Būšu atklāts – ir patīkami, kad rokās nonāk mantiņa, kura šķiet interesanta bez īpašu papildpreparātu lietošanas vai laika pavadīšanas īpaši izbūvētā noskaņu telpā. Protams, pārspīlēju, tomēr laikmetā, kad visas ierīces kļūst arvien līdzīgākas, katra pozitīva novirze no normas ir apsveicama, vai ne?

Tad lūk – DJI Osmo Pocket (paldies, DJI Latvija). Redzam, ražotājs nespēlē ar mums paslēpes un jau ierīces nosaukumā ieliek hintu mazāk attapīgajiem, ka tas ir kaut kas kabatā bāžams. Jautājums – kas tas vispār ir, un vai ir vērts to bāzt kabatā, pirms tam samaksājot nepilnus 360 eiro?

Sāksim ar uzbūvi un kameras ārējo noformējumu

Osmo Pocket ir kamera ar mehānisku trīs asu stabilizatoru, kuras rokturītī ir iebūvēts ne vien akumulators, bet arī 1″ skārienekrāns, divas vadības pogas un pieslēgligzda, kurā no sāniem var ieslidināt Lightning vai USB-C adapteri (abi ietilpst komplektācijā) savienojumam ar viedtālruni. Ja tavam tālrunim ir micro USB, nāksies aizņemties savietojamu telefonu, lai aktivizētu Osmo Pocket, un tad jau lietot kā patstāvīgu ierīci, iztiekot bez tās papildu funkcionalitātes, ko sniedz lietošana sasaitē ar tālruni (par to mazliet vēlāk).

Kopumā mazās ierīcītes dizains un nostrādātība atstāj pozitīvu iespaidu – stabilizatora mehāniskā daļa un kameriņas apvalks ir veidoti no frēzēta alumīnija, arī roktura daļā izmantotā plastmasa pēc taustes un izskata nekādi nerada lētuma iespaidu. Kā jau piedienas šādai augstas precizitātes miniatūrai ierīcei, sastāvdaļas kopā saliktas nevainojami precīzi, kas, ņemot vērā ražotāja – DJI – pieredzi un reputāciju lidojošu un nelidojošu kameru un stabilizatoru ražošanā, nemaz arī nepārsteidz.

Kabatas Osmo ir matēti melnā krāsā, kas ir labi. Kāpēc? Tāpēc, ka pāris nedēļu ierīces lietošanas pieredze ir apliecinājusi, ka izteiksmīgākā Osmo Pocket rakstura iezīme ir izvelc no kabatas un filmē 4 sekunžu laikā. Un melnais anodizētais alumīnijs ar matēti melno plastmasu piešķir jau tā miniatūrajai ierīcītei cieņpilnu diskrētumu – dažādos pasākumos, kurus bariem vien, žilbinot aizmugurē stāvošajiem acis ar viedtelefonu sešcollīgajiem ekrāniem, filmē drebelīgus video, kuri terabaitiem vien veļas mums pretim no sejasgrāmatas lapām un citiem internetkaktiem. Bet turpat malā stāvi tu. Tev rokā saldējums, atvainojos, nē – Osmo Pocket, kuru neviens tā īsti pat nepamana – mazs, melns un neuzkrītošs. Diskrēts. Jā, droši vien arī tavs video nonāk sejasgrāmatā jūtūbē un vēl sazin kur, taču tas ir savādāks. Nekas nedreb. Tu spēj ar kameru izsekot filmējamam subjektam, neizraisot skatītājos jūrasslimību. Arī tad, kad filmē pats sevi, kadrs līgani seko tavai sejai, vienlaikus ļaujot parādīt arī apkārt notiekošo. Sak, iedzimtība? -Nē, Osmo. Osmo Pocket.

Lietošanas aspekti un īpatnības

Osmo Pocket savā ziņā ir divdabis – pēc tam, kad esam to aktivizējuši, ierīci ir iespējams lietot gan vienu pašu, gan tandēmā ar viedtelefonu. Savā ziņā, sviests, taču šai duālībā ir savs racionālais grauds: ir taču skaidrs, ka telefona krietni lielākais ekrāns dod detalizētāku kontroli pār ierīci, bet iespēja izmantot Pocket bez tā, savukārt, nodrošina lielisko izvelc no kabatas un bliez iespēju.

Taisnības labad jāpiemetina, ka DJI GUI inženieri ir pārsteidzoši labi tikuši galā ar nebūt ne triviālo uzdevumu ietilpināt šodienas mērogiem smieklīgi mazajā 1″ skārienekrānā mūsdienīgas 4K video un foto kameras, plus vēl stabilizatora, iestatījumu saskarni, un, kas īpaši uzteicami – neko pārlieku nesarežģījot. Piemēram, lai arī kā es būtu pieradis pie savas Sony alfas, ir jābūt pilnīgam mazohistam, lai (noliekam malā pieradumu, saprogrammētās funkciju pogas, u.tml.) nosauktu tās izvēlni par lietotājam draudzīgu un intuitīvu. Ar Osmo Pocket saskarni tā nav – bez pārspīlējuma varu teikt, ka, lai apgūtu ierīces pārvaldīšanu, cilvēkam ar viedtelefona lietošanas rūdījumu (jājautā – kuram gan tāda nav) pietiks ar dažām minūtēm, bet pēc pāris pirmajām lietošanas reizēm viss aizies, kā pēc pāris gadiem ar alfu – pilnīgi automātiskā režīmā, nekustinot smadzeņu zobratus, pirksts pats atradīs iestatījumu, kuram vēlamies piekļūt: paslidinām no labās malas – izbrauc uzņemšanas režīmu izvēlne (Photo/Video/Slow-Mo/Timelapse/Pano), un, izvēloties nepieciešamo un paslidinot vēl, varam iestatīt izvēlētā uzņemšanas režīma papildieststījumus, tādus, kā izšķirtspēja un fps, taimlapša ilgums un intervāls starp kadriem, Motionlapse sākuma un beigu kameras stāvoklis, u.tml.; paslidinām no apakšas uz augšu – izveļas ar stabilizēšanu un kustināšanu saistītie iestatījumi; no kreisās puses īkšķi slidinot, nokļūstam foto/videotēkā, kur varam pārlūkot jau uzņemtos attēlus, izmest ārā to, kas nav OK, un iezīmēt ar sirsniņu to, kas ir, kā teiktu igauņi, saiipis.

Varētu jautāt, kāpēc gan vispār nepieciešams viedtelefons, ja reiz filmēt un fotografēt itin labi var arī ar Pocket vienu pašu? Kādas papildu iespējas kļūs pieejamas, ja piekabinām klāt savu viedtālruni?

Osmo Pocket lietošana ar blakusvāģi

Nemēģināšu uzminēt īstos DJI apsvērumus, paredzot miniatūrā stabilizatora lietošanu ar tam pieslēgtu viedtālruni (visticamāk, iebūvētā 1″ radītie grafiskās saskarnes ierobežojumi – maz vietas), un vienkārši norādīšu uz papildu iespējām, kuras nonāk mūsu rīcībā, kolīdz nomainām Pocket pieslēgligzdas vāciņu ar adapteru tālruņa pieslēgšanai. Svarīgākais ieguvums ir pieeja kameras manuālajiem iestatījumiem (aplikācijā tie dēvāti par PRO) – iespēja ar roku iestatīt slēdža ātrumu (tuvājā nākotnē būs pieejami arī kameriņai magnētiski piestiprināmi ND filtri), ISO jutību, ekspozīcijas kompensāciju un baltās krāsas balansu, kā arī video kadra ātrumus, kuri atšķiras no 30 un 60 fps. Protams, reizēm ir noderīgi uzlikt uz ekrāna arī histogrammu.

Lieki piebilst, ka vispār redzēt, ko tu filmē/fotografē lielākā ekrānā ir patīkami, daudz ērtāk ir iezīmēt kameras sekošanas subjektu, un arī iestatīt asumu. Nē, es negribu teikt, ka mazajā iebūvētajā ekrānā to izdarīt nav iespējams, tomēr praksē ar asuma iestatīšanu beztelefona režīmā reizēm gadās nošaut greizi (un to parasti pamanām tikai, aplūkojot uzņemto materiālu lielākā ekrānā).

Labā ziņa ir tā, ka, ja veicam manuālos (PRO) iestatījumus un pēc tam atvienojam viedtālruni, iestatījumi saglabājas un varam tos turpināt izmantot. Sliktā, savukārt, ir tā, ka, kolīdz vēlamies mainīt uzņemšanas režīmu (piemēram, pāriet no video uz foto), neizbēgami nākas iziet no PRO režīma un, lai to atkal aktivizētu, ir atkārtoti jāpievieno viedtālrunis. Tas jādara arī, ja vēlamies, piemēram, mainīt kameras slēdža ātrumu vai jebkuru citu no uzņemšanas iestatījumiem. Osmo Pocket lietošana ar viedtālruni palielina arī pieejamo Motionlapse kameras maršruta punktu skaitu no diviem līdz četriem, tomēr, manuprāt, praksē vienalga nospiedošā vairumā gadījumu izmantosit tikai divus. Tāpat, tālrunis dod iespēju arī kustināt kameru ar virtuāla džoistika palīdzību (ražotājs ir paredzējis arī kameras vadīšanas rullīti kā papildaksesuāru, taču tas šobrīd vēl nav pieejams).

Dārgākais, ar ko maksājam, izmantojot Osmo Pocket viedtālruņa blakusvāģa režīmā, ir lietošanas ērtums – kolīdz tālrunis pievienots, Pocket no ērti ar vienu roku lietojama knubiņa pārvēršas abām rokām turamā pariktē, kuras ievainojamību paaugstina arī tas, ka komplektācijā iekļautais adapters vairumā gadījumu piespiež noņemt telefona aizsargapvalku. Internetā atrodami trešo ražotāju papildaksesuāri, kuru mērķis ir padarīt uzkabi robustāku, un, ja pieķerat sevi vairumā gadījumu izmantojot Osmo Pocket tandēmā ar viedtālrunu, ļoti iespējams, būtu saprātīgi tādu iegādāties.

Kā jau minēju sākumā, viens no spēcīgākajiem Osmo Pocket trumpjiem ir izvelc no kabatas un filmē 4 sekunžu laikā. Un, jā – arī bez tā paliekam, braucot ar viedtālruņa blakusvāģi – šādā scenārijā sagatavošanās filmēšanai aizņems praktiski tikpat daudz laika, cik, izmantojot jau pazīstamos Osmo Mobile vai ne-DJI viedtālruņu stabilizatorus. Tiesa, ierīces gabarītu salīdzinājums joprojām būs vienos vārtos par labu Osmo Pocket.

Osmo Pocket ir gluži svaigs produkts, un, nav šaubu, ka laika gaitā DJI tā funkcionalitāti papildinās – šobrīd vēl nākas sastapties ar Ziemsvētku skrējienā aiz durvīm palikušām lietām, kuru iztrūkums ir visai uzkrītošs – piemēram, ja filmējam par Full HD augstākā izšķirtspējā, var gadīties, ka savā mobilajā ierīcē uzņemto materiālu uzreiz nevarēsit apskatīties par spīti tam, ka telefons ir spējīgs tikt galā ar 4K@60fps – nākas ņemt telefonu nost, sameklēt tālrunim piemērotu SD kartes adapteru, un tad importēt to tālruņa atmiņā (jopcik – es taču gribu tagad-un-tūlīt…). Ķēpīgi, bet, kā varam lasīt DJI forumā, atjauninājums jau ir izstrādes stadijā un netālā nākotnē šāda iespēja parādīsies. Atļaušos izteikt minējumu, ka varēsit pa tiešo saglabāt no DJI Mimo tālruņa atmiņā tādas izšķirtspējas video, ar kādu jūsu tālrunis ir spējīgs tikt galā no dzimšanas.

Vēl viena lieta, kuru vēlētos sagaidīt reizē ar atjauninājumiem, ir iespēja iestatīt video krāsu profilu – šobrīd šādas iespējas nav, bet, skatoties DJI dronu virzienā, īsti neredzu iemesla ar laiku neparādīties iespējai izvēlēties kādu plakanāku D-Log vai D-Cinelike profilu arī Pocket kamerai – kā nekā, tas pavērtu plašākas krāsu korekcijas iespējas pēcapstrādē.

Bilde un skaņa

Skaidra lieta, ka runāt par kameru, nepieminot tās sniegto foto un video kvalitāti, būtu visai dīvaini. Jāsaka, kā ir – attēla kvalitāte ir lieliska tāda izmēra un cenas kamerai.

Protams, zirgu barojot ar akmeņoglēm, lokomotīvi neiegūsim – būtu lieki prasīt no Osmo Pocket 1/2.3” CMOS sensora pārpasaulīgu piecdesmittūkstošeiro PhaseOne 15 stopu dinamisko diapazonu, tomēr attēla kvalitāte ir vairāk, nekā pietiekama, ja iemetam svaru kausos ticamāko Osmo Pocket uzņemtā materiāla pielietojumu – sejasgrāmata, jūtūbe un instagramma. Pret Sauli uzņemtie, saulrieta u.tml. plaša apgaismojuma diapazona attēli – nē, šis uzdevums var izrādīties par grūtu (un tas ir tikai un vienīgi normāli).

Pocket kameras 80° skata leņķis ir mazliet šaurāks, nekā ierasts aktīvā dzīvesveida kameru pasaulē, un tas ir labi – pasaule šādi izskatās ierastāk un Pocket spēja pašam sekot līdzi izvēlētajam subjektam ar uzviju kompensē vajadzību ķert plašāk.

Attēla trokšņa ziņā brīnumus gaidīt ir lieki – maza kamera ir un paliek maza kamera, un ar Osmo sniegumu varēsit būt apmierināts līdz 400 ISO. Pie 800 ISO un augstākas jutības attēla trokšņus vairs nevarēsit ignorēt, bet iestatījumi virs 1600 ISO ir tikai mārketings un izmantojami pilnīgas bezizejas situācijā. Protams, būtu negodīgi šai ziņā ko pārmest DJI – ir lieki prasīt no kompaktkameras ko vairāk.

Savelkot vienkopus – līdz 400 ISO ir OK, 800 ISO – kameras spēju robeža, saglabājot akceptējamu trokšņa līmeni, 1600 ISO un augstāk – tikai izmisuma gadījumiem. Protams, ka iespēja saglabāt foto DNG formātā ir apsveicama.

Par video – visām kameras 30fps video izšķirtspējām ir iespējams iestatīt divas kvalitātes pakāpes – Fine un Superfine. Iestatot Superfine, parādās brīdīnājums, ka filmējot kamera uzsils un, varu apstiprināt, ka tas tiešām tā ir. Es gan neesmu mēģinājis ar nodomu uzņemt supergarus kadrus, taču normālā lietošanas scenārijā nenācās sastapties ar situāciju, kad kamera izslēgtos pārkaršanas dēļ, un arī internetā šādu ļaužu cepienu nemana – atliek uzskatīt, ka viss OK.

Superfine nozīmē to pašu izšķirtspēju, bet ar paaugstinātu bitreitu, piemēram, HD Fine ir aptuveni 24,85 MBit/s, kamēr HD Superfine – 30,71 MBit/s (4K@30FPS attiecīgi – ap 80 un 88 MBit/s). Maksimālais datu plūsmas daudzums Osmo Pocket video ir pie 4K@60fps – 100 MBit/s.

Ja nu kādu interesē, Pocket uzņem video YUV 4:2:0 8-bit, H.264 kodekā, ITU-R BT.709 krāstelpā.

Atšķirībā no salīdzināma izmēra kamerām ražotāja dronos, Osmo Pocket nav iespējams iestatīt attēla asināšanas, kontrasta un piesātinājuma algoritmu agresivitātes līmeni un, jāsaka, ka šī produkta gadījumā tie ir diezgan nikni – dažam neuzķīlētu bilžu cienītājiem liksies pārsālīts, bet lielumlielajam vairumam Osmo Pocket mērķauditorijas, domājams, tieši tā, kā vajag – ir smuki un var uzreiz karināt tīmeklī.

Par skaņu rūpējas divi iebūvēti mikrofoniņi, kuri, darbojoties tandēmā, cenšas samazināt nevēlamo fona troksni. Ja lietojam Osmo Pocket kopā ar viedtālruni, varam skaņas uzņemšanas iestatījumus mainīt (Auto, Low, Moderate un Fine). Tā vai citādi, pārstaigumu te nav – ieraksta audio kvalitāti varam novērtēt ar labi vai apmierinoši. Varam teikt arī ciešami vai ir OK, taču teicami vai izcili pavisam noteikti nebūs īstie vārdi.

Paredzot, ka uz Osmo Pocket met aci ne viens vlogeris, DJI ir paredzējis arī 3,5 mm ārējā mikrofona adapteru, kurš pievienojams USB-C pieslēgligzdai (pa kuru ierīci arī lādējam), taču ne ierīces, ne viedtālruna displejā nav iespējams redzēt skaņas līmeņus un veikt detalizētāku skaņas ieraksta iestatīšanu (nākotnē, protams, tas vēl var mainīties).

Papildu garšvielas

Neskaitot jau pieminēto adapteru ārējam mikrofonam, ražotāja piedāvājumā būs (pagaidām vēl nav pieejami) arī citi papildu aksesuāri – piemēram, pamatne – bezvadu adapters, vienlaikus arī foto statīva adapters, ja pieminētais kameras vadības ritenītis, apvalks uzņemšanai zem ūdens un vairāko ar aktīvā dzīvesveida kameru aksesuāriem saderīgi stiprinājumi. Ļoti interesants šķiet arī cilindriskais apvalks ar uzlādēšanas funkciju. Un, jā – ņemot vērā, ka pie 100 ISO iestatījuma normālos dienas apgaismojuma apstākļos kameras slēdža ātrums, pateicoties F2.0 gaismaspējas objektīvam, ir ap 1/400-500s, arī ND filtri plūdena video cienītājam būs nepieciešami.

Ar ko skrienamies?

Jājautā – ar ko tad īsti konkurē Osmo Pocket? Pilns tīmeklis ir ar aprakstiem un video, kur Osmo Pocket tiek salīdzināts ar GoPro Hero 7. Ciktāl tas attiecas uz attēla kvalitāti, šāds salīdzinājums, iespējams, arī ir pieņemams – lai arī ko par to neteiktu GoPro mārketings, Osmo Pocket mehāniskais stabilizators tomēr pārspēj Hero 7 Black digitālo risinājumu, pie tam, nodrošina arī funkcijas, kuras GoPro nav un nevar būt – Active track, Face track un Motionlapse.

No otras puses – lai arī Osmo Pocket neatstāj trauslas un vārīgas ierīces iespaidu, man nav ne mazāko izlūziju par tā spējām veiksmīgi pārciest ko daudz skarbāku par vienkāršu vizināšanos ar velosipēdu – nav pamata šaubīties, ka aktīvā dzīvesveida kameru fiziskās izturības slieksnis ir augstāks.

Esmu pārliecināts, ka patiesais Pocket konkurents ir viedtālrunis (precīzāk, tā kamera) – kā nekā, DJI ir jāpārliecina, ka ir vērts nēsāt līdzi, lai arī ne lielu un ne smagu, bet tomēr vēl vienu ierīci. Un te nu jāsaka, ka visa atšķirība slēpjas tieši kameras stabilizācijas un kustināšanas mehāniskajā risinājumā – ja Osmo Pocket foto un video sniegums ir pielīdzināms laba viedtālruņa kameras spējām, tad būtiskākais uzlabojums ir tieši stabilizētais kadrs. Un, tā ir patiešām būtiska atšķirība. Ticiet, jūsu ģimenes videotēka, Youtube kanāls vai video blogs, pateicoties Osmo Pocket, kļūs krietni baudāmāki.

Nē, tā nav profesionāla kamera, un tāda tā arī nav domāta. Bet – jūsu video pēkšņi izskatīsies daudz profesionālāki.

Kas pietrūka (mīnusi)

  • savienojumā ar viedtelefonu visa uzkabe kļūst samērā neveikla;
  • bez viedtālruņa starpniecības nav iespējams piekļūt manuāliem kameras iestatījumiem;
  • (šobrīd) nav iespējams izvēlēties attēla krāsu profilu;
  • lietojot bez viedtālruņa, reizēm gadās kļūdīties, iestatot asumu;

Kas patika (plusi)

  • mazs;
  • nodrošina teicamu stabilizāciju;
  • gatavs lietošanai ļoti īsā laikā;
  • Active track un Face track funkcionalitāte;
  • Motionlapse uzņemšanas režīms;
  • diskrēts – mazāk traucē/tracina apkārtējos, kā viedtālrunis vai lielā kamera

11 komentāri

  1. Sejasgrāmatas DJI Osmo Pocket forumi gan pilni ar sūdzībām par lielākiem, mazākiem vai pavisam kritiskiem gļukiem. Taču tas mani neatturēja no iespējas sagādāt sev dzimšanas dienas dāvanu. 28.decembrī no dji.com pasūtīts un šorīt jau savā ārzemju ofisā kurjers atnesa uz gaišzila šķīvīša ar zelta maliņu (ok, ok… nebija zelta maliņa un… jā, arī šķīvīša nebija). Izņēmu no kastes (sasodīti hermētiski iepakots), piespraudu pie telefona (vajag aktivizēt), ieliku atmiņas karti, nokalibrēju gimbal (kā tas būs latviski?) un ar to darbadiena beidzās. Gaidīšu brīvdienas lai izmēģinātu darbībā.
    P.S. Pagaidām pārsteidza divas lietas, kuras, noskatoties -padsmit YT review, nevarēja līdz galam saprast:
    1) izmērs (mazāks, nekā biju sagaidījis)
    2) izmantoto materiālu kvalitāte
    P.P.S. Gaidīšu Kristapa viedokli no “kaujas lauka”.
    P.P.P.S. Kristap! Uzliec ruletē par mani 5$ uz ciparu “17” ;)

      • „Cipars” ir grafiska zīme skaitļa pierakstīšanai, piemēram, arābu cipari (0, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9), romiešu cipari ( I, II, III, IV, V, VI u. c.).

        „Skaitlis” ir jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu un ciparu kopu, piemēram, 100 (simts) ir trīsciparu skaitlis.

  2. Šis patiesībā bija ļoti gaidīts gājiens no DJI ņemot vērā ka Removu K1 jau drusku pagrieza pogas OSMO līnijai.

  3. ND filtri palīdz turēt plašāk vaļā diafragmu, vienlaikus nepāreksponējot. nu tur tādi kadri ar mazu/mazāku asuma dziļumu spilgta apgaismojuma apstākļos. es tik mēģinu iztēloties, kas domāts ar plūdenu video?

    ps par alfas interfeisu ir tik daudz žēlabu, ka jādomā – sony ir lieliski inženieri, bet ui specu viņiem tur nav bijis.

    • -Ja Pocket apskata ietvaros (sorr, piemirsu laikam pieminēt) – nē, šai kamerai nav iespējas mainīt diafragmu.

      -Par ko es domāju ar “plūdenu” – ND filtra loma video kamerām ar tik īsu fokusa attālumu un maza (fiziski) izmēra matricu ir vairāk ieviest nosacīti dabisku kustības izsmērējumu kadrā (tradicionālā pieeja ir 180° shutter angle, kas nozīmē, ka kadra ekspozīcijas ilgums ir 2X no fps (piem., pieņemot, ka gala prod. būs 25fps taimlainā, 1/50s, par konceptu daudzkur netā, piem, te: https://www.red.com/red-101/shutter-angle-tutorial )). Ir kino industrijā bijuši arī citi keisi, piem, “Glābjot ierindnieku Raienu” ir filmēts ar 45° s.a. (https://cinemashock.org/2012/07/30/45-degree-shutter-in-saving-private-ryan/) – mākslinieciskais efekts/mērķis ir ieviest zināmu trauksmainības, saraustītības “garšu” kadrā.
      Resp, šāda tipa kamerām nekādas rotaļas ar asuma dziļumu nesanāk – visa jēga ir izvairīties no video, nosacīti, raustīšanās, vienam absolūti asam nomainot citu.

      -Par Sony: gadiem ilgi lietojot, protams ir pierasts un apgūts, bet šī izvēlne pilnīgi noteikti nav starp lietotājam draudzīgākajām. Ja atceramies vēsturi, tad tieši tā Sony pazaudēja mūzikas industriju, kas Walkman ziedu laikos gulēja viņiem pie kājām – nespēja izstrādāt lietotājam pieņemamu softu, mūzikas tirgum digitalizējoties. Nu, un plus vēl Everestu augstā arogance, tupi bīdot ar mp3 konkurējošu, ne ar ko citu pasaulē nesavietojamu atrac formātu.

    • Protams, Jūsu teiktais par ND un asuma dziļumu arī ir tiesa, taču mazajās kamerās šādā veidā ne par kādu mākslinieciski nozīmīgu bokē runāt īsti nav vērts (ne velti telefonos portreta režīmu iegūst ar digitālām, ne optikas, metodēm).

Ir ko teikt?