Vairāk nekā puse jeb 54 % iedzīvotāju uzskata, ka bezkontakta karte aizstāj nepieciešamību pēc skaidras naudas ikdienas pirkumiem. Savukārt tie iedzīvotāji, kas ikdienā norēķinās ar bezkontakta karti par to ir vēl pārliecinātāki — teju 80 % piekrīt šim uzskatam, liecina Mastercard un Finanšu nozares asociācijas pētījums.
Jauna paaudze — jauni ieradumi. 37 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem makā nav skaidrās naudas vai ir reti. Ja skatāmies uz situāciju Latvijā kopumā, tad 26 % iedzīvotāju ikdienā makā nenēsā vai gandrīz nenēsā skaidru naudu.
Turklāt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (70 %) norāda, ka jūtas neapmierināti, ja tirdzniecības vietā nav iespējams norēķināties ar bankas karti. Vēl lielāks neapmierināto īpatsvars ir starp regulārajiem bezkontakta norēķinu karšu lietotājiem.
Ronalds Platkājis, Finanšu nozares asociācijas Maksājumu karšu apakškomitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas Maksājumu karšu nodaļas vadītājs: “Mēs šobrīd novērojam, ka bezkontakta kartes kļūst par Latvijas iedzīvotāju ikdienu un jauno normu. Šie pētījuma dati skaidri iezīmē, kas pēc pircēju domām ir ērtākais norēķinu veids ikdienas pirkumu iegādē, kā arī to, ka veidojas paaudze, kura nelabprāt makā glabā skaidru naudu. Šos paradumus nenoliedzami veicina arī tehnoloģiju attīstība. Bezkontakta karte ir tāpat, it kā tev makā vienmēr būtu līdzi precīza nauda. Maksā ērti — piik un gatavs! Lietot bezkontakta karti ir drošāk, nekā turēt makā skaidru naudu. Bezkontakta kartes ir tikpat drošas kā kartes, kas aizsargātas ar PIN kodu. Drošības nolūkā bezkontakta karšu norēķiniem bez PIN ievades Latvijā un arī Baltijā noteikts 25 eiro limits.”
Jānis Blūms, Latvijas Bankas valdes loceklis: “Latvijas iedzīvotāji gluži tāpat kā citu eiro zonas valstu iedzīvotāji ikdienas norēķinos lieto gan skaidro, gan bezskaidro naudu. Latvijas Bankas “Maksājumu radara” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 13 maksājumus, no kuriem 8 (jeb 63%) ir bezskaidrā naudā. Eiro zonā kopumā skaidrā nauda ir populārākais norēķinu līdzeklis maksājumu skaita ziņā tirdzniecības vietās un norēķinos par nelielām summām (līdz 45 eiro). Protams, ir visai lielas atšķirības starp valstīm, kā arī atkarībā no norēķinu vietas – skaidrā nauda ir ļoti populāra tirgos un ielu stendos saistībā ar maksājumu tehniskajām iespējām.
Tehnoloģiju attīstība un maksājumu iespēju pieejamība veicina un veicinās bezskaidrās naudas maksājumu popularitāti, taču šī pāreja notiek ļoti pakāpeniski. Tehnoloģiskās pārmaiņas ne tikai rada ērtības, bet arī pakāpeniski padarīs bezskaidrās naudas lietošanu iespējamu situācijās, kur līdz šim tas bijis ļoti apgrūtinoši, piemēram, zibenīgos pārskaitījumos starp privātpersonām – ģimenes locekļiem, norēķinos lauku tirdziņos utt. ”
Noris Krūzītis, Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors: “Ērti, ātri norēķini ir daļa no laba servisa, ko tirgotājs var piedāvāt savam klientam. Un ne vien pētījumi, bet arī reālā dzīve veikalos parāda, ka aizvien vairāk pircēju izvēlas bezskaidras naudas norēķinus. Iespēja samaksāt, vien nopīkstinot karti, kā arī straujā attīstība pašapkalpošanās zonu izveidē, ir stimulējusi cilvēku izvēli par labu maksājumu kartēm. Piemēram, Rimi tīklā gada laikā cilvēku skaits, kas skaidras naudas vietā izvēlas maksāt ar karti pieaudzis par 5%.”
Viss jau forši un pats arī esmu kļuvis par bezskaidras naudas cilvēku, bet… Swedbank nokāriens, kad uz vairākām stundām viss apstājas. Tad vēl nesenais Rimi un Circle K nokāriens, kad arī teju visu dienu nestrādāja termināļi… Mani sāk mazliet virzīt pretējā virzienā…
Jā, vēl turēsim mājās zirgu ar pajūgu, lai to vienu reizi piecgadē, kad auto nevaram iedarbināt, varam tikt, kur nu jātiek.
Cik esmu mēģinājis iztikt ar karti, tad tas nav iespējams. Jau pirmais aplauziens būs Rimčikā, kad gribēsi paņemt iepirkumu ratiņus! Karti monētas caurumā neiebāzīsi! :D
Lētās pusdienotavās kartes neņem, pat pie friziera prasa skaidru naudu! Tā kā bez skaidrucīša vēl īsti iztikt nevar.
Kā tad nevar? Jau gadiem izdzīvoju gandrīz tikai ar karti. Veikalu ratiņiem ir haks :)
Tavs haks darbojas tikai konkrēta tipa ratiņiem – daudz kur kapeika jaieliek šuplādītē un tad jāiestumj.. :)
Gh, sūdīgi. Kuros veikalos tagad ir šuplādes? Var jau atslēgai nozāģēt to apaļo galu un padarīt to par monētu :D
Nē nu ir visādi haki, man pat bija plastmasas šaiba ko likt ratiņos, bet to šaibu kaut kur jātur. Parasti turi makā, bet tad vairs nav starpības vai tur kapeika vai šaiba.
Pabraukājot pa pasauli apkārt joprojām secinu ka skaidruci vajag. Piemēram, UAE visur varēju samaksāt ar karti, bet taksometros kā par brīnumu ņem tikai skaidru naudu. Briselā iegāju piparbodē nopirkt minerālūdeni, bet līdz 30Eur bodnieks neļauj norēķināties ar karti. Frankfurtē pie turka kebabu varēja tikai ar skaidru naudu nopirkt. Pie skandināviem, kur praktiski visur ņem kartes, lielveikala tualetes durvīs joprojām jāmet kronas. USA tie ķēmi visu laiku prasa tipus, tā kā kabatā jābūt kādam dolāram, ja vien nevēlies rokā iespiest žvačku, kā filmas “Viens pats mājās” varonis Kevins.
Par kādiem 80% var izmantot kartes, bet pilnībā atteikties no skaidrītes vēl nesanāk.
A kas Latvijā čajs nav jāatstāj?
Neesmu līdz galam iedziļinājies kā tas darbojas, bet dažās vietās čaju var pierēķināt pie gala rēķina un apmaksāt ar karti kā ierasts.
Vairāk izākstās pēc tendenciozas preses relīzes tautas viedokļa virzīšanai, lai vieglāk tiktu pieņemts banku lobētais likums, par skaidras naudas aprites ierobežošanu ;)
Vēl nav skaidrs, kam bezkaidru naudu vairāk vajag – bankām vai VID :)
Kas pie velna? Ar ko bezkontakta kartes ir sliktākas? Šis te nav nekāds pētījums bet reklāma bezkontakta kartēm.
Par tiem procentiem “37 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem makā nav skaidrās naudas vai ir reti.” varētu padiskutēt – jo varētu to arī vienkāršot to uz to, ka naudas nav vispār – jo nu pēc CSP “2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju”
Tāpat visas jaunās kartes lielākoties jau ir piespiedu kārtā bezkontakta (tava iespēja ir tikai neaktivizēt), līdz ar to tur baigi uzsvērt, ka tas ir kaut kāda cilvēku pašu izvēlēta tehnoloģija ar visai nosācīti..
Bet, manuprāt, problēma ir citur – ja valsts nodrošinātu savu banku, kur tās pilsoņi, tad varētu saņemt savu algu un veikt elektroniskos norēķinus, tas būtu saprotams. Šobrīd vienkārši burtiski tiek piespiedu kārtā (līdzīgi kā OIK) sponsorēts konkrēts privāts bizness (lielā daļa par kontu/karšu uzturēšanu ir kaut kādi tugriki, par katru transakciju pārdevēja pusē ir nodevas utt).
p.s. bet nu kādas statistikas ievirzīšana vajadzīgā gultnē bieži vien ir amizanta – rau tvnetā ar ielikta Skanstes tramvaja TNS aptauja, ka 62% rīdzinieki to atbalstot un tad izlasi, ka aptauja veikta 400 cilvēkiem (kas ir 0.06% no rīdzinieku skaita) internetā un sāc domāt par extrapolēšanas algoritmiem..
Nevaru vien sagaidīt brīdi kad norēķināties varēs ar mobilo (NFC). Iespējams, kāda banka jau to piedāvā, bet ne oranžā. Vispār nākotnē būtu forši ja maks vispār nebūtu vajadzīgs, jo tagad ir tā, ka ikdienā nēsājam maku, kurš ir pilns ar plastmasu. Tā jau esmu samazinājis maka saturu līdz 6 kartiņām (tiesības, ID, swed, revolut, maxima, rimi), bet varētu vēl! Pa radio dzirdēju ka drīzumā no maka drīkstēs arī izņemt tiesības…
Latvijā, cik man zināms, ar telefonu var maksāt Citadeles un Swedbank (meklē šo funkciju jaunajā aplikācijā) klienti.
Ja ir android mobilais.. tad arī Rimi karti var nenēsāt līdzi :D + kā jau Kristaps minēja.. Citadele piedāvā daudz bezkontakta risinājumus (mobilais, aproce, uzlīme utt), Swedbank cik zināms tikai ar jauno app.. Diezgan ierobežots tas pasākums.
Domāju ka nevar ja, pirms ieiešanas veikalā, grib apskatīt “savus Īpašos piedāvājumus”!
Swedbank ar mobilo var maksāt tikai tad, ja ir bezkotakta karte, man pagaidām nav, jāpaciešas līdz oktobrim…
Es tā sapratu, ka pie RIMI īpašajiem piedāvājumiem tu tiec ielogojoties automātā ar QR kodu no applikācijas.
KKTK jau pareizi pateica.. atver app, pieejo pie automāta un aktivizē.. vēl otrs variants ir aktivizēt nospiežot atsūtītajā iknedēļas epastā, arī strādā. Android APP pilnā mērā aizstāj fizisko karti.
Paldies, Rimi karte aiziet atvilktnē!
Es ar visām 4ām tikai par bezskaidru naudu. Turklāt ikdienā cenšos vairāk izmantot arī iespēju norēķināties ar mobilo telefonu. Ērti gadījumos, kad karte nav paķerta līdzi. Pats cenšos iepirkties veikalos, kur zinu, ka varēs norēķināties ar maksājuma karti.. nav pat svarīgi bezkontakta vai parasto. Bezskaidras naudas norēķini ļauj pašam vairāk sekot līdzi saviem tēriņiem. Mans nesenākais atklājums bija Rīgā, kafijas automāts ar iespēju norēķināties ar bezkontakta karti.. super!
Kad izdomāsi pārvākties no mammas dzīvokļa uz savu privātmāju, sapratīsi, ka ar skaidrucīti var ietaupīt stipri vairāk par 21%. Un uz ~300k vērtas privātmājas būvniecības izmaksām ietaupījums ir tik liels, ka var paņemt jaunu Behu no salona! :)
Cash is king! :)
Eh, žuļiki un vēl par to lepojas. Nožēlojami!
Kristap, nožēlojami ir tas, ka mums mēģina uzspiest tos 3.5k limitus (lai arī ES teritorijā var darboties ar 10k) to pamatojot ar nez kādiem tik vien argumentiem (lai gan cipars faktiski nabagu līmenī).. Un ja tas sanāks, tad nav tālu arī līdz 1eur..
Kad RD/RS auditā pasaka ka 20mio ir pazuduši, tad atbildīgie ierēdņi norāda, ka nekas neesot pazudis tikai “nevarot izsekot”..
Tieši tā, visādos valsts uzņēmumos zūd ļimoni, bankas skaidri zinot, ka atmazgā bandītu naudu, ņem un skaita, bet mums pelēkajiem par katru simtiņu jāatskaitās. #samērīgums
Reini, es tev absolūti piekrītu, ka RS un citu lielo uzņēmumu šmaukšanās nepalīdz domāt gaišas domas un darīt labus darbus individuālā kārtā, bet nevar arī dzīvot pēc domas “Hei, ja viņi zog, tad zagšu arī es!”. Tāda domāšana nevedīs uz labu.
Kristap, ja par zagšanu, tad pārdomām der arī Skābenes piemērs par māju – pieņemsim, ka esi nomaksājis būvatļaujas nodevu un ej uz veikalu pirkt ķieģeli. Tu samaksā 21% pvnu, kur pārdevējs ir pierēķinājis UIN + sociālos (un nedod dies’ ja ķieģeli ir uzražojis vēl kāds trešais). Tad tu samaksā Saškam par ķieģeļa uzstādīšanu, kas savā tāmē pierēķinājis IIN. Kad māja gatava, sākas epopeja mūža garumā ar NIN. Ja pārdod, tad (izņemot dažus gadījumus) kapitāla pieauguma nodoklis un nez kas vēl..
Līdzīgi arī citās sfērās.
Tā kā jebkam ir pretreakcija un ir samērā jocīgi skatīties uz sajūsmu par kārtējo eirocentu monitoringa sistēmas soli (tehnoloģijai varbūt nav ne vainas un ganjau drīz pietiks varbūt vispār ar biometriskiem datiem, bez plastikāta, bet nu Latvijas kontekstā tas nekas gaišs nav) ..
Par cik man arī plānā tuvākajā laikā māja, tad, lasot daudz visur info un tad parēķinot, arī es esmu nonācis pie Reiņa secinājumiem, tā ka +100! Un VID visatļautība sāk dikti nepatikt..
Kaut vai ne pa tēmu, bet par VID – kases aparāti arī jau otro reizi (divu gadu laikā!!!) jāved pārprogrammēt – vai tas ir normāli!?
Sen jau “mammas dzīvoklī” nedzīvoju. Protams, pilnībā skaidru naudu vēl nav iespējams izslēgt, bet mainot paradumus, vajadzību var samazināt. Tas par ko, Tu (Skābene) runā nav gluži ikdienas darbība.
To jau var teikt par jebkuru aptauju:900-tiem no diviem miljoniem pajautā un rezultātā 75% no iedzīvotājiem piekrīt tādam vai citam viedoklim.Sabiedriskā doma noformulēta un viss ČIKĪ.
Nu igauņiem būs Apple pay… Kāpēc mums ne?
Avots?
https://twitter.com/n26/status/1110892358910902273
Paldies, interesanti.
Nu mums ir nanoūdens, kam mums apple pay!
Kāda tautas apziņa, tādussūdus arī strēbjam. Pazūd tur RS 20mil, nu un? Pat neviens mazais piketiņš. Visiem tas ir pieņemami, pašsaprotami.
Apple eventā kartē bija iezīmēta visa Baltija, tā kā domāju, ka arī mums būs
Atslēgas vārds – apdrošināšana. Jūs varat pirkt par skaidru naudu jebko un neviens neko nezinās… bet, bezskaidras naudas norēķinos būs zinams viss – cik prezīšus nedēļā izmantojat, kādas zāles aptiekā pērkat, cik alkoholu un cigaretes, cik kazino nospēlējat… Un no tā visa būs atkarīga apdrošināšanas polises cena. Vienalga – par ārstniečību, OcTA , vai kāda cita – apdrošinātājam būs zināms gandrīz viss, lai paredzētu riskus…
Doma skaidra. Kā tu domā, kad komentārā aprakstītais reāli jau sāks notikt?