Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā ar vairāk nekā 91 miljonu iedzīvotāju, Etiopijai ir 27. lielākā valsts pēc platības pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Etiopija ir trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita un 5. nabadzīgākā valsts pasaulē.
Iedzīvotāju nabadzība un interneta vājā pieejamība likusi veikliem darboņiem izveidot bankomātu tipa elektroniskos kioskus, kas ielādē nelegālas izcelsmes filmas tieši lietotāja USB atmiņā. Elektroniskie kioski izvietoti iepirkšanās centros.
Elektroniskajos kioskos ir pieejams milzīgs pirātisku filmu apjoms. Kioskos izmantojama elektroniska norēķinu sistēma, vienas filma iegāde maksā aptuveni 0.10 līdz 0.20 dolārus. Tāpat pieejamas arī dažādas spēles, Android lietotnes, mūzika u.c. pirātisks saturs.
Un kas traucē oriģinālā satura izplatītājiem piedāvāt ko līdzīgu par pieejamām cenām priekš nabadzīgās Etiopijas tautas?! Summas nav lielas, bet ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, apgrozījums tur var sanāk tīri labs! Nopelnītu gan autori, gan tautai būtu kāds ieguvums!
Tāpēc, ka masveidā sāks reģistrēt Etiopijas kontus, ka tas bija, kad rublis mainījās – daudzi taisija tos pašus RUS Apple ID un pirka dāvanu kartes, lai pa zemāku cenu tiktu pie satura.
Nu tos pašus antivīrusus un pat MS programmmatūru studentiem taču piedāvā par draudzīgām cenām, nu nav taču tā, ka mums būtu pilns ar mākslīgiem studentu kontiem!
Studentu auditorija un filmu/mūzikas/spēlišu(aplikāciju) auditorija nav veins un tas pats.
Pie tam MS programmatūru reti, kurš students pērk, tos pērk juridiskās personas.
“Latgalīte” Etiopijas gaumē. Savā ziņā viņiem pat veicās – USB stikos ir vairāk vietas un tos pēc vēlēšanās var pārrakstīt. Tiesa, nezinu kā tur ir ar vīrusu izplatību. Kopā ar nepārbaudītas izcelsmes saturu var dabūt arī franču iesnas.
Vēl atmiņā man ir laiks, kad pirātiskās spēles varēja “legāli” (lol) CD veidā nopirkt “Bērnu pasaulē”, pretī par to dabūjot pirkuma čeku. Uz vāciņa bija izlasāma instrukciaj, kā palaist spēli – “Zapustiķe Crack.exe” Pilnīgs “Čau”. Trakie 90’ie, ne? :) Pieļauju, ka vidusmēra Etiopijas cilvēku pirktspēja ir tik zema, ka MPAA un tamlīdzīgi parazīt-starpniek-kantori tur neko vēl ilgi nevaŗes padarīt un tādi automāti plauks un zels.
Galvenie klienti šādiem darboņiem bija bērni. Kaut gan tagad jau aktuālākas ir spēlītes telefonos!