Eiropas Aviācijas drošības aģentūra vakar publicējusi likumus, kas nosaka dronu jeb bezpilota lidaparātu lietošanas nosacījumus visā Eiropas Savienībā. Ja kāda Eiropas Savienības valsts jau ieviesusi savu likumdošanu, jaunā normas to aizstās. Jaunais likums stāsies spēkā 20 dienu laikā, bet dronu pilotiem tiek dots gads (līdz 2020. gada jūnijam), lai ieviestu dzīvē visas likuma prasības.
Dalībvalstis pašas varēs noteikt tos reģionus, kur dronus ir aizliegts lidināt.
Galvenā jaunā likuma prasība ir dronu reģistrēšana, ja tie pārsniedz 250 gramus, kā arī būs jāreģistrē vieglāki droni, ja tiem uzstādīta iespēja reģistrēt privātpersonu datus – tātad, ja dronam ir uzstādīta kamera. Šajā Open kategorijā ietilpst droni līdz 25 kilogramiem.
Eiropa vēl izdalīs Specific kategoriju, kur dronu būs ne tikai jāreģistrē, bet būs arī jāsaņem atļauja tā lidināšanai. Specific kategorijā ietilpst lielāka izmēra droni. Certified kategorijā ietilpst droni, kas nodrošina piegādes no veikaliem, kā arī cilvēku pārvadāšanai paredzētie droni. Certified kategorijā būs jāreģistrē arī profesionāli filmēšanas droni, kas pārlido lielam cilvēku daudzumam pasākumos.
Plašāk ar jaunajiem nosacījumiem var iepazīties Eiropas Aviācijas drošības aģentūras mājaslapā, kā arī pieejams likuma skaidrojums.
Brīnišķīgi, ka kāds vēl rūpējas par gaisa telpas attīrīšanu no alternatīvi apdāvinātajiem, kuriem noteikumi publiskajos pasākumos nenozīmē neko. Tiesa vietējiem dronu sacensību dalībniekiem un freestyle lidotājiem brīvā laikā tas sagādās ļoti lielas klapatas. Iziet sertifikāciju un tā iemācīt uzvesties publiskās vietās dažam labam vēl nāktu par labu. Taču būtiski pārtaisot katru dronu (pēc ielikšanās kokā u.tml, freestyle lidotāji sapratīs), to visticamāk nāksies piereģistrēt par jaunu. Un tā ka lidojošie objekti lielākai daļai no mums parasti ir 3+, tad būs jautri. Plus punkts par kamerām… Sacensību drons bez kameras nav iedomājams, taču izšķirtspējas dēļ tā nederēs aiz kaimiņu sētas pa pliko sauļojošās Ilzītes pupu apskatīšanai. Prasās iesniegt labojumus.
Par lidojumu ierobežojumiem saprotu, par kameru nē – ar ko drons pēc būtības atšķiras no gaisā pamesta “smartfona”?
(Vai arī ir plāns, ka būs arī telefoniem jebšu līdzīgi kā ar (tukšiem) datu nesējiem, kurus lietotājs potenciāli var izmantot autortiesību objektu uzglabāšanai, tā arī jebkuru kameru privātpersonu datu fiksēšanai (ar auto reģistratoriem jau vismaz mums vietēji gandrīz sanāca))?
Būs tāpat kā ar sauso ateju reģistrāciju, likums ir, bet kontroles institūcijas nav! :)
Kādu laiku atpakaļ bij jāreģistrē arī videoreģistratoru, bet manā paziņu lokā nav neviena, kas to būtu darījis.
ir kontroles institūcija, neuztraucies.
https://kursors.lv/2019/04/17/lielaka-dala-dronu-lidojumu-notiek-nesaskanoti/
Vēl viens pierādījums tam, ka galvenā problēma ir operatīvas informācijas par atļauju lidot konkrētā vietā trūkums un alternatīvi apdāvināti “filmētāji”. Pirmā risinājums ir telefona aplikācija ar karti un publiska atļauto/aizliegto teritoriju bāze (var būt tiešsaistes, jo internets telefonā ir daudziem). Kur piemēram var iebakstīt kartē un uzzināt, vai tur ir atļauts lidot. Otrs – tur gan sertifikācija noderēs. Taču prasās labojumi par svaru, kamerām un pilotu uzvedību ārpus privātās telpas. Citādi spēļu kvadra ar pikseļainu mēsliņu kameras vietā, ko skolnieks lidina piecstāvenes pagalma stūrī, nevienam netraucējot, automātiski kļūst par biļeti soda rēķina saņemšanai vecākiem.
Šodien biju kaut kādā aviācijas forumā Rīgā un tur LMT rādīja mobilo lietotni, ko veidojuši kopā ar Lufthansa un kurā kartē var smuki redzēt “no fly” zonas, kā arī reģistrēt savus dronus. Cik sapratu no citiem, tad šādas aplikācijas vairs nav nekāds retums. Respektīvi, vajag drusku būt tēmā un tad ir skaidra tā lidojumu pieteikšanas un drošas lidošanas sfēra.
Oi, oi, aviācijas jomā ir gan kontrole.