Kursors izmēģina Volvo V60 Cross Country

Zviedriem var pārmest daudz lietas, bet cilvēku augums un blondie mati nav viena no šīm lietām. Arī Volvo mūsu stereotipiem bagātajā Austrumeiropas sabiedrībā ir ieguvis daudz pārmetumu – garlaicīgs, pensionāru auto un tamlīdzīgi. Protams, visi ar galvu domājošie indivīdi saprot, ka praktiski nekas no šiem apzīmējumiem vairs neatbilst patiesībai un Volvo jau pāris gadus nav ne garlaicīgs, ne arī pensionāru auto – tas ir kļuvis par ļoti glītu, interesantu un arī diezgan dārgu premium klases pārstāvi. Volvo XC70 vēl savā garlaicības ērā daudzu gadu garumā sastādīja pamatīgu konkurenci citiem paaugstinātiem universāļiem un, klientu prasībām pieaugot, Volvo tagad piedāvā vairāku izmēru paaugstinātās šasijas ģimenes auto ar pilnpiedziņu un jaunais Volvo V60 Cross Country (turpmāk tekstā V60 CC) no tagad pieejamo Volvo automašīnu paletes ir vistuvākais līdzinieks slavenajam Cross Country pirmsācējam no tālā 1997. gada un es devos to izmēģināt.

Tehniskā puse un interjers

Visi Volvo modeļi izmanto SPA (Scalable Product Architecture) modulāro platformu un V60 CC neatšķiras. Auto klīrenss ir par 75 mm lielāks nekā parastajam V60, CC ir radīta īpaša šasija un balstiekārta, kas uzlabo gaitu bezceļos un saprotams, ka tam jau standartaprīkojumā ir pieejama pilnpiedziņa, gluži tāpat kā no kalna nobraukšanas palīgsistēma un speciāla līkumu vilkmes kontrole, kas izmanto griezes momenta vektorēšanu, lai braukšanu līkumā padarītu gludāku un arī īpašs bezceļu braukšanas režīms.

No vizuālajām lietām ir redzamas atšķirības – V60 CC ir savādāks priekšējais buferis, tam ir papildus uzstādītas plastmasas uzlikas uz buferiem un sliekšņiem, lai nesaskrāpētu virsbūvi, piemēram, pa meža ceļiem, cita radiatora reste un hroma daudzums ir spēcīgi samazināts, auto padarot it kā no pirmā skata prastāku, bet no otras puses daudz vīrišķīgāku.

Ja no ārpuses mēs uzreiz pamanīsim, ka tas nav parasts V60, tad interjerā atšķirību nav – tas vēljoprojām ir ļoti glīts, ļoti kvalitatīvs un atbilstošs premium auto nosaukumam. Vienīgā lieta, kas man tiešām nepatika – interjers ir ļoti tumšs, tam nav tā sauktās noskaņu gaismas un vienīgais, kam var mainīt krasu, ir mikro-lampiņa, ka apspīd ātrumkārbu no augšas. Izklausās pēc pirmās pasaules problēmas, vai ne? Lai kā arī būtu, citos premium auto šis aprīkojums ir un tas ne tikai izskatās labi, tas ir arī praktisks un arī sirdi sildošs.

Dzinēju palete pagaidām ir ļoti pieticīga, pieejams tikai viens dzinējs un tas pats dīzelis, no kura Volvo vispār drīz atteiksies. Dzinējs ir divu litru četru cilindru biturbo ar 190 Zs (400 Nm) un visu uz priekšu kustina astoņu pakāpju automātiskā ātrumkārba. Parastajam V60 Latvijas tirgū vēl ir D3 dīzeļdzinējs un T6 benzīna dzinējs un es domāju, ka T6 būs pieejams arī CC, tad iegūsim arī 313 Zs (400 Nm) jaudu.

Braukšana

Izmēģinājuma V60 CC ir ticis pie Polestar uzlabotās dzinēja programmas, kuras misija nav tikai palielināt jaudu, bet gan uzlabot kopējo gaitas dinamiku visā dzinēja apgriezienu diapazonā un to jūt vienkārši fenomenāli – šis ir pirmais auto, kuram vispār nejūt turbīnu darbību, nav turbo bedres un paātrināšanās ir super-gluda. Ne pa velti šī programma saucas optimizācija un papildus dotā jauda ir diezgan minimāla, proti, +10 Zs (+40 Nm) un sasniedz 200 Zs (440 Nm), kas nav mežonīgi daudz, bet tomēr pietiekami dinamiski mūs nogādās caur mežu uz mājām un tas ir mīts, ka automašīnai ir nepieciešami vairāk par 200 Zs, lai tā būtu braucama. Daudz jaudas, protams, ir forši un tas dod drošības sajūtu, bet par to ir jāmaksā papildus gan pērkot auto, gan arī degvielas uzpildes stacijā.

Volvo izmēģinājumi vienmēr man ir bijuši rekordisti nobraukto kilometru ziņā un arī esošā auto nobraukuma ziņā – kad es paņēmu savu izmēģinājuma auto, tam odometrs rādīja vien 450 nobrauktu kilometru, tāpēc degvielas patēriņš diezgan izteikti neatbilda tehniskajā dokumentācijā norādītajam. Tas gan neatbilda arī pēc tam un pēc nobrauktiem 800 kilometriem, no kuriem vismaz 600 ir nobraukti pa šoseju, vidējais patēriņš palika 7.8 l/100km, kas ir par 30% vairāk par norādītajiem 5.4, bet Volvo vienmēr mazliet mānās par degvielas patēriņu un cenšas izlikties par ko labāku, nu gluži kā zviedri. Šajās trīs dienās es braucu gan pa šoseju, gan pa mazākas nozīmes un sliktākiem ceļiem, gan pa meža ceļiem un arī pa dziļiem dubļiem praktiski aizskalotā grants karjera ceļā un man radās pāris atziņas.

V60 CC ir ļoti labi izstrādāta šasija un tā varētu būt viena no labākajām, ar ko ir braukts – auto ir stingrs, stabils un viegli kontrolējams pa labu ceļa segumu, tāpēc no sākuma māc šaubas, vai auto nebūs pārlieku stingrs pa sliktāku segumu vai vispār meža taku, bet inženieri ir izstrādājuši tik labi amortizējošu balstiekārtu, ka ar auto varētu pat uzlēkt uz tramplīna un piezemēties absolūtā komfortā, jo ne reizi manā ceļā auto piekare “neizsita”, izšūpojot dziļākus ceļa nelīdzenumus, bet mazākas bedres un ceļa “trepi” virsbūve lieliski paņem uz sevi.

Speciālais bezceļu režīms pārkalibrē dzinēju, kārbu un pilnpiedziņu, lai nodrošinātu labāku saķeri un šeit sistēma nav balstīta uz “placebo” efektu, Volvo gaita pamatīgi izmainās pie aktivizēta šī režīma un dzinējs pilnīgi skan savādāk. Es gan uzņēmos lielu risku, iebraucot grants karjerā, kur dažs labs SUV pilnīgi noteikti nogrimtu un pirmajos simts metros, un es noķēru diezgan asas sajūtas, jo man nebija ne mazākās idejas, vai auto tiks galā un vienkārši gāze grīdā nav pareizākais risinājums. Atgriežoties uz cietāka seguma es apstājos, izkāpu no auto, trīs reizes papliķēju pa jumtu un devos tālāk – auto ne tikai izbrauca šo ceļu, bet izbrauca to pārliecinoši un netālu stāvošais traktorists ar plati atvērtu muti man apjautājās – kas tā ir par elles mašīnu? Man gan arī paveicās, ka nebija augstu vaļņu, jo V60 CC tomēr nav SUV un auto klīrenss ir tikai mazliet augstāks par standarta mašīnu, tomēr pilnpiedziņas sistēma savu darbu izdarīja nevainojami un ātrumkārba auto turēja zemajos griezes apgriezienos, lai nevienu brīdi nepazustu vilkme. Perfekta sadarbība.

Ja mēs tomēr skatāmies uz asfalta segumu, pa kuru lielākoties pārvietosies jauniegādātie Volvo, tur paaugstinātais universālis jūtas super-komfortabli un līkumos stabili, tomēr auto-pilots pārāk regulāri zaudē acu kontaktu ar pavasara padzisušajiem baltajiem ceļu apzīmējumiem un piestūrēšana, noturēšana joslā vienkārši pārstāj strādāt. Es atminos, ka S90 ar šo uzdevumu labāk tika galā.

Ātrumkārba slēdzas gludi un bieži pat nevar sajust ātruma pārslēgšanos, tieši tikpat gluds ir arī paātrinājums un labās salona skaņas izolācijas dēļ arī ātrumu ir grūti saprast, jo interjers ir kluss un Harman/Kardon mūzika vēl papildus apēd nedaudz dzirdamos ceļa trokšņus.

Priekšējo sēdekļu muguras atbalsts ir lielisks, bet sēžamvieta ir pārlieku cieta un es ļoti ātri sāku dīdīties sēdeklī un tas nav labi – vienīgā cerība ir, ka sēdeklis vēl nav iesēdēts (tāpat kā dzinējs nav piebraukts, haha), jo regulāri pilnīgi svaigos auto viss ir pārlieku stingrs. Aizmugurē vietas ir daudz un nebūs jāuztraucas, ka sīkie nospārdīs priekšējo krēslu atzveltnes un tipiski Volvo – arī vietas bagāžniekā ir daudz. Durvju kabatas ir plašas un tur ielīdīs pat divlitrene un elkoņbalstā no bērniem varēsiet paslēpt lielo konfekšu tarbu un vēl arī aukstās kafijas skārdeni.

Es gan nesūdzētos, ja ražotājs interjerā kaut kā izceltu faktu, ka sēžam paaugstinātā un īpašā Cross Country versijā – kaut vai iestiprinātu brieža ragus priekšējā panelī, haha. Šī starpmodeļu vienveidība gan ir mazliet garlaicīga un tas ir mans pārmetums Volvo.

Cenas

Heh, Volvo nav lēts. V60 Cross Country pie mums ir pieejams vien vienā versijā un vienā komplektācijā – Momentum, kuras sākuma cena bez pāris simtiem ir 50 tūkstoši EUR, bet ir jāsaprot arī, ka tas aprīkojuma līmenis ir ļoti bagātīgs jau startā un faktiski piedāvā visu nepieciešamo. Izmēģinājuma auto, protams, ir ieguvis papildus lietas, lai braukšanas pieredzi padarītu pilnīgāku – Business Connect Pro par 2118 EUR, kas dod 12.3 collu digitālo instrumentu paneli, 9 collu info-izklaides ekrānu, Harman/Kardon audio sistēmu un viedtālruņa integrāciju un Itellisafe Pro par 1815 EUR, kas dod adaptīvo kruīza kontroli un aklās zonas informācijas sistēmu un Light paku par 1089 EUR, kad dod priekšējos adaptīvos LED starmešus, miglas lukturus un automātiski aptumšojošos spoguļus. Auto gan ir ieguvis vēl dažādus labumus, kopā cenu uzšaujot līdz 64 400 EUR, bet konkrēto izmēģinājuma auto var iegādāties par 54 700 EUR, tā kā ātri lasiet manu rakstu un skrieniet pirkt Volvo V60 CC gandrīz 10 tūkstošus EUR lētāk.

Secinājumi

Turpināšanu ievada domu – Volvo vairs nav garlaicīgs un tas ir ļoti glīts. Pie sedana virsbūves modeļu aizmugurējiem lukturiem arī es vēl īsti neesmu pieradis, bet universāļa optika ir ļoti izskatīga un saderīga un tieši tas pats ir ar interjeru – tas ir kvalitatīvs, glīts un salonā slikti justies vienkārši nav iespējams. Jā, cenas jautājums ir viltīgs, bet padomājam par šīs klases konkurentiem – to nemaz nav tik daudz. Audi A6 allroad quattro maksā dārgāk, Mercedes-Benz E klases All Terrain maksā dārgāk un nav korekti V60 CC salīdzināt ar Skoda Octavia Scout un VW Passat Alltrack, tātad nemaz nav tik traki ar to cenu. Turklāt – auto brauc tiešām lieliski, izskatās moderni un ir tehnoloģiski ļoti pilnīgs un es pat varu mazliet pievērt acis uz to, ka būtu nepieciešams mazliet jaudīgāks dīzeļdzinējs.