Eiropas Savienība vēlas iegūt iespēju saņemt no Facebook, Google un citiem digitālo servisu gigantiem elektroniskus pierādījumus maksimāli īsā laikā. Turklāt pierādījumu dati būtu jānodod arī tad, ja tos pieprasa valsts, kurā neatrodas uzņēmuma serveri.
Pēdējo pāris gadu laikā Eiropā notikuši vairāki terorakti. 4. jūnijā Londonā teroristi ar auto ietriecās pūlī un, uzbrūkot ar nažiem, nogalināja 10 un ievainoja 48 cilvēkus. Dažas dienas agrāk Mančestrā terorists pašnāvnieks uzspridzinājās pēc koncerta, nogalinot 23 un ievainojot vairāk nekā simt cilvēkus.
Eiropas Komisija grasās tuvākajās dienās nodot izvērtēšanai veselas trīs datu pieprasīšanas iespējas, kas varētu sekmēt noziegumu atklāšanu un pat novēršanu. Kardinālākais plāns būtu ļaut policijai iegūt visu informāciju no “mākonī” glabātajiem datiem. Turklāt tiesībsargājošām iestādēm būs vienalga, kurā valstī dati tiek uzglabāti. Tehnoloģiju uzņēmumiem tos nāksies nodot policijai, ja vien uzņēmums vēlas turpināt darboties Eiropā.
Visreālākais Eiropas Komisijas plāns ietver jau minēto iespēju vienai valstij pieprasīt no citas dalībvalsts datu serveriem informāciju, kas tiek operatīvi nodota izmeklētājiem. Bet šis ir drīzāk uz brīvprātības principa balstīts likums. Otrā iespēja ir obligāts pieprasījums, kur datu glabātājam nav nekādas iespējas spirināties pretī datu nodošanai.
Tehnoloģiju uzņēmumi jau ir pateikuši, ka šāda iejaukšanās var radīt neuzticību viņu sniegtajiem pakalpojumiem, kas var nest milzīgus zaudējumus. Microsoft jau iepriekš ir tiesā uzvarējis ASV Tieslietu departamentu, lai nenāktos nodot tā rīcībā Īrijā uzglabātus e-pastus.
