Stiprinot pozīcijas mākslīgā intelekta jomā, Lattelecom sadarbībā ar inteliģento tehnoloģiju uzņēmumu APPLY izstrādājis Baltijā pirmo tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīku CLAARA. Tas reālajā laikā apkopo vairāk nekā 220 000 Latvijas mājsaimniecību statistiku, sniedzot līdz šim precīzākos reklāmu datus par iecienītāko TV kanālu skatījumiem uzreiz pēc to parādīšanās ēterā. Reklāmdevēji statistikai tiešsaistes režīmā var sekot interneta vietnē Claara.lv – ērtā un pārskatāmā veidā.
“Lattelecom jau vairākus gadus strādā pie mākslīgā intelekta potenciāla apzināšanas un izpētes, attīstot jaunus pakalpojumus gan klientu servisā, gan biznesa risinājumus. Pērn prezentējām pirmo klientu atbalsta robotu latviešu valodā Anete, savukārt šogad ieviešam jaunu risinājumu TV satura un auditorijas analītikai, kas garantēs precīzāku un ātrāku lielo datu apstrādi,” norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots.
CLAARA ir mākslīgā intelekta risinājums, kas datus apstrādā, izmantojot videoredzi jeb algoritmu, kas spēj patstāvīgi noteikt reklāmu televīzijas kanālos, atrast līdzības citās reklāmās, piesaistot tās konkrētai nozarei. CLAARA atpazīst reklāmas vienlaicīgi vairākos desmitos kanālu, spējot vienā stundā apstrādāt līdz pat 90 stundām TV satura.
Līdz šim TV reklāmu skatījumi analizēti, par pamatu ņemot aptuveni 400 mājsaimniecību izlasi, kas ir mazāk nekā piectūkstošā daļa no visām Latvijas mājsaimniecībām. Savukārt CLAARA aptver 550 reizes lielāku auditoriju, apkopotā veidā sniedzot datus un auditorijas statistiku par TV skatījumiem konkrētos kanālos konkrētos laika periodos. Papildus reklāmas atrādījumu uzskaitei, CLAARA reālajā laikā analizē tos kontekstā ar auditorijas datiem ar līdz pat 99% precizitāti, kas ļauj maksimāli tuvu realitātei izvērtēt reklāmas sasniegto auditoriju.
“CLAARA kā mākslīgā intelekta un lielo datu apvienojums nodrošinās bezprecedenta precizitāti TV datos, kas ir nepieciešama caurspīdīgai tirgus attīstībai un godīgai konkurencei. Produkta galvenais uzdevums ilgtermiņa attīstībā ir piedāvāt vēl plašākas iespējas, ko var sniegt lielie dati,” uzsver Krists Avots.
Interneta vietnē Claara.lv iespējams uzzināt reklāmu skatījumus un sasniegto auditoriju, salīdzināt savu un konkurentu reklāmas klipu, sekot to aktivitātei TV kanālos, aplūkot precīzu sadalījumu starp kanāliem un skatījumu biežumu dažādās diennakts stundās. CLAARA lietotājiem pieejams plašs reklāmas klipu arhīvs, kā arī reklāmdevēju un skatītāko reklāmu topi.
tie nav reklāmu skatījumi, tie ir rādījumi. līdz debīlismam garie reklāmu bloki tiek ignorēti taisot jaunu dzērienu vai apmeklējot labierīcības. Klāra PR BS.
Interesanti, vai tas anāl-līzes rīks prot piefiksēt, cik procentos gadījumu reklāmas laikā TV tiek izslēgta skaņa vai arī skatītāji aiziet pačurāt vai uzsmērēt kādu sviestmaizi? Idioti…
nav idioti. aģentūras maksā lielu naudu par mēdiju datiem no 400! pīplmetriem – tas vispār ir kautkāds 18tais gadsimts. šis – salīdzinot, protams, ir kosmoss. skaidrs, ka mums to nevajag, bet nozarei – nenormāli vērtīgs analīzes rīks.
Manis pēc tā nozare vispār varētu iet nošauties. Analīzes rīks būtu vērtīgs, ja atspoguļotu to, cik REĀLI cilvēki pievērš uzmanību šīm reklāmām. Taču reklāmisti ir slimi un dzīvo kaut kādā paralēlā pasaulē, iedomājoties, ka reklāmu tiešām kāds SKATĀS un zīmolus kāds MĪL! Pat, ja tu ieliec tādam reklāmistam ar bomi pa pieri, viņš joprojām tic savām mantrām un saka, ka tas tā nevarot būt, jo tas runājot pretī teorijai (no konkrēta gadijuma dzīvē).
teikšu godīgi (jo visu mūžu šajā nozarē darbojos): lielākā daļa skatās, mīl un skrien pirkt. āmen. Ja tu tā nesdari, tad TU dzīvo paralēlā pasaulē.
Keyword: (jo visu mūžu šajā nozarē darbojos)
Nezinu tādu NEVIENU. Ja nu vienīgi daži nekritiski un naivi penši paķeras uz televeikalu mēsliem. Palasi tak, cilvēk, ko raksta, paklausies, ko saka! Piemēram, mana sievasmāte, gados vecāks cilvēks, labprāt izmanto lielveikalu drukāto reklāmu, lai izmantotu atlaižu piedāvājumus, bet TV un radio reklāmu lād no panckām ārā tādiem vārdiem, kādus es pat dzērumā lietoju reti. Tu vienkārši meklē attaisnojumu savai nožēlojamai eksistencei, kas balstās uz dažādu krāmu iesmērēšanu cilvēkiem. Konkrētais gadījums bija tādā nelielā pulciņā ar vienu diezgan augsta ranga reklāmas menedžeri, kura principā nespēja pieņemt situāciju, kuru minējām mēs VISI – proti, ka katram no mums ir vairāki zīmoli, kuru reklāmas ir tiktāl pieriebušās, ka pilnīgi noteikti neizvēlētos konkrētās preces vai pakalpojumus. Tas tā nevarot būt un viss. Ja es būtu ķeizars, es vispār reizi gadā izsludinātu tautai par prieku 3 dienu neierobežotas medības uz reklāmistiem – uz tām sugām, kuru produkti zog mūsu laiku un citus resursus neatkarīgi, vai mēs to vēlamies, vai nē.
kāds man jāmeklē attaisnojums kam? es netaisu reklāmas.
nekad nesaki nekad. tu pats vari neapzināties, bet kaut ko esi pircis reklāmas iespaidā.
tv=kompis.
kur problēmas zināt, ka skaļrunis izslēgts?
ja ir kameras un sensori, var noteikt vai un cik tur sēž.
galvenais – lai ir pieslēgts netam.
neviens tevi tv iekšā nelaidīs ar savu analizatoru bez ražotāja atļaujas un ekskluzīvas katra lietotāja piekrišanas. beidz fantazēt.
ražotājs pats var vākt un tirgot datus, kāpēc kāds jālaiž iekšā.
Nu fsjo – Klāra zina ka man nav TV :o
Lielāks noiets būtu sistēmai, kas no TV un datoriem iztīra reklāmas pa tīro.
Beidzot no 18.gs. ieejam 21.gs . Cik no šeit esošajiem komentētājiem ir kādreiz aizpildījuši jebkādu anketu par tv skatīšanās paradumiem? Tas ka TNS izmanto (es pat teiktu absolūti neprecīzus un intuīciju balstītas) anketas, šis ir salīdzinājumā ar viņiem kosmoss. Un tas, ka varbūt vēl nav demogrāfijas šinī rīkā tikai liecina, ka claara ir fokusējušies uz mājsaimniecībām (turklāt, kā paši autori saka – 200tk), kas priekš tāda TNS tāpat ir kosmoss..
Man gan vairāk interesē – vai kāds ir “dzīvē” redzējis tās TNS mājsaimniecību atsekošanas kastes?
Cik es rinķī esmu vaicājis – neviens šādas nav redzējis, kas liecina, ka ne manā paziņu lokā ne arī manu PaziņuPaziņu lokā nav neviena TanteBauskā :D
Ideja apsveicama un šķiet, ka arī dzīvotspējīga.
es redzējis un zinu dažus, kam tāda ir. tobiš – tā nav urbāna leģenda.
sūds gan pilnīgs!
hmm… mana mājsaimniecība nav pieritusi, ka kāds apkopo tās statistikas.
nez vai var aizliegt? kā to traktētu datu direktīva?