Web Analytics
More
    Reklāma

    Filmu veidotāji sūdzēs tiesā Nīderlandes valdību par pirātisma aizstāvēšanu

    Jaunākie raksti

    Vairāki Nīderlandes filmu veidotāji un televīzijas satura radītāji sola sūdzēt tiesā savu valdību par augstajiem pirātisma rādītājiem valstī. Filmu industrijas pārstāvji uzskata, ka valdība pārāk vienaldzīgi attiecas pret pirātismu, dažbrīd pat ar savām darbībām iedrošinot digitālā satura pirātus un patērētājus.

    Nīderlande nav nekāds izņēmums, jo valsīt milzīgu popularitāti saglabā pirātiska satura lejupielādes. Daļēji šāda situācija izveidojusies, jo valstī pirātiskas lejupielādes ar likumu netiek uzskatītas par sodāmu rīcību. Tiesa, šo likuma normu izmainīja 2014. gadā, bet ieradumam ir liels spēks.

    Reklāma

    Jau pirms gada filmu industrija paziņoja, ka valdība pārāk slinki reaģē uz digitālo pirātismu, bet valdības pārstāvji šādus apgalvojumus noliedza. Tika paziņots, ka filmu izklaides industrija var droši vērsties pret katru digitālo pirātu individuāli, kas licis filmu veidotājiem sadusmoties. Tiek uzskatīts, ka filmu izklaides industrijai ir labas izredzes piedzīt no valsts zaudējumus tiesas ceļā.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    10 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Skābene
    14.03.2017 09:17

    “Filmu veidotāju sūdzēs tiesā Nīderlandes valdību par pirātisma aizstāvēšanu”
    Labais stils ir pārlasīt tekstu, pirms publicēšanas! Kļūdas ir arī tekstā, ja kas! ;)
    Varbūt kāds nav dabūjis savu rīta kafiju!?

    Daris
    14.03.2017 18:19

    Filmu industrijas pārstāvji uzskata, ka valdība pārāk vienaldzīgi attiecas pret pirātismu
    —————
    Labs piemērs tam, kādi tiesu darbi būtu gaidāmi, ja pieņemtu transatlantisko tirdzniecības līgumu –
    korporācijas iesūdzētu valsti par “pārāk lielo vienaldzību” pret to negūto peļņu.

    Valters
    15.03.2017 13:33

    Kur problēma izkonkurēt pirātismu? Vai šīs kompānijas piedāvā digitālā satura pietiekami lielu sortimentu par saprātīgu cenu poieņemamākvalitātē ar labu satura loģistiku?

    Lapsinieks
    15.03.2017 14:23
    Reply to  Valters

    katram ir sava izpratne par to, kas ir pieņemama cena.

    Deace Duck
    15.03.2017 15:51
    Reply to  Lapsinieks

    Es maksāju par internetu lai vairāk nemaksātu(vai arī ļoti maz) ne par ko.

    Lapsinieks
    15.03.2017 16:15
    Reply to  Deace Duck

    Tu tak saproti, cik maksātu internets, ja tur būtu iekļauts defoltā viss, kas attiecas uz jebko, kam ir kāda autorība? man ir nelabas aizdomas, ka nekad dzīvē neesi neko radījis tādu, kam ir autorība un vispār jelkāds materiāls novērtējums, ko tu, kā autors, vēlētos gūt. ZERO. Tu maksā par internetu, jo kāds velk vadus, liek serverus, raidītājus, laiž gaisā satelītus, rok oneānā kabeļus iekšā. Tu tiešām runā nopietni vai irgojies?

    Deace Duck
    15.03.2017 17:38
    Reply to  Lapsinieks

    1.Es saprotu
    2.Esmu radījis digitālus autortiesību subjektus
    3.Esmu maksājis lai rada digitālus autortiesību subjektus manām vajadzībām
    4.Es maksāju Akai, Laipai un Mikrekam, viņi maksā arī man
    5.Es zinu ka ir stulbeņi kas par digitālu saturu maksās naudu. Maksās jo ir stulbi
    6.Gudrie nemaksā vai arī izmanto iespējas maksāt cik vien maz iespējams
    7.Katrā jokā ir liela daļa patiesības
    8.Stulbeņi neizmirst bet vairojas, tātad digitālā komercija ir un būs, jo skat 5 punktu
    9.Šis ir cinisks bet līdz riebumam reāls skatījums uz dzīvi. Bez izskaistinājumiem

    Lapsinieks
    15.03.2017 18:20
    Reply to  Deace Duck

    pašos pamatos viss nepareizi, ja izejas uzstādījums ir – es jau maksāju par internetu – par pārējo lai maksā stulbeņi.

    Deace Duck
    16.03.2017 02:48
    Reply to  Lapsinieks

    Tieši tā. Vieni maksā lai citi nemaksātu.

    x
    15.03.2017 18:10

    zagt ir slikti, bla-bla-bla, bet jāsaka, ka daļā gadījumu producenti un industrijas darboņi ar skaistajiem deguniem paši eskalē problēmu, segmentējot piedāvājumu un nespējot izstrādāt vienkāršu cenu lapu, kas darbojas jebkur pasaulē.

    t.i. par cenu būtu varianti – man pat nebūtu iebeldumu, ja cenu valstij piesaista vidējai pirktspējai, vai pat nosaka vienotu uz visas planētas, bet trakākais jau ir tas, ka viņi paši tā samudžina licencēšanas shēmas, piedāvājot saturu vieniem reģioniem un liedzot citiem, liekot vispirms iet uz kino un tikai pēc tam izrādot mazajos formātos utt.

    nu johaidī, beidziet borēt smadzenes un saprotiet, ko īsti un kam jūs pārdodat un uz kādiem nosacījumiem.

    piemērs – criterion filmu serviss…ā, nu jau vairs nelamājas par Latviju…kazi, nākuši pie prāta.

    Reklāma