2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.
Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
(% no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā)
2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).
Sievietes ir aktīvākas saziņā internetā, piemēram, lietojušas e-pastu, sociālos tīklus, kā arī internetā veikušas telefona sarunas vai video zvanus. Ievērojami biežāk nekā vīrieši sievietes izmanto internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai, kā arī lielāks īpatsvars sieviešu lieto internetbanku.
Savukārt vīrieši nedaudz vairāk nekā sievietes izmanto internetu, lai meklētu informāciju par precēm vai pakalpojumiem, lai lasītu ziņu portālu, avīžu un žurnālu rakstus, kā arī lai iesaistītos sociālajos tīklos profesionāļiem, kā LinkedIn, ibizness.lv, prokontakti.lv. Tāpat lielāka daļa vīriešu lieto internetu, lai lasītu un izvietotu viedokļus par pilsoniskām vai politiskām problēmām, kā arī piedalītos tiešsaistes konsultācijās vai balsošanā.
Iedzīvotāju interneta izmantošanas mērķi
(% no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējos 3 mēnešos)
|
Pavisam |
no tiem: |
|||||
|
sievietes |
vīrieši |
|||||
|
2016 |
2017 |
2016 |
2017 |
2016 |
2017 |
|
|
E-pasta nosūtīšana vai saņemšana |
86,2 |
85,5 |
88,5 |
88,2 |
83,6 |
82,5 |
|
Telefona sarunas, izmantojot internetu, vai video zvani internetā, izmantojot tīkla kameru |
50,8 |
51,5 |
53,0 |
53,1 |
48,4 |
49,7 |
|
Iesaistīšanās sociālajos tīklos |
71,5 |
73,7 |
76,9 |
78,1 |
65,4 |
68,6 |
|
Iesaistīšanās profesionāļu sociālajos tīklos |
… |
7,1 |
… |
6,3 |
… |
8,0 |
|
Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē vai lejuplādēšana |
84,2 |
83,6 |
83,4 |
82,6 |
85,2 |
84,9 |
|
Pašizveidota satura (teksts, attēli, fotogrāfijas, video, mūzika u.c.) augšupielādēšana jebkurā tīmekļa vietnē |
35,9 |
38,9 |
39,1 |
40,4 |
32,4 |
37,2 |
|
Interneta bankas lietošana |
76,1 |
75,3 |
78,1 |
78,4 |
73,9 |
71,7 |
|
Darba meklēšana vai darba pieteikuma nosūtīšana |
… |
19,7 |
… |
19,7 |
… |
19,8 |
|
Informācijas meklēšana par precēm un pakalpojumiem |
74,8 |
70,4 |
74,8 |
69,9 |
74,7 |
70,9 |
|
Preču vai pakalpojumu pārdošana tiešsaistē internetā, piem., eBay izsolēs |
6,9 |
9,6 |
6,9 |
9,8 |
6,9 |
9,3 |
|
Ar veselību saistītas informācijas meklēšana |
48,7 |
52,4 |
61,3 |
64,9 |
34,7 |
38,3 |
|
Ar ceļošanu saistītu pakalpojumu izmantošana, apmešanās vietu rezervēšana |
18,2 |
22,1 |
18,6 |
24,1 |
17,7 |
19,9 |
|
Viedokļu par pilsoniskām vai politiskām problēmām lasīšana un izvietošana mājaslapās |
… |
8,8 |
… |
7,9 |
… |
9,7 |
|
Piedalīšanās tiešsaistes konsultācijās vai balsošanā, lai izteiktu savu viedokli par pilsoniskām vai politiskām problēmām |
… |
6,0 |
… |
5,6 |
… |
6,3 |
Aptaujas dati liecina, ka 2017. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, iedzīvotāju e-prasmes kopumā nav būtiski mainījušās. 65,7 % iedzīvotāju prot pārvietot datnes un mapes, 66,1 % pārvieto uz datoru datnes no dažādām citām ierīcēm, 24,1 % prot izmantot programmatūru elektronisku prezentāciju veidošanai, 15,3 % iedzīvotāju izmanto programmatūru audiodatņu un videodatņu apstrādei. Šie rādītāji, salīdzinot ar 2016. gadu, ir nedaudz uzlabojušies. Savukārt ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot instalēt jaunu programmatūru vai lietojumprogrammu (32,6 %), mainīt programmatūras iestatījumus (16,6 %), lietot tekstapstrādes (42,9 %), un elektronisko rēķintabulu programmas (30,9 %).
Aptauja par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu veikta 2017. gada sākumā, un tajā piedalījās 5800 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Plašāka informācija par Informācijas sabiedrības statistikas rādītājiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Zinātne un tehnoloģijas (Informācijas tehnoloģijas)”.
Protams, ka palielināsies interneta lietotāju skaits, jo vecie cilvēki(respektīvi, tie, kas nelietoja vispār) nomirst un jaunā paaudze, kas nāk, jau noteikti lieto(vai lietos) internetu. Līdz ar to samazinās to cilvēku skaits kuri nelieto un palielienās tie, kas lieto internetu. Tāpēc arī procents palielinās.