2013. gada novembrī Minhenes pilsētas dome pabeidza ilgstošu pārejas procesu uz brīvās programmatūras izmantošanu. Lēmums atteikties no slēgtā koda un dārgajām Windows un Microsoft Office programmām tika pieņemts 2003. gadā.
Minhenes pilsētas dome sākotnēji plānoja Linux izmantošanu turpināt, bet šī gada sākumā tika lemts par ierosinājumu tomēr atgriezt visus 29 000 domes izmantoto datoru pie Windows līdz 2020. gadam. Minhene atteiksies arī no Thunderbird e-pasta klienta un LibreOffice izmantošanas, dodot priekšroku Microsoft Office.
Zīmīgi, ka Microsoft pārcēla savu reģionālo ofisu tieši uz Minheni 2016. gadā, kad arī sākās Minhenes pilsētas domes darbinieku neapmierinātība ar Linux un bezmaksas ofisa programmatūru. Sagaidāms, ka aptuveni 29 000 datoru pārcelšana atpakaļ uz Microsoft programmatūru izmaksās tuvu pie 100 miljoniem eiro.
Minhene ir viena no pirmajām Eiropas pilsētām, kuras varasiestādes pilnībā pārgājušas uz brīvo programmatūru un pateicoties tam, ieekonomējusi miljoniem eiro no pilsētas budžeta. Aprēķini rāda, ka 2013. gada nogalē ekonomija bija pārsniegusi 10 miljonu eiro robežu un turpmāk šis skaitlis tikai pieauga, jo brīvajai programmatūrai nav nepieciešami ikgadēji licencēšanas maksājumi vai maksas jauninājumi. Pēc sagatavošanās, plānošanas un personāla apmācībām pilsētas varas iestādes sāka plānveidīgi savos birojos nomainīt Windows NT pret pašu izstrādāto Linux distribūciju LiMux. Šī procedūra ilga 10 gadus.
Minhenes pašvaldība nespēj atteikties no Microsoft piedāvājuma
Visi ir opērkami
MS nevar pieļaut tādus izlēcējus – iedomāsies, ka paši zin ko grib, paši var un paši izdarīs.
Tas ir 3333Eur uz vienu datoru? Dārgs office….
Problēma ir atbalstā, MS piedāvā pilnu paku ar savietojamu softu un atbalstu. Reizēm cenai nav nozīmes, ja tiek paralizēts darbs.
haahhaa….. nez kādu tad softu minhenes domes darbiniekiem vajag, ja tas nav savietojams ar Linux? Droši vien visi domes webi izmanto activex scriptus… un vajag darbināt ie5.5 :D…
Nevaru iedomāties softu kas būtu vajadzīgs domes darbiniekiem un kas nebūtu pieejams Linux.
Ar atbalstu tas pats…. Ja izmaksas samazinājās visus gadus kad Linux, tad par kādu atbalsta trūkumu var runāt..?
Ja būtu atbalsta trūkums, tad būtu augstas cenas un nebūtu iespējams ieekonomēt…
Nav viss tik rožaini ar to Open Office un Libre Office. Ja vajag kādu līgumu saskaņot ar citu personu, kas lieto MS Word ar visiem track changes, tad ir auzas!
Breigās pat nevar noņemt teksta iekrāsojumu, vai arī vienam teksts ir uz 2 lapām, bet otram uz 3 lapām. Un nevar normāli piedzīt tā, lai abi var izprintēt pilnīgi vienādus eksemplārus!
Grāmatvežiem ar ekseļiem tur arī visādi brīnumi lien ārā!
Visa šī atvērtā padarīšana skaista ir tikai teorijā.
Praksē tas ne velna nestrādā.
Kā arī slavinātāji parasti nepiemin tādas lietās, kā savietojamība, darbinieku apmācīšana, un uzturēšana, kas parasti sagādā lielas problēmas. Arī Latvijā ir zināmas pāris valsts iestādes, kas centās pāriet uz atvēto un pēc 3 gadiem pasūtīja to visu teoretisko skaistumu pupās.
jājājā, vienmēr viss ir slikti.
iestādes māk vai nu nopirkt visdārgāko, vai pasūtīt pupās atvērto.
nu, kas tad traucēja reportēt sastaptās problēmas, vai pat pielabot un padalīties? kopumā tas vienalga būtu lētāk, kā maksāt emesam.
par savietojamību ir vienkārši – valsts pārvalde izmanto openofisu un ja jums tur ar ms ofisu kautkas izskatās citādāk, nu ko, uzinstalējiet openofisu un izdrukājiet, kur tad problēma.
beigās tas ms lobijs aiziet neganti tālu – cilvēki ir tā apmācīti tik pamatīgi, ka to, ko var nopublicēt htmlā, viņi tupi uzraksta ms wordā neizmantojot pilnīgi neko no worda iespējām kā vien uzliek fontu un tad nopublicē to.
Ikdienā lietoju, gan Open Office, gan MS Office. Ja man vajadzētu salīdzināt šos abus rīkus ar celtniecības bormašīnām, tad MS Office būtu no (Hilti, Dewalt vai Makitta) instrumentu plaukta, bet Open Office tuvāk (Jasper, Skil, Rebir) galam. Izborēt caurumu vai ieskrūvēt skrūvi var ar visiem, bet ja tev dienā jāizborē 1000 caurumu, tad ātri sapratīsi, ka Jasper un skil instrumenti tev nav īsti piemēroti, jo tie ir DIY līmenī, kas nav īsti domāti ikdienas hardcore darbam, kur katra sekunde ir no svara.
mums te nav nekāda it lielvalsts un protams, beigās vienīgā izeja ir pirkt komerciālu produktu. vienīgi man kā nodokļu maksātājam ir neomulīgi, zinot cik daudzās vietās ir arī manis apmaksātas licences kas netiek pienācīgi izmantotas. un jā, es nesaku ka opensource ir absolūts labums un ieguvumi, īpaši ar tādu lietotāju bāzi kā valsts pārvaldē. bet jā, es negribu uzturēt tik lielu un tik labi aprīkotu valsts pārvaldi, varbūt par to naudu jau var nopirkt kvalitatīvāku ārpakalpojumu)
Kristapam – jāinstalē kaut kas ir šā vai tā. labi, ka viņi tur neražo dokumentus pilnīgi proprietāros formātos bez brīvajiem vieweriem/rīderiem, mkey.
Nē, tā tas gluži nedarbojas. Ja man kā valsts pilsonim un nodokļu maksātājam būtu jāinstalē kaut kādi Open Office, lai varētu atvērt ierēdņu sagatavotos dokumentus, es tos gribētu sūtīt pupās.
Par laimi arī ar Open Office dokumentus var sagatavot tā, lai tos varētu atvērt arī ar citu ražotāju veidotās ofisa programmām.
taisnība, tas gluži tā nedarbojas. man kā valsts pilsonim un nodokļu maksātājam nav jāpērk kaut kāds komerciāls produkts tikai tāpēc, lai varētu atvērt ierēdņu sagatavotos dokumentus.
Tieši tāpēc ir otrā rindkopa. Vispār ideāli būtu, ja no valsts dokumenti (lasīšanai paredzētie) nāktu PDF formātā. Vismaz nebūtu jākrāmējas ar daudzām nevajadzīgām lietām.
par to jau arī stāsts, ka Latvijas līmenī m$ lobijs ir tik milzīgs (ministru līmenī), ka nav noteikti standarti dokumentu apmaiņā, lai visu realizētu ar bezmaksas risinājumiem. šī pati aina šobrīd redzama Minhenē.
šodien švaki ar lasīšanu. Iedomājies normālu lielu struktūru. Raksta dokumentu 20 juristi, piesaistītas dažadas nevalstiskas organizācijas, darba grupas – viss smuki jākolaborē, komentāri, dažādas versijas, apspriešana, daļa softa vai datu mākoņos, videokonferences – paņem tādu plašāku bildi (turklāt – lai viss visiem vērtos un strādātu, turklāt vienalga – birojā esi vai amerikas otrā krastā) – te opensoursis ir bērnu autiņos – nekas diži nav mainījies 20 gadu laikā.
kāds tam sakars ar lielas organizācijas dokumentu ārējo apriti, komunikāciju ar klientiem? tai jābūt unificētai starp dažādām platformām, pieejamai bezmaksas, proprietārie risinājumi ir tīrs lobijs un uzpirkšana. tavā izdomātajā gadījumā es ieteiktu IBM Lotus Notes! ;)
ārējā aprite ir 5% no redzamā aisberga. bet to ārējo apriti, tiešām, var risināt ar pdfiem – nav universālāka un labāka formāta. print pdf var uztaisīt jebkurš, lai cik dziļi no pakaļas rokas neaugtu.
tomēr jocīgi, ka iesaki tādu vecu mēslu. ne par velti šo https://www.youtube.com/watch?v=Bk1dbsBWQ3k internāc izmet kā pirmo gūglējot pēc lotus notes.
Pag Kristap…. tad labāk lai valsts spiež lietot maksas produktus?
Ja valsts izmanto opensource formātus un produktus, iedzīvotājiem ir iespēja izmantot ko viņi grib.
Bet, ja valsts izmanto slēgta tipa produktus, tad izvēle kļūst ierobežota.
Un lielākai daļai interjekciju ar valsti nevajag Ūber M$ fīčas…
Tas ko es saku, nevajag valsts iestāžu darbiniekus mocīt ar kaut kādiem open source brīnumiem tikai tāpēc, ka kaut kāda nereālākā brīvība un plašas pielāgojuma iespējas, kā arī šķietami bezmaksas tas viss pasākums. Bet tas jau ir par valsts IT atbildīgo lēmums.
Gan ar open source, gan ar Microsoft risinājumiem var sataisīt tādus izejas failus, ko var atvērt jebkurš un ar pašam ērtu/lētu risinājumu. Piemēram, PDF. Vai dokumentu/izklājlapu failus, kam nevajag specifiski MS vai Open Office programmatūru.
valsts iestāžu darbinieku IT prasmes ir nožēlojamas, nav mums normālu kvalifikācijas prasību, tāpat kā nav vienotas IT politikas valsts iestāžu līmenī. un vārds “mocīt” tikai liecina par tavu tendenciozitāti m$ virzienā.
Vārds “mocīt” atspoguļo manu personīgo lietotāja līmeņa pieredzi ar atvērtā koda ofisa programmatūru, kas teorijā izskatās pieņemami, bet praksē ne pārāk.
un tava lietotāja līmeņa pieredze balstās uz? atļauj minēt – no skolas gadiem esi lietojis MS Office un tad pāris-trīs reizes pamēģināji opensource?
Mēģini vēlreiz.
ai nu labi – patīk Tev linux (značit mazohists) – bet nenovēlu to mēslu pat visnožēlojamākajai valsts iestādes tantiņai.
un kad tantiņa pārstās ģenerēt murgus m$ dokumentu formatēšanā, ar kuriem nākas mocīties tiem, kas sadarbojas ar valsts iestādēm?
Tad kad viņai būs iedotas konkrētas dokumentu veidošanas vadlīnijas. Tas ir risināms jautājums.
ir pamatotas aizdomas, ka uzrakstot vadlīnijas, lai dokumenti puslīdz vienādi vērtos vaļā uz dažādām platformām, izrādīsies, ka ar opensource offisu var izdarīt to pašu tikpat labi un tavs teksts par lietotāju mocīšanu reducēsies uz apmācību.
tas ir, Tu gribi teikt, ka ar libreoffisu var sataisīt mazākus murgus? voc jour point???
tu nenovēli “to mēslu” ierēdņiem, es nenovēlu iedzīvotājiem cīņu ar ierēdņu sastrādātajiem sūdiem tevis atbalstītajā “nemēslā”.
Tu tagad esi iespītējies kā āzis: tas par ko Tu runā – tam nav PILNĪGI nekāda sakara ar platformām, bet gan ar atsevišķas ierēdniecības daļas kvalitātes standartiem
es nolaidos līdz tavam argumentācijas līmenim.
ai nu beidz, nevajag nekur laisties – vnk uzmanīgi lasīt: es neredzu kolerāciju nekompetencei ar platformas izmantošanu. Tu mēģini iestāstīt, ka atvērta platforma atrisinās sviestainas situācijas. Neizklausās pašam bik absurdi?
tā bija atbilde konkrētam “argumentam” – “opensource ir mēsls”.
ar garu paskaidrojumu kāpēc.
Man liekas ka VSAA joprojām strādā ar Open Office. Vismaz visi elektroniskie dokumenti nāk rtf formātā, nevis docx.
da nē – tur strādā ar win 3.1 un word perfect :D
Duraks!
The Rich Text Format (often abbreviated RTF) is a proprietary document file format with published specification developed by Microsoft Corporation from 1987 until 2008 for cross-platform document interchange with Microsoft products.
P.S. pieredz liecina, ka poblēmas ar Libre-MSOffice savietojamību ir MS lietotājiem.
P.P.S. Install Ubuntu, abonē Office365, profit!
Kaut kad, dziļā jaunībā, LV valsts līmenī mēģināja RTF noteikt par pamata formātu teksta dokumentiem.
:(
Microsoft atnāca savākt pazudušo avi un pie reizes noslaukt meslus par pazaudēto desmitgadi. Pat vietējo Jūdu jaunā birģermeistara personā atrada. Un kurš teica, ka vācieši prot skaitīt naudu :)
OpenOffice, LibreOffice, bet avrbūt WPS Office vai Polaris Office? Lietojiet, tak, OnlyOffice no SIA Accencio un vērsies ne tikai MS Office dokumenti, bet pat DJVU faili vērsies bez problēmām, turklāt valodu nezināšana netraucēs nu it nemaz!!