Pirmo reizi redzēju ziemeļblāzmu, kad man bija 6 gadi. Kad kāds no mājas iedzīvotājiem pamanīja zaļganīgas gaismu spēles debesīs, tad traucās pa kāpnēm, klauvējot pie kaimiņu skolotāju durvīm (dzīvoju skolotāju mājā, t.i., kur mitinājās skolas skolotāji, un tas bija dziļos Latvijas laukos). Tā mēs ar māsu, mammas apģērbtas (lielā ātrumā) metāmies laukā uz ceļa pusi, pie meža, kur nespīdēja ielu apgaismojums un kur jau bija sapulcējušies citi, vērāmies krāsainajās debesīs. Atceros, ka toreiz lielu pārsteigumu nejutu, jo nebija ar ko salīdzināt (mazākas vai lielākas, vai krāsainākas ziemeļblāzmas… iepriekš nebija) – skatījos, un man patika, vienkārši patika. Atceros, ka bija auksti, sniegs līdz ceļiem, netālais mežs tumšs, mēs visi  –  kaimiņi – sadrūzmējušies stāvam un veramies debesīs. Vai man toreiz ausīs skanēja mūzika? Hmm, neatceros, laikam jau nē (kaut gan vecāki man muzikāli, pati spēlēju klavieres…), nē, nekā tāda nebija… Bet tagad…, dzīvojot pilsētā, ilgojos pēc šiem skatiem. Pirms pāris gadiem Rīgā no balkona skatījos vārgu ziemeļblāzmu (bija pat redzama, neskatoties uz pilsētas gaismām), un tad nodomāju – es gribu redzēt un sajust to no jauna. Un kaut kādā veidā šis koncerts atsvieda mani atpakaļ manās bērnības atmiņās, klausoties šo skaņdarbu, es saņēmu to vai gandrīz to, par ko biju sapņojusi pirms pāris gadiem – vai tās radītās skaņas bija tuvu realitātei? Uz to nekad neviens nespēs atbildēt, jo galu galā – tas taču ir mākslīgais intelekts.

Klausieties paši, domājiet paši… (Nepacietīgajiem tik pateikšu, ka skaņdarba atskaņošana sākas ap 25. minūti)

To ir vērts vispirms noklausīties un tad jau pieķerties pašam galvenajam – kāpēc es par to runājam vietnē, kas apskata tehnoloģijas! Tāpēc ieskatīsimies preses relīzē, kas saistīta ar kādu grandiozu pasākumu Vīnē, kuru šo rindu autorei bija tas gods apmeklēt klātienē.

Dabas varenības un tehnoloģiju apvienojums jau sen ir nodarbinājis daudzu zinātnieku prātus. Lai tehnoloģijas spētu paveikt aizvien vairāk, notiek nemitīgs darbs, un viens no galvenajiem attīstības virzieniem ir mākslīgais intelekts (MI), pie kura strādā arī uzņēmums Huawei. Lai demonstrētu jaunā Mate 20 Pro tālruņa ievērojamās mākslīgā intelekta iespējas, pasaulslavenu mākslinieku komanda uzņēmās radošu izaicinājumu – izmantot tālruņa iespējas, lai notvertu gaismas skaņu. Šajā projektā tehnoloģijas tika apvienotas ar mākslinieciskumu, lai pārveidotu ziemeļblāzmu par kaut ko nedzirdētu – gaismas simfoniju “Gaismas skaņa” jeb “Sound of Light”. Tās pirmatskaņojums notika 28. novembrī, Vīnē, slavenajā Brāmsa zālē.

Lai ierakstītu gaismas skaņu, par filmēšanas vietu tika izvēlēta Tromso pilsētiņa Norvēģijā, savukārt notvert šo fantastisko dabas parādību pieteicās fotogrāfu aprindās zināmais ziemeļblāzmu ķērājs Hjētils Skūgli (Kjetil Skogli). Pēc ziemeļblāzmas gaismu iemūžināšanas kamerā viņš visus materiālus nosūtīja godalgotajam komponistam Markam Seifricam (Mark Sayfritz), kurš, strādājot ar īpaši izgatavotu MI sistēmu, izveidoja simfoniju balstoties uz uzņemtajiem ziemeļblāzmas attēliem. Visbeidzot, kad skaņdarbi tika pabeigti, tie tika nosūtīti izcilajam diriģentam un komponistam Džeimsam Šērmenam (James Shearman). Viņš izveidoja “Gaismas skaņas” skaņdarba aranžējumu orķestrim, kas visbeidzot tika atskaņots Brāmsa zālē Vīnē.

Parasti, lai apstrādātu visus mūzikas elementus, iepriekš bija nepieciešami jaudīgi datori, taču ar iebūvētās MI sistēmas atbalstu projekta komanda spēja pārvērst Mate 20 Pro tālruni par nākamās paaudzes datoru. Lai uzsāktu projektu, inženieriem tika lūgts izveidot unikālu MI sistēmu, kas būtu apmācīta atpazīt un analizēt dažādas gaismas īpatnības, un pēc tam tai tika iemācīts pielāgot dažādus mūzikas elementus ziemeļblāzmas video. “Mākslīgais intelekts jau ilgi bijis Huawei pētniecības un attīstības prioritāte. Tas ļauj sasniegt tādas lietas, kas iepriekš nebija iedomājamas, un “Gaismas skaņa” precīzi atspoguļo šo ideju, saka Jaņmins Vans, Huawei Consumer Business Group Centrālās un Austrumeiropas un Ziemeļvalstu reģiona prezidents.

Lai cik skeptiska es nebūtu par pašu skaņdarba radīšanas procesu, mazliet nepameta sajūta, ka cilvēka ietekme radīšanas procesā ir dominējusi. Jā, pavadošajā video tika attēloti teju vai Matrix filmas slavenās cipariņu rindas, to grafiskās analīzes un digitalizēta ziemeļblāzma šķērsgriezumā. Tomēr skaņdarbs nedaudz atgādināja soundtreku no kādas nedaudz alternatīvas Holivudas filmas ar stingri izteiktu Džeimsa Šērmena, kurš pielicis savu roku teju vai 100 Holivudas filmām, rokrakstu.

Nobeigumā man gribas teikt, ka Huawei ļoti cenšas radīt pozitīvu kompānijas tēlu. Grandiozs pasākums Vīnē, vienā no Eiropas smalkākajām koncertzālēm, 20 Eiropas valstu labākie tehnoloģiju žurnālisti un apskatnieki.

Tā ir tāda savdabīga un ļoti dārga sajūtu buķete, kādu parastajam mirstīgajam ir grūti nopirkt pat par lielu naudu. Un es to izbaudīju; es to spēju izbaudīt, kamēr man neviens nesāk teikt, cik pozitīvi vai nepozitīvi es drīkstu rakstīt savus apskatus!

  • Ivars

    Nesatraucies, ko Tev stāsta par pozitīviem vai negatīviem apskatiem. Apskats vienmēr būs subjektīvs. Tie, kuri grib maksimāli objektīvi, lai lasas tehnisko specifikāciju. Nebūs jāvaid par stilu, žargonu utt. Bet Tu jau tāpat nesatraucies :)
    Par šo skaņdarbu – ok, AI ir labs, bet cilvēka intelekts tomēr labāks – skat. Ešenvalda multimediālā simfonija “Ziemeļu gaisma”.
    https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/51241/eriks-esenvalds.-ziemelu-gaisma.-pirmatskanojums