Finanšu pratības un digitālajā nedēļā noslēdzās Mastercard un Finanšu nozares asociācijas informatīvā kampaņa “Piik un gatavs” ar diskusiju “Nākotnes maksājumi #2025”. Tehnoloģiju blogeris Kristaps Skutelis, diskutējot ar banku un norēķinu sistēmu ekspertiem, centās noskaidrot, cik ļoti mainīsies maksājumi nākotnē un līdz ar to arī mūsu ikdiena, vai drīz varēsim aizmirst par PIN kodu un norēķināsimies tikai ar aprocēm, čipiem un viedtālruņiem. Diskusijas laikā tika arī atklāts, ka šī gada laikā Latvijā tiks ieviests Apple Pay.

Kā mainīsies maksājumu kartes forma?

Klātesošie eksperti bija vienisprātis, ka PIN kods tik drīz nekur nepazudīs. Jau tuvākajā laikā Latvijā parādīsies arvien vairāk risinājumu maksājumiem ar valkājamām tehnoloģijām, piemēram, aprocēm vai telefoniem, tomēr tās vērtējamas kā nišas produkts. Mārtiņš Bērziņš, Finanšu nozares asociācijas Digitālās transformācijas komitejas loceklis un bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs diskusijā demonstrēja veselas trīs aproces uz vienas rokas, ko Latvijā jau vairāk nekā gadu piedāvā Citadele, un viedpulksteni uz otras — no mājas viņš faktiski var iziet gan bez maka, gan bez viedtālruņa — puse dzīves uz abām rokām.

“Cilvēku ieradumi ir spēcīgi, un viņi vienā dienā tos nemainīs. Skaidrs, ka nākotne ir mobilajās ierīcēs. Precīzi to, cik ātri tā pienāks un kad varēsim pilnībā aizmirst par PIN kodu, šodien ir grūti prognozēt. Pasaulē šobrīd attīstās biometriskie autentifikācijas veidi. Pagājušajā gadā Eiropā ir sākts pilotēt biometriskās kartes, kas piedāvā iespēju samaksāt ar pirkstu nospiedumu, kas iepriekš reģistrēts, un veikt maksājumu bez PIN koda. Tuvākajā laikā PIN kods kā tāds neizzudīs, un banka pie zināma limita drošības apsvērumu dēļ to prasīs ievadīt,” teica Ronalds Platkājis, Finanšu nozares asociācijas Maksājumu karšu apakškomitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas Maksājumu karšu nodaļas vadītājs.

“Citadele jau vairāk nekā gadu Latvijas iedzīvotājiem nodrošina iespēju maksāt gan ar viedtālruni, gan valkājamām tehnoloģijām – aprocēm un uzlīmēm, ko iespējams piestiprināt pie tālruņa vai kāda cita priekšmeta. Un mēs redzam, ka pieprasījums pēc maksājumiem ar aprocēm un uzlīmēm aug straujāk nekā pieprasījums pēc maksājumiem ar viedtālruni, jo šīs valkājamās tehnoloģijas lietotājam ir ērtākas un vienkāršākas,” saka Mārtiņš Bērziņš.

“Pēc National Institute of Standards and Technologies prasībām, kas uzskatāms par kiberdrošības korifeju, bankām jānodrošina vismaz divu faktoru stingrā identifikācija. Aizvietojot PIN kodu ar biometriju, drošība nepieaug. Mēs tikai aizvietojam vienu faktoru ar otru. Līdz ar to es piekrītu viedoklim, ka PIN kods var palikt,“ saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

“Maksājumu jomā nākotni var paredzēt trīs gadus uz priekšu, jo tas, pie kā mēs strādājam šobrīd, arī būs. Tehnoloģijas būtiski nemainīsies, bet mainīsies veids, kā tās izmantosim. Tuvākajā nākotnē maksājumu jomā notiks eksperimenti ar biometriju, kur galvenais izaicinājums ir radīt risinājumu, lai maksājumi nenotiktu nejauši, kā tas ir, piemēram, ar telefonu, ko var atbloķēt paskatoties. Šāds risinājums, ka vari nejauši samaksāt paskatoties, maksājumiem nebūtu pieļaujams,” diskusijā iezīmēja Zanda Brīvule-Jansone, Worldline Baltics vadītāja.

“Strauji tuvojamies brīdim, kad mūsu jaunajai lietotnei varēs pievienot arī viedos sporta aksesuāru risinājumus, proti, varēs aktivizēt un veikt maksājumus arī bez viedtelefona. Mēs tuvojamies tam līmenim līmeni, kad tādas lietas kā maku, telefonu un karti, var atstāt mājās. Pulksteņa un aproces priekšrocība ir, ka lietotājam nav vēl kaut kas jāvelk ārā, tie jau atrodas uz rokas un var ērti un ātri norēķināties,” Swedbank tuvākos nākotnes plānus atklāja Vadims Frolovs.

“Tuvākajā nākotnē daudz vairāk veiksim karšu maksājumus ar viedtālruni un citām viedierīcēm, jo tehnoloģijas piedāvā iespēju apvienot plastikāta karti ar citām ierīcēm. Ar laiku mēs nonāksim līdz situācijai, kad tik ierastā maksājumu karte būs kā ekstra par atsevišķu maksu,” tālāku nākotni iezīmēja Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs.

Tirgotāju servisa automatizācija un banku loma

Vēloties uzlabot pircēju kopējo pieredzi un sekojot klientu vajadzībām, maksājumi kļūs vēl neredzamāki. Šo tendenci var jau novērot attīstāmies ASV un arī Eiropā. “Būtiski mainīsies patērētāju pieredze iepērkoties. Maksājums nebūs priekšplānā, jo mēs neviens neejam uz veikalu maksāt. Maksājums kļūs nemanāmāks un paliks ēnā visai iepirkšanās pieredzei. Viens no foršajiem piemēriem tepat Baltijā ir Mobilly, kas piedāvā automātisko apmaksu, pievienojot sava auto numuru. Otrs piemērs ir Maxima Lietuvā, kas piedāvā, ieejot veikalā, — reģistrējies, izvēlies pirkumus, pie kases izreģistrējies un apmaksā pirkumus lietotnē. Šī ir joma, kurā noteikti visvairāk investēs ne tikai finanšu nozare, bet arī tirgotāji, un tā būs viena no būtiskiem konkurences elementiem,” iezīmēja Zanda Brīvule-Jansone, Worldline Baltics vadītāja.

Eksperti iezīmē, ka būtiski mainās arī banku loma, ņemot vērā Eiropas Savienības Maksājumu pakalpojumu direktīvu jeb PSD2, kas paver Open Banking (atvērto sadarbības platformu) attīstību — ar klienta piekrišanu citas atbilstoši licencētas finanšu institūcijas varēs piekļūt bankas klientu datiem. Tas veicinās konkurenci finanšu sektorā, līdz ar to klientiem tas nozīmē plašākas finanšu pakalpojumu izvēles iespējas, plašāku pakalpojumu klāstu un uzlabotu servisu.

“Pateicoties Open Banking, bankas mainās diezgan būtiski, kas veicina konkurenci, un patērētāji var iegūt jaunus, labākus un inovatīvākus produktus. Jāsaprot, ka arī ģeopolitiski lielās tehnoloģiju kompānijas un sociālie tīkli no ASV un Āzijas, kas piedāvā arī maksājumu pakalpojumus, diezgan būtiski apdraud Eiropas finanšu tirgus spēlētājus. Bankām būs lieli izaicinājumi saprast, kā esošie peļņas modeļi varētu attīstīties un kā veidot uz datiem balstītus biznesa modeļus, līdzīgi kā fintech vai IT kompānija, izmantojot to datu apjomu par saviem klientiem, ko tās ikdienā iegūst,” saka D. Fiļipovs.

Vadims Frolovs no Swedbank piezīmē, ka saskaņā ar PSD2, arī tirgotāji var licencēties kā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, un klienti varētu maksāt tieši no sava konta tirgotājam. “Tas ir iespējams, bet lielākajai klientu daļai nav tādas pieredzes. Jautājums, cik efektīvi investēt šādā jaunā infrastruktūrā, ja jau esošā darbojas? Laiks rādīs, vai kāds vēlēsies attīstīt šādu iespēju, radot papildu izvēles klientam,” secina V. Frolovs. Viņš arī prognozē, ka ar laiku varētu attīstīties serviss, kas dotu iespēju pircējiem nedoties uz veikalu, jo, balstoties uz klientu iepirkšanās paradumiem, tirgotāji varētu piedāvāt veidot pirkumu grozu ar piegādi, jo pārsvarā gadījumos pircēju grozs nedēļu no nedēļas nemainās.

Mārtiņš Bērziņš skaidro, ka Baltijā e-komercija pieaug aptuveni par 22 % gadā un līdzīga prognoze ir arī nākamajiem gadiem. Viņš piekrīt, ka nākotnē noteikti attīstīsies tirgotāju piegāžu automatizācija. Viņš gan netic, ka pilnīgi visus produktus vēlēsimies iegādāties tikai ar piegādes palīdzību. “Noteikti ir tādas pārtikas preces, ko mēs paši vēlētos izvēlēties vai paņemt rokās, piemēram, augļi, gaļa, zivis u. tml.”

Deniss Fiļipovs, iezīmējot nākotnes tendences, piebilst, ka, ja izdotos zibmaksājumus izmantot fiziskās tirdzniecības vietās, tā Latvijai būtu daudz lielāka inovācija nekā Apple Pay, ko lietotu salīdzinoši ierobežota iedzīvotāju daļa. Šobrīd Latvijā zibmaksājumus piedāvā trīs bankas — Citadele banka, SEB un Swedbank.

R. Platkājis arī piekrīt, ka ar laiku zibmaksājumi varētu nonākt arī pie tirgotājiem, bet, lai tas notiktu, ir jāattīsta infrastruktūra, un tam nepieciešams laiks un nauda. Pašlaik visa maksājumu infrastruktūra ir balstīta uz maksājumu kartēm. “Arī karšu shēmas izstrādā inovācijas, lai pircējiem iepirkšanās pieredze būtu ērtāka, ātrāka un drošāka. Piemēram, Mastercard piedāvā Masterpass funkciju. Tas nozīmē, ka karšu datus klients jau ir ievadījis drošā vietā datu mākonī un kad klients veic pirkumu pie tirgotāja, kas arī izmanto šo pakalpojumu, klientam karšu dati nav jāievada,” skaidro Ronalds Platkājis.

Finanšu un digitālā pratība

Bezkontakta kartes ir būtisks tehnoloģisks izrāviens, tāpat valkājamās norēķinu tehnoloģijas un Smart-ID un MobileScan, kas digitālo prasmju nozīmīgumu un sabiedrības šķelšanos digitālo prasmju kontekstā iezīmē arvien spilgtāk. Interneta lietotāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū gandrīz atbilst ES vidējiem rādītājiem, tomēr 52 % Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, kas tiem liedz efektīvi lietot internetu, turklāt 19 % digitālo prasmju vispār nav (par 2 procentpunktiem vairāk nekā ES vidējais rādītājs) liecina Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss 2018.

“Latvijas iedzīvotāju digitālās un finanšu pratības līmenis atšķiras dažādās demogrāfijas grupās. Sadarbībā ar SKDS veicām pētījumu, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju domas par inovatīvākajiem pakalpojumiem, kas šobrīd ir pieejami. Bezkontakta maksājumi tiek uzskatīti kā trešā lielākā inovācija. Savukārt vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem bezkontakta maksājumi tika novērtēti kā pati lielākā inovācija. Tas apliecina, ka šīs paaudzes cilvēki ikdienas norēķinos viegli pieņem jauninājumus, kas atvieglo ikdienas dzīvi. Savukārt vecumā grupā no 50 gadiem un vecāki iedzīvotāji kā inovatīvāko pakalpojumi min Latvija.lv, kur elektroniski pieejami tieši valsts sniegtie pakalpojumi. Šis ir stāsts par to, ko mēs ikdienā lietojam un cik daudz laika mums ir vajadzīgs, lai konkrētā inovācija kļūtu par ikdienas sastāvdaļu. Jauniešu vēlme izmēģināt jaunas lietas ir daudz lielāka nekā pieaugušajiem, un viņi viennozīmīgi ir dzinējspēks, lai jauninājumus pārņemtu arī pārējā sabiedrības daļā,” secina M. Bērziņš.

Vadims Frolovs turpina: “Bankas mērķis ir palīdzēt klientiem saprast un novērtēt savu finanšu situāciju. Tās uzdevums ir parādīt veidus, kā savas finanses sakārtot visefektīvākā veidā, ietaupot laiku. Sabiedrībai ir viegli norakstīt atsevišķas sabiedrības grupas, ka tās nav digitāli spējīgas. Mēs bijām izveidojuši Smart-ID filiāli kodu karšu migrācijas ietvaros, kurā arī es palīdzēju konsultēt cilvēkus. Ienāca kāda kundze ļoti cienījamos gados, un es jau vilku ārā paskaidrojumu par kodu kalkulatoru, bet viņa saka, ka Smart-ID viņai jau ir un ka jautājums ir par to, kā samainīt regulāro maksājumu bankas mobilajā lietotnē, jo sākusi izmantot jaunu servisa sniedzēju. Apskatot migrācijas ciparus no kodu kartēm un Smart-ID, redzams, ka lielas atšķirības starp jauniešiem un senioriem šajā procesā nav.”

Arī Ronalds Platkājis norāda, ka bankas arvien attīsta iespējas klientiem saņemt pakalpojums internetā un mobilajās vietnēs, aizstājot nepieciešamību doties uz filiāli. Tas ir nepārtraukts darbs, lai iepazīstinātu cilvēkus ar jaunajām iespējām un mudinātu pamēģināt. Savukārt D. Fiļipovs uzskata, ka šobrīd izaicinājums slēpjas ne tik daudz ātrumā, bet gan veidā, lai tas tiktu sasniegts.

Bezskaidras naudas sabiedrība — vai iespējama?

“Tuvākajā nākotnē mēs nevaram runāt par pilnīgu bezskaidras naudas pasauli. Mēs nedzīvojam noslēgtā ekosistēmā. Ja mēs dzīvotu tikai Latvijā un nebūtu saistīti ar citām valstīm, mēs varētu izdomāt savu norēķinu sistēmu. Tomēr mēs esam saistīti, jo, kā tagad saka, — pasaule ir plakana. Mēs pārvietojamies pāri robežām, un mums ir jāspēj norēķināties dažādās valūtās,” saka M. Bērziņš.

Viedoklim, ka skaidrā nauda nekur nepazudīs, pievienojas arī SEB bankas pārstāvis R. Platkājis. “Lai skaidro naudu neizmantotu, tur jānomainās vismaz paaudzei. Tas, ko mēs redzam mūsu datos un ko rāda arī citi pētījumi, ka bezskaidrās naudas apjoms katru pieaug par 15–20 % un šī tendence turpinās. Nesen mana meita lūdza, lai iedodu viņai 10 eiro. Teicu, lai paskatās makā, bet viņa lūdza, lai labāk pārskaitu. Tas ir uzskatāms piemērs, kā mainās paaudzes un viņu paradumi.”

“Tas ir iesakņojies mīts, ka tirgotājiem skaidra nauda gandrīz neko nemaksā un karšu un bezskaidras naudas infrastruktūras ir dārgas. Situācija ir būtiski mainījusies,” saka D. Fiļipovs. Saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu radaru Latvijā 63 % iedzīvotāju dod priekšroku bezskaidrai naudai un aptuveni 37 % skaidrai naudai. Tomēr viņš arī iezīmē, ka mums nav citas tik neatkarīgas alternatīvas bezskaidrai naudai kā skaidra nauda. “Lai arī esmu tehnoloģiju atbalstītājs, es saprotu tos argumentus, kurus min zviedri un norvēģi, ņemot vērā, ka tikai 12 % darījumu notiek ar skaidru naudu. Ja pēkšņi nobrūk sistēmas, tā vairs nav kā alternatīva.”

Viedoklim, ka kartes var nestrādāt, nevēlas pievienoties Zanda Brīvule-Jansone. Viņa saka: “Ko nozīmē — kartes nedarbojas? Es tomēr aicinātu precizēt kontekstu, proti, par kādiem skaitļiem mēs runājam. Laiks, kad visiem Latvijā iesaistītajiem spēlētājiem kartes strādā, ir 99,95 % gadā. Tātad kopējais laiks, kad kartes nedarbojas ir 1,5 stundas gadā. Tas ir vidējais standarts arī Eiropā. Tāpēc arī man nav skaidras naudas makā, jo norēķini ar karti ir ātrāki, ērtāki un arī precīzāki, jo, ja ir kļūdas, tās var labot.”

3
Leave a Reply

avatar
2 Comment threads
1 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
3 Comment authors
wilsKristaps SkutelisVimba Recent comment authors
  Subscribe  
newest oldest most voted
Notify of
Vimba
Guest
Vimba

Raksts diezgan apjomīgs, tikai pietiek izlasīt virsrakstu un viss ir skaidrs.
Visa un MC grib vairāk lietotājus (precīzāk – komisijas maksas).
Globalizācija..

Kristaps Skutelis
Kursors.lv
Kristaps Skutelis

Mhm, galvenais, lai mums kā gala lietotājiem vieglāka dzīvošana.

wils
Guest
wils

Par Apple Pay – Baltija un Latvija ir tomēr ir divas pilnībā nesaistītas lietas – kas ir pieejams Baltijā, negarantē pieejamību Latvijā. Es ceru, ka mans skeptisms neapstiprināsies.