidota vēl pirms interneta ēras. Tā ir ļoti veca un unikāla sistēma, taču joprojām spējīga veikt savu uzdevumu.

Reklāma

Netiek sniegta precīza informācija par jauno sistēmu, taču tiek atklāts, ka IBM SACCS dators tiks uzlabots un aizstāts ar jaunu datu uzglabāšanas risinājumu, pieslēgvietu paplašināšanu, pārnēsājamiem un ekrānu termināļiem.

Neskatoties uz pieklājīgo vecumu, ASV gaisa spēki joprojām ir pārliecināti par šī vecā risinājuma drošību, jo jaunā ieviešana nav nemaz tik viegla. Ir jāpārliecinās, ka ienaidniekam nebūs iespēja pārņemt raķetes darbību, kā arī tā sasniegs tai paredzēto mērķi. Lieki piebilst, ka jaudīgākās raķetes pāri okeānam ir 20 reižu spēcīgākas par izmantoto kodolbumbu Hirosimā.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
14 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
beigtapel3

Mr. President I think your system SACCS

digitalk

ja būtu kur ielikt plusiņu par rakstu, tad par šo varētu +1

digitalk

es neesmu soctīklos, piedod autor :D

wils

8″ disketi esmu tikai turējis rokās, 5.25″ gan savulaik bij manā apgrozībā..

Krotow

Savulaik skolas praksē VEF laboratorijā sanāca darboties arī ar 8″ disketēm :) 5.25″ salīdzinot jau bija progress – mazākas un ietilpīgākas. Arī nolasīšana standarta ietilpības formātiem gļukoja mazāk.

digitalk

man kādu laiku privātais arhīvs glabājās uz 8″ priekš Iskra-220 un pāris lentām priekš ‘jēzenes’ un CP-M. pie kārtējās hlama revīzijas gadus 20+ atpakaļ izmetu kopā ar ArVid lentām, bet vēlāk nožēloju — palaista garām lieliska iespēja smīdināt tautu ar “iekopē man doķi uz disketes”…
tagad domāju, ka pienācis pēdējais brīdis izrevidēt 3.5” MO arhīva krājumus, citādi diski jau lasīsies arī pēc manas nāves, bet kur atrast strādājošu draivu? ;)

Krotow

Ar 5.25″ un 3″ mīksto ripu dzinējiem vēl varētu pie tevis aiziet ciemos. MO iekārtu pie rokas gan vairs nav. Ar veco SCSI perifēriju vispār ir sarežģīti dēļ datoru ar ISA un PCI aiziešanu nebūtībā. Pašam zem galda stāv ejošs Canon filmu skaneris ar SCSI no Pentium 100 laikiem, kuru šobrīd vairs nav kur pieslēgt.

digitalk

man ir gan Fuji MO draivs, gan Adaptec PCI SCSI 50-pin, atliek tikai pieslēgt. bet par to filmu skaneri jāatceras, varētu sabīdīt kādas rebes — flatbed ar filmu adapteri tomēr nav īsti tas, kas var nodrošināt labāko.

Krotow

Nav iebildumu – sen neesam alu kopā dzēruši :) Pie reizes varam noskaidrot vai un kā to skaneri var darbināt ar pēc-PCI ēras datoriem.

Raimonds Sprogis

kādreiz winda tika instalēta ar disketēm… eh, bij laiki)

Krotow

Tas bija īstens pasākums, kas kļuva vēl interesantāks, kad kāda diskete pēkšņi vairs nelasījās.

Renārs Dobkevičs

Parasti priekšpēdējā, vai pati pēdējā. :)