Lai veicinātu Latvijas meža nozares uzņēmumu eksportspēju, valodu tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” ir radījis inovatīvu mašīntulku ar ko iespējams veidot par 10% kvalitatīvākus tekstus nekā ar nespecializētiem tulkošanas rīkiem. Projekts īstenots ar ERAF atbalstu un mašīntulks ir pieejams uzņēmumiem un citiem interesentiem internetā bez maksas.

Meža nozare ir viena no Latvijas ekonomikas vadošajām nozarēm. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, tajā strādājošie uzņēmumi eksportē aptuveni 75% saražotā, kas veido ap 20% no visa Latvijas eksporta. Turklāt pēdējo gadu dati liecina, ka eksportētā koka un tā produkcijas apjomi tikai turpina pieaugt. Attiecīgi arī meža īpašuma cena pēdējo divu gadu laikā ir palielinājusies par 30%. Tas nozīmē, ka meža nozares uzņēmumiem nemitīgi jāmeklē jauni risinājumi, kas ļautu tiem strādāt efektīvāk un īstenot jaunus eksporta mērķus.

Eksportējošiem uzņēmumiem saziņa un dokumentācija dažādās valodās ir ikdiena. Domājot par to vajadzībām, “Tilde” izstrādājusi specializētu meža nozares mašīntulku, kas ļauj ātrāk un kvalitatīvāk tulkot dažādus nozares tekstus no latviešu uz angļu valodu un otrādi. Mašīntulka izstrādes procesā nozarei specifisku terminoloģiju palīdzēja apkopot eksperti no Latvijas Valsts mežiem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, kā arī izdevumiem “Baltijas koks” un “Meža Avīze”.

“Tilde” pētniecības un izstrādes direktors Raivis Skadiņš: “Izvēlējāmies strādāt pie tulkotāja tieši meža nozarei, jo tā ir viena no lielākajām eksporta nozarēm Latvijā. Eksportējot tulkošana ir bieži nepieciešama, tāpēc, mūsuprāt, tā bija atbilstoša izvēle. Šī projekta ietvaros tika apkopoti arī meža nozares termini, kuri līdz šim bija pieejami tikai drukātā formātā. Kopā ar meža nozari esam ieguvuši ļoti vērtīgu pieredzi, kā veidot specifiskas vienas nozares sistēmas, kas mums atvieglos darbu, veidojot tādas nākotnē”.

Meža nozares Kompetences centra valdes priekšsēdētāja Anita Indena, kuras pārziņā ir “Eiropas Reģionālās attīstības fonda” (ERAF) projekti Latvijā, stāsta: “Pasaulē strauji attīstās mežu nozarē pielietojamie informāciju tehnoloģiju un komunikācijas (IKT) risinājumi. Pielietojot IKT, var risināt meža kapitālvērtības palielināšanas un efektīvākas mežsaimniecības jautājumus, nodrošināt kvalitatīvus un datorizētus monitoringa risinājumus. Tas arī palīdz digitalizēt resursu izlietošanas uzskaites, sagādes un piegādes procesus, kas optimizētu meža resursu plānošanu no vietēja līmeņa līdz pat valsts līmenim. Izlēmām atbalstīt Tilde ierosināto projektu, jo jaunais rīks padara Latvijas mežu nozari mūsdienīgu, veicina informācijas apriti un eksportu starptautiskā līmenī. Latvijai nepieciešami vairāk šādi projekti, kas izmanto pasaules līmeņa tehnoloģijas tautsaimniecības stiprināšanai”.

2018. gadā Meža nozares kompetences centrs “Tilde” projektu atzina par vienu no labākajiem un inovatīvākajiem nozarē. Tā izveide bija iespējama, pateicoties ERAF atbalstam, un tas arī nupat saņēmis pirmo vietu Finanšu ministrijas organizētajā konkursā “RegioStars Latvija 2019” kategorijā “Gudrā izaugsme: Digitālo pārmaiņu veicināšana”. Konkursā apbalvoja idejas, kas demonstrē izcilību un sekmē straujāku reģionālo attīstību. Ikviens interesents jauno tulkošanas rīku var lietot bez maksas “Tilde” mājas lapā: https://mezi-mt.tilde.lv.

LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras profesors un vadošais pētnieks Uldis Spulle: “Mašīntulks būs liels ieguvums, jo pastāvīgs izaicinājums sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir spēja ātri reaģēt, veidojot saziņu ar ārvalstu partneriem, kas lielākoties notiek e-pastā, kā arī izstrādājot dažāda veida dokumentāciju. Bez tās eksports nav iedomājams. Jebkuram ar nozari saistītam uzņēmumam “Tilde” meža nozares mašīntulks var kļūt par ikdienā neaizvietojamu rīku, kas atvieglo un paātrina procesus, ieekonomē līdzekļus. Produktivitāte ir rādītājs, pie kura Latvijas uzņēmumiem vēl jāstrādā, lai tuvākā nākotnē sasniegtu Eiropas Savienības vidējo līmeni. Tāpēc tieši šādiem inovatīviem risinājumiem, kā “Tilde” izstrādātais mašīntulks, pieder nākotne – tie palīdz paaugstināt Latvijas uzņēmumu produktivitāti un celt starptautisko konkurētspēju”.

Mašīntulks 2018. gadā spējis iztulkot 187 118 vārdus, savukārt 2019. gada pirmajos mēnešos – jau 118 104 vārdus, tai skaitā arī 13 000 specifisku terminu. Projekts tika īstenots 18 mēnešu laikā un pie tā strādāja sešu cilvēku komanda. Galvenais izaicinājums rīka radīšanai – meža nozarē digitāli pieejamu dokumentu ir maz, lielākoties tie ir fiziski, daži pat rakstīti ar rakstāmmašīnu. Tomēr apstrādājot ap 1,5 miljoniem nozares datu gan latviešu, gan angļu valodās, izdevās apkopot 230 000 ar nozari saistītus teikumus. Salīdzinājumam, vispārīgajam latviešu – angļu valodas tulkam tika izmantoti 12 miljoni teikumu, lielākoties no dažādiem ar Eiropas Savienību saistītiem dokumentiem, grāmatām un interneta resursiem. Kopumā projekta ietvaros apkopotos teikumus var uzskatīt par minimumu, lai tulku vispār izveidotu. Mašīntulks nespēj pilnībā aizstāt cilvēka darbu, bet sarežģītāku un apjomīgāku tekstu gadījumā ar tā palīdzību iespējams izveidot kvalitatīvu melnrakstu, kas pēcāk atvieglo tulka darbu.

4
Leave a Reply

avatar
1 Comment threads
3 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
3 Comment authors
Reinis RozitisdigitalkGatis Rumbens Recent comment authors
  Subscribe  
newest oldest most voted
Notify of
Gatis Rumbens
Member
Gatis Rumbens

Es gan neesmu baigā starā, ka meža nozarē eksports pieaug. Tas nozīmē vairāk kailcirtes, bojā gājušas faunas, putnus, meža zvērus utt. Tam visam būs agri vai vēlu sekas, ka izzūd meži.

Reinis Rozitis
Member
Reinis Rozitis

Lielākā problēma ir, ka pie mums daļa “speciālistu” (un nemaz nerunājot par politiķiem) neizjūt nekādu problēmu melot (pat kameras priekšā un pat pie rokas pieķerti) / noklusēt neertās lietas utt. Kaut vai pēc pēdējā laika notikumiem – ir reizē divkosīgi ( (cukurotajiem dzērieniem nodokli palielinam, jo “rūpējamies” par sabiedrības veselību, toties alkoholam dienas laikā varam noraut, jo, redz, igauņi sliktie) un naudas labad viss ir attaisnojams .. Līdz ar to nekad nevar skaidri zināt kāds ir faktiskais stāvoklis, proti, publiskajā telpā ir, piemēram, ziņas par to, ka mežu pieaugums mums ir lielāks nekā ciršanas apjomi, bet tad no otras puses… Read more »

digitalk
Member
digitalk

jūs abi aizmirsāt pielikt “tēmturi” #vissirslikti
argumentācija ar zīlēšanas elementiem un skaļiem apgalvojumiem bez faktiska seguma, kā kārtīgām populistu partijām. varbūt pie Zīgerista banānus dalījāt?

Reinis Rozitis
Member
Reinis Rozitis

Kāds Zīgerista bānāniem sakars ar #vissirslikti? Kura, starp citu, tāpat kā #politiskaispasūtījums, #pspiediens un analogu tukšu saukļu karināšana klāt jebkuram, kas izsaka kaut kādu nebūt kritiku pret attiecīgiem muldoņām, vai novest diskusiju/sarunu līdz kaut kādam absurdam līmenim, ir tikpat populistisks un tukšs pasākums. Ja tik ļoti gribās “faktiskus segumus” – kā aktuālu piemēru var minēt biedru(s), kas “konsultējuši” Rīgas mežus bez jebkādas kvalifikācijas mežu apsaimniekošanā, bet tas maz saistās ar Kursora tematiku .. lai arī IT industrijā un saistītajās lietās ir tik pat daudzi “universālie kareivji” (lasi speciālisti). Tāpat, piemēram. arī par aerofoto nav nekāda zilēšana, bet faktiska personīga pieredze… Read more »