36% Latvijas uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka apsver elektroauto iegādi nākotnē, turklāt 12% elektroauto jau izmanto, liecina “Volkswagen komerctransporta” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja. Savukārt 68% respondentu zina biznesa vidē vismaz vienu uzņēmumu, kurā elektroauto jau tiek izmantots.
Arvien vairāk cilvēki meklē iespējas kā ikdienā pievērsties videi draudzīgākiem risinājumiem un automašīnas, īpaši komerctransports, ir viens no efektīvākajiem soļiem, ko spert pretī ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanai. Tieši “0” izmešu tika minēts kā lielākais ieguvums, lai sāktu izmantot elektroauto uzņēmumā – to atzīmēja 29% respondentu. “Volkswagen komerctransporta” zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Zoltners gan uzsver, ka ir arī spiediens no Eiropas Savienības (ES) puses –viens no elektroauto katalizatoriem ir ES noteiktais vidējais automašīnas izmešu apjoms – 95 grami ogļskābās gāzes uz kilometru. Tas tiešā veidā skar tieši komerctransportu, jo komercauto ir gan apjomos lielākas, gan arī smagākas, kas nozīmē, ka šo auto saražoto izmešu daudzums uz kilometru ir krietni lielāks.
Kā nākamos ieguvumus elektroauto iegādei 25% uzņēmēju atzīmēja,ka elektroauto izmantošana biznesā ir finansiāli izdevīgāka, savukārt 20% par lielu plusu minēja to, ka elektroauto pārvietojas klusāk. Tāpat pie plusiem tika izcelta iespēja pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu un Rīgas bezmaksas autostāvvietām.
Zemas ekspluatācijas izmaksas un degvielas ekonomija
Uzņēmēji, sarindojot svarīgākos faktorus darba automašīnai, par vienlīdz svarīgiem atzīmēja zemas ekspluatācijas izmaksas un degvielas ekonomiju, aiz tiem kā nākamos atstājot auto iegādes cenu un drošību. Saistībā ar šo jautājumu M. Zoltners norāda, ka ES tiek mainīti arī emisiju standarti, low emission zones (LEZ), jeb satiksmes piesārņojuma nodevu shēma, un e-tehnoloģiju pieejamība – kā sekas šīm izmaiņām ir masīva automašīnu elektrifikācija, ko pašlaik novērojam Eiropā, kā arī iekšdedzes dzinēju un modeļu klāsta optimizācija. Cenas ziņā elektriskie automobiļi kļūst lētāki, savukārt iekšdedzes dzinēja modeļi kļūst dārgāki, kas dabiski virzīs pāreju uz elektroauto, kuri, kā eksperti paredz, tuvāko desmit gadu laikā pārņems autoparkus.
Viens no šķēršļiem elektroauto iegādei patlaban ir salīdzinoši lielās spēkratu iegādes izmaksas – uz to norādīja 50% aptaujāto, bet 28% respondentu atzīmēja, ka tieši mazākas iegādes cenas pamudinātu uzņēmējus papildināt autoparkus ar elektroauto. Savukārt 22% papildus stimuls elektroauto iegādei būtu lielāks valsts atbalsts. Ir skaidrs, ka interese par videi draudzīgāku auto ir liela un tas, cik dinamiski elektriskie transporti parādīsies arī uz ceļiem Baltijā, lielā mērā ir atkarīgs no valstu politikas un atbalsta.
Uzlādes staciju pieejamība uzlabojas
Par elektrotransportu daudz tiek diskutēts kontekstā ar infrastruktūras atbilstību un citiem aspektiem, pētot, vai Baltija ir gatava elektriskajam transportam. Kopumā šis tīkls Baltijas valstīs ir sācis attīstību un turpinās straujiem soļiem. Uzņēmēju attieksme par elektroauto uzlādes staciju pieejamību Latvijā vērtējama kā izteikti pozitīva, jo 22% respondentu uzlādes staciju skaitu norādījuši kā pietiekamu priekš sākuma, savukārt 40% atzīst, ka skaits ir nepietiekams, taču redz, ka situācija uzlabojas un uzlādes staciju daudzums pieaug. Turklāt kopumā 68% aptaujāto uzņēmumā jau ir izveidojuši vai apsver tuvākā nākotnē uzstādīt uzņēmuma autoparkā elektromobiļu uzlādes staciju (-as), kad iegādāsies elektroauto. Paralēli publiski pieejamajiem uzlādes punktiem katram elektroauto īpašniekam ir iespēja auto atstāt uzlādēties pa nakti, kamēr auto netiek lietots, izmantojot elektrības rozeti vai uzstādot uzlādes iekārtu “Wallbox”, kas 88% no respondentiem bija jau zināms.
Kā jau iepriekš ziņots, “Volkswagen Nutzfahrzeuge” jeb komerctransporta nodaļa pagājušajā gadā papildināja savu piedāvājumu ar 100% elektrisko kravas furgonu “e-Crafter”, par kuru 43% aptaujāto jau zināja, savukārt 36% labprāt uzzinātu ko vairāk. Iezīmējot elektrifikācijas gadu, Baltijā tika dots starts “e-Crafter” testiem, kā pirmajiem nododot to “DPD” kurjeru gādīgajās rokās, kas pārliecinājās par šā modeļa piemērotību piegāžu vajadzībām.
Lai noskaidrotu Latvijas uzņēmēju un uzņēmumu pārstāvju (darbinieku) viedokli par elektroauto izmantošanu biznesā, “Volkswagen komerctransports” interneta vidē veica komersantu aptauju, kas ilga no 9. jūlija līdz 23. jūlijam. Pārsvarā respondenti strādā būvniecības/nekustamo īpašumu, transporta/loģistikas vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.
Apsver, jo biedē, ka agri vai vēlu būs jābrauc ar elektro. Šobrīd elektriskie kravas busi nav konkurētspējīgi ar dīzeļiem! Ja vien nav kāds šaurs segments, kur svarīgi braukt pa sabiedriskā transporta joslām un izmantot bezmaksas stāvvietas.
Bez pieejamas ātrās uzlādes infrastruktūras lieta uz priekšu vienalga nekustēs. Taču šis varētu būt veids kā biznesam un valdībai vienoties par transporta veida virzību nākotnē.
Vēl viens iemesls elektrizēt transportu biznesam un arī valsts iestādēm ir degvielas zādzību novēršana. Ar visām uzskaitēm joprojām gadās ka autobusu un kravas auto šoferi pa kluso tirgo uzņēmuma degvielu. Notirgot ielādēto elektrību šādā veidā ir praktiski neiespējami. Un elektrības cenas dēļ nekāda lielā ieguvuma arī nav. Ja vien mūsu gudrās galvas neiedomāsies aplikt elektrību ar akcīzes nodokli.
Ar esošo ātrās uzlādes tīklu vēl dažiem gadiem pietiek atliektiem galiem un to joprojām turpina paplašināt. Vienīgais šaurais punkts ir uzlādes staciju pieejamība Rīgā. Pa Latviju to ir pilns, ik pēc kādiem 50km uz visiem lielajiem ceļiem.
Labi, uzņēmumi, kuriem transports katru vakaru atgriežas uzņēmuma stāvvietā, var tur uzstādīt atbilstošu skaitu lēnās uzlādes iekārtu. Taču pārējiem ir nu tā. Laukos redzot apmēram vienu uzlādes ierīci uz 20 miestiem, pavisam negribas domāt, ka uzlādes staciju pietiek ar atliektiem galiem. Tur vēl ir kur augt un augt. Rīgā ar uzlādi ir galīgs vakars. Man tuvākā atrodas pie Jūrmalas šosejas Sky un vienmēr aizņemta ar takšiem.
Esi bijis uzlādes punktos perifērijā? Viņi ir pilnīgā nekurienē. Tur nav kur pačurāt vai iedzert kafiju, kamēr lādē! Un ja lādēt gribētāju skaits būs tāds pats kā ,piemēram, pa ceļam uz Liepāju Saldus Cirkulī, tad štepseļu būs stipri par maz!
Esmu bijis, pārsvarā tie ir tukši. Kafija vai pačurāt noderētu, bet man nav grūti tās 20 minūtes pabakstīties arī telefonā. Cik esmu runājis ar reāliem elektroauto lietotājiem, viņi uzlādes punktu pieejamību ārpus Rīgas absolūti neuzskata par problēmu. Vismaz pagaidām. Tiesa, vairums no viņiem pārsvarā uzlādējas mājās vai citviet, jo ātrā uzlāde viņuprāt ir dārga. Tepat kaimiņos Lietuvā tā ir bez maksas.
Tas tikai pagaidām tā liekas, ka daudzos uzlādes punktos neviena nav. Cik tad mums šobrīd ir to EV braucēju (trolejbusi neskaitās :) Kad parastos auto vairs nevarēs nopirkt un pilsētās ar vecajiem auto ar iekšdedzes dzinējiem aizliegs iebraukt, rindas uzlādes punktos kļūs baisas. Protams, ja vien līdz tam elektrisko auto cena nokritīs līdz vidējam braucējam paceļamam līmenim. Pretējā gadījumā piepildīsies pasaules valdnieku sapnis par personīgās pārvietošanās iespēju atņemšanu vienkāršajiem mirstīgajiem “augstākā labuma vārdā”.
Šaubos vai izdosies panākt pilnīgu bezmaksas ātro uzlādi, jo elektrība tomēr no gaisa nekrīt. Izvairīšanās no pārmērīgas uzlādes cenas ir valdībā risināms jautājums IMHO. Ar pastāvīgu spārdīšanu līdz rezultātam no sabiedrības puses ;)
Pavisam Latvijā 2019. gada 1. jūlijā reģistrēti 658 elektrotransportlīdzekļi (Avots: CSDD). Kā redzi, šobrīd šādu auto ir ļoti, ļoti maz un kā jau rakstīju iepriekš, ārpus pilsētām ar to uzlādi principā būtisku problēmu nav. Rīgā ir sliktāk, mēdz būt rindas. Tipiski uzlādes punktos, kas ir interesanti taksistiem, piemēram, pie Spices. Situācija noteikti paliks sliktāka līdzko šādu auto paliks vairāk. Un paliks, tas ir tikai laika jautājums.
Šķiet, ka kursors jau publicēja Omnivas pieredzi ar e-auto. Domāju, ka uzņēmējiem tie secinājumi ir līdzīgi kā Omnivai. Ja ir 250km ar vienu uzlādi un varbūt vēl mazliet zemāka cena, tad viss būs labi ar elektro transportu.