Latvija.lv lieto jau 700 tūkstoši, populārākais e-pakalpojums – dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana

9. februārī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē svinīgi tika parakstīts sadarbības memorands “Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā”. Memoranda dalībniekiem – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijai (LIKTA) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – pievienojušies Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības iestādes.

Latvija e-pakalpojumu izmantošanas jomā ir virs Eiropas vidējā līmeņa, uz ko norāda portāla “Latvija.lv” apkopotie dati. Unikālo lietotāju skaits no 2008. līdz 2016. gadam sasniedzis 700 tūkstošus, e-pakalpojumu lietošanas reižu skaits – 125 miljonus. Savukārt populārākais e-pakalpojums pēc tā lietošanas reižu skaita (271 000) jau ceturto gadu pēc kārtas ir “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”, kam seko “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem” (227 000) un “Mani dati iedzīvotāju reģistrā” (139 000).

“Neraugoties uz e-pakalpojumu lietošanas pakāpenisko pieaugumu, mēs nedrīkstam apstāties pie sasniegtā, tāpēc 2016. gadā sakārtojām portāla “Latvija.lv” normatīvo bāzi, kas ir pamats turpmākai portāla funkcionālai un saturiskai attīstībai. Apzināmies, ka Latvijas ekonomikas labvēlīgas vides veidošanā ir jāiesaistās gan valsts pārvaldei, gan arī uzņēmējiem un to apvienībām, tāpēc esmu gandarīts, ka iniciatīvā iesaistījušies tik daudzi uzņēmumu, asociāciju un izglītības iestāžu,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Memoranda mērķis ir stiprināt Latvijas IKT nozares attīstību un eksporta iespējas, nozares sniegto iespēju izmantošanu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, kā arī modernās sabiedrības un ekonomikas prasībām atbilstošas e‑pārvaldības attīstību un nostiprināt Latvijas valsts un ekonomikas starptautisko konkurētspēju.

“Svarīgi apzināties digitālās un datu ekonomikas sniegtos ieguvumus Latvijas tautsaimniecības attīstībā un globālas konkurētspējas veicināšanā. Digitālā un datu ekonomika radīs daudz jaunu darba vietu. Arī uzņēmumi būs tikai ieguvēji. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pērn veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti vairāk nekā 400 uzņēmumi no visas pasaules, liecina, ka uzņēmumiem ar spēcīgāku digitālo kompetenci ir par 9% lielāki ieņēmumi un par 26% lielāka vērtība,” uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

“Datu izmantošana un inovācijās balstītas tehnoloģijas, to ieviešana gan valsts pārvaldē, gan biznesā Latvijai ir vienīgais ceļš, kas ļaus kļūt par vienu no viedo tehnoloģiju līderēm pasaulē. Lai Latvija būtu datos balstīta valsts, nepieciešama cieša un reālos darbos balstīta IKT nozares, zinātnes un valdības sadarbība. Tieši universitātes kā neatkarīgas institūcijas, kurās ir koncentrētas zināšanas un kompetences visdažādākajās zinātņu nozarēs, var valsts un uzņēmumu uzkrātos datus pārvērst praktiski pielietojamā statistikā un risinājumos, vienlaikus nodrošinot gan konfidencialitāti, gan datu drošību,” stāsta Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizācija (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos un datos, tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība, kā arī to komercializācija.

Memorands paredz, ka līdz 2017. gada 1. jūlijam iesaistītās puses kopīgi izstrādās pasākumu plānu, kas palīdzēs sasniegt uzstādītos mērķus.

Memorandam pievienojās IKT nozares uzņēmumi, asociācijas un izglītības iestādes: “ABC Software”, “Analytica”, “Data Security Solutions”,  “Datakom”, “Datorzinību centrs”, Elektronikas un datorzinātņu institūts, “FILES.FM”, “iSoft Solutions”, komerccentrs “DATI” grupa, “Lattelecom”, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija, “Latvijas Mobilais Telefons”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Universitāte, Latvijas Zvērinātu notāru padome, “Lursoft”, “Microsoft Latvia”, biedrība “Par legālu saturu”, “RIX Technologies”, “Squalio Cloud Consulting”, “TILDE”, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultāte.