2014. gadā plašākai pasaulei tika publicēta informācija par to, ka ASV raķešu bāzēs tiek izmantotas 8 collu (20,32 cm) lielas disketes, kurās tiek saņemtas raķešu koordinātes no Amerikas prezidenta. Tas tiek darīts, disketi ievietojot 70-to gadu datorā, tātad jau gandrīz 50 gadu senā tehnoloģijā. Taču ASV stratēģiskā komanda ir paziņojusi, ka šis “aizvēsturiskais” risinājums ticis aizvietots ar augstas drošības digitālo risinājumu.
Informācijas glabāšanai tiek izmantota sena sistēma, kuru latviski varētu dēvēt par stratēģiski automatizētu vadības un kontroles sistēmu (Strategic Automated Command and Control System jeb SACCS). Savienoto Valstu kodolspēki to izmanto, lai sūtītu ārkārtas ziņojumus no komandcentra uz aktīvās darbības zonām, un tā ir neuzlaužama, jo ir izveidota vēl pirms interneta ēras. Tā ir ļoti veca un unikāla sistēma, taču joprojām spējīga veikt savu uzdevumu.
Netiek sniegta precīza informācija par jauno sistēmu, taču tiek atklāts, ka IBM SACCS dators tiks uzlabots un aizstāts ar jaunu datu uzglabāšanas risinājumu, pieslēgvietu paplašināšanu, pārnēsājamiem un ekrānu termināļiem.
Neskatoties uz pieklājīgo vecumu, ASV gaisa spēki joprojām ir pārliecināti par šī vecā risinājuma drošību, jo jaunā ieviešana nav nemaz tik viegla. Ir jāpārliecinās, ka ienaidniekam nebūs iespēja pārņemt raķetes darbību, kā arī tā sasniegs tai paredzēto mērķi. Lieki piebilst, ka jaudīgākās raķetes pāri okeānam ir 20 reižu spēcīgākas par izmantoto kodolbumbu Hirosimā.
Mr. President I think your system SACCS
Iespējams tā bija slēptā kriprogrammu, kuru nu laiks nomainīt.
ja būtu kur ielikt plusiņu par rakstu, tad par šo varētu +1
Vienmēr ir iespēja dalīties ar šo ziņu sociālajos tīklos, lai tā aizietu vēl tālāk.
es neesmu soctīklos, piedod autor :D
8″ disketi esmu tikai turējis rokās, 5.25″ gan savulaik bij manā apgrozībā..
Savulaik skolas praksē VEF laboratorijā sanāca darboties arī ar 8″ disketēm :) 5.25″ salīdzinot jau bija progress – mazākas un ietilpīgākas. Arī nolasīšana standarta ietilpības formātiem gļukoja mazāk.
man kādu laiku privātais arhīvs glabājās uz 8″ priekš Iskra-220 un pāris lentām priekš ‘jēzenes’ un CP-M. pie kārtējās hlama revīzijas gadus 20+ atpakaļ izmetu kopā ar ArVid lentām, bet vēlāk nožēloju — palaista garām lieliska iespēja smīdināt tautu ar “iekopē man doķi uz disketes”…
tagad domāju, ka pienācis pēdējais brīdis izrevidēt 3.5” MO arhīva krājumus, citādi diski jau lasīsies arī pēc manas nāves, bet kur atrast strādājošu draivu? ;)
Ar 5.25″ un 3″ mīksto ripu dzinējiem vēl varētu pie tevis aiziet ciemos. MO iekārtu pie rokas gan vairs nav. Ar veco SCSI perifēriju vispār ir sarežģīti dēļ datoru ar ISA un PCI aiziešanu nebūtībā. Pašam zem galda stāv ejošs Canon filmu skaneris ar SCSI no Pentium 100 laikiem, kuru šobrīd vairs nav kur pieslēgt.
man ir gan Fuji MO draivs, gan Adaptec PCI SCSI 50-pin, atliek tikai pieslēgt. bet par to filmu skaneri jāatceras, varētu sabīdīt kādas rebes — flatbed ar filmu adapteri tomēr nav īsti tas, kas var nodrošināt labāko.
Nav iebildumu – sen neesam alu kopā dzēruši :) Pie reizes varam noskaidrot vai un kā to skaneri var darbināt ar pēc-PCI ēras datoriem.
kādreiz winda tika instalēta ar disketēm… eh, bij laiki)
Tas bija īstens pasākums, kas kļuva vēl interesantāks, kad kāda diskete pēkšņi vairs nelasījās.
Parasti priekšpēdējā, vai pati pēdējā. :)