Nīderlandes Patērētāju un Tirgu regulators (Netherlands Authority for Consumers and Markets) ir aizliedzis T-Mobile operatoram Nīderlandē saviem klientiem piedāvāt mūzikas straumēšanas pakalpojumu par kura lietošanu netiek uzskaitīti patērētie dati.
Kamēr Eiropas Savienībā šajā jautājumā vēl nav skaidras nostājas, Nīderlandes tīmekļa neitralitātes likumdošana liedz piedāvāt šādus pakalpojumus, jo tas neļauj vienlīdzīgos apstākļos konkurēt citiem pakalpojumu sniedzējiem (šajā gadījumā, piemēram, Spotify vai Pandora).
“Nav tāda jēdziena kā bezmaksas dati. Šāds piedāvājums citus servisus padara dārgākus”, viedokli pauž regulatora pārstāvis Henks Dons.
T-Mobile savu “bezmaksas” mūzikas straumēšanas servisu klientiem sāka piedāvāt 10. oktobrī un tagad to nāksies slēgt. Ja tas netiks darīts, operatoram būs jāmaksā 50 tūkstoši eiro liela soda nauda par katru dienu, kad šāds pakalpojums tiek piedāvāts. T-Mobile plāno tiesāties un līdz tiesas spriedumam klientiem piedāvāt šo pakalpojumu.
Datu patēriņa neuzskaitīšana (zero rating) ir prakse, ko mobilo sakaru operatori piekopj, lai labāk konkurētu ar citiem pakalpojumu sniedzējiem un Latvijā šādus pakalpojumus varam novērot pie Bites. Šis operators īpaši uzsver, ka noteiktas mobilās lietotnes var lietot bez datu uzskaites. Pirms kāda laika Bitei bija sadarbība arī ar mūzikas straumēšanas servisu Deezer, taču tagad informācija par šo sadarbību operatora mājaslapā netiek uzsvērta.
Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ļoti liela nozīme ir aktīvam regulatoru darbam, jo gala patērētājs labprāt izvēlēsies maksāt mazāk pat neapjaušot kā šāds pakalpojums viņu ietekmē ilgtermiņā. Līdzīgi būtu jāizskauž mobilo sakaru operatoru piekopto “zemgalda” piedāvājumu sērgu.
Runaajot par shaadu praksi ko piedaavaa T-Mobile, kursh teica ka tas tiek piedaavaats bez maksas? Shajaa gadiijumaa man domaat, ka T-Mobile klienti par to maksaa jau meenesii savaa noteiktajaa liigumaa. Nekas tur nav bez maksas. Un protams ka raud Spotify un citi opedatori utml. Nez kaapeec par to neraud konkurenti, kas speej to piedaavaat jau kaa papildus servisu Amazon ar Prime, T-Mobile utml.
Paskaties uz to no šāda skatu punkta. Tev ir datu patēriņa ziņā rijīgs serviss par kura lietošanu operators neuzskaita datus un tad ir līdzvērtīgs serviss, kas piedāvā aptuveni to pašu, bet papildus vēl jāmaksā par datu patēriņu. Kuru variantu izvēlēsies vairums cilvēku?
Pie mums jau arī, laikam nav tāda ideāla datu tarifa telefonam. Man, piemēram, LMT interneta politika nepatīk – 2GB un tad bezlimita. Teorētiski vecāki ierakstās 1,5-2GB/mēnesi, bet maksāju par bezlimitu, jo cenas starpība starp piedāvājumiem nav tik, liela, ņemot vērā kā pēc 2GB iet uzreiz bezlimita variants. Bet es labprāt maksātu mazāk, jā būtu vēl kāds starpā datu plāns.
Bet runājot par tēmu – man vienmēr liekās, tas bezjedzigi Bites neuzskaitītie dati, lai gan kādam taksistam ar Waze tas varētu būt izdevīgi.
Jā, protams, Waze nekādus dižos datus nenorīs, tāpēc uzskati to drīzāk par mārketinga rīku.
Vai mēs dzīvojam PSRS vai Z. Korejā, kur ekonomiku vada komisāri, nevis uzņēmumu vadītāji? Ja uzņēmuma vadītāji grib, viņi var izdalīt savu naudu pretīmnācējiem – vai eirokomisāri viņiem to var aizliegt? Izrādās, ka var.
Nu, re, man jau likās, ka gala lietotājiem regulatora nostāju nesaprast. Ka tik īstermiņā kaut ko dabūt lētāk vai par velti.
> man jau likās, ka gala lietotājiem regulatora nostāju nesaprast
kāds te sakars ar regulatoru, ja mobilo pakalpojumu sniedzējs
a) sponsorē lietotāja trafiku noteiktām aplikācijām mārketinga nolūkos
vai
b) saņem naudu no konkrētas aplikācijas autoriem, lai to serviss būtu bezmaksas?
Runa nav tik ļoti par operatoriem kā servisiem, kas šādos pakalpojumos iepīti. Datu neuzskaitīšana tos nostāda nevienlīdzīgas konkurences apstākļos.
Nevienlīdzīgi apstākļi ir cilvēkam, kurš fizikālos procesus izskaidro kā radītāja gribas izpausmi un kura darbarīki atbilst viņa pasaules izpratnei, salīdzinot ar mūsdienu tehnoloģiskās sabiedrības cilvēku. Lūk, šeit ir milzu plaisa iespējās un milzu handikaps. Bet mūsdienas sabiedrības ietvaros ir tā, ka viens ierauga iespēju, bet otrs neierauga. Tāpēc jau Eiropa iet pa burbuli, ka komisāri un regulatori cenšas mākslīgi uzturēt vidi kā dārziņā bērniem ar īpašām vajadzībām kur visiem tiek vienādi daudz. Jebkurš primāts ar funktieri momentāli uzhako šo sistēmu un iemanās to izmantot savā labā, nevis integrēties un sadarboties. Jo dabā darbojas dabas, nevis komisāru noteikti likumi.
Turklāt dabai eksistē tikai likumi un nevis kaut kādas “tiesības”.
Tāpēc ļoti labi, ka mēs nedzīvojam pēc dabas likumiem.
A tu zināji, ka ES burkāns ir oga, nevis dārzenis!?Tikai tāpēc, ka spāņi vāra ievērījumu no burkāniem, bet regula par zaptēm saka, ka zapti var vārīt tikai no ogām, nevis dārzeņiem. Lai spāņi neapvainotos, regulā ieraksta, ka burkāns ir oga! :)
Patiesībā var redzēt ko pretēju, proti, ka EiroSavienība vēlas centralizēti regulēt visādu sekundāru figņu,
bet nebūt nevēlas tik pat centralizēti ar obligātām prasībām dalībvalstīm nodarboties ar visu tās pilsoņu sociālo pamatvajadzību apmierināšanu.
> Datu neuzskaitīšana tos nostāda nevienlīdzīgas konkurences apstākļos.
pilnīgas muļķības, 20-30 gadus atpakaļ uzskaitīja arī vadu trafiku. biznesa impotence, nevēlēšanās ieguldīt infrastruktūrā vai saslēgt izdevīgus līgumus nenozīmē konkurences kropļošanu.
Tad jau jebkāda sadarbība starp dažādiem kantoriem “nostāda nevienlīdzīgas konkurences apstākļos”.
Teiksim, Rimi nauda par degvielu Nestes benzīntankos (uz kuru veikalu tu iesi pēc tam, kad pielēji pilnu bāku?), utt.
Tak ja tev nepatīk, ka klienti tavu servisu neizvēlas, sadīlo pats ar operatoru. Negribi, nevari atļauties – tās ir tava biznesa problēmas, nevis mūsējās.
To daži nevar un negrib saprast, ka konkurence nekad nav vienlīdzīga! Kāds vienmēr būs priekšā citiem, tāpēc jau to sauc par konkurenci.
Tātad Tu uzskati, ka konkurence var būt dajebkādā formā un veidā? Un termins “negodīga konkurence” Tev ir svešs un kas nepieņemams? OK, tad nebrīnies, ka noteikti produkti vai pakalpojumi maksās vairāk, jo ražotāji izdomājuši vienoties par cenām. Tad nebrīnies, ka daļa pakalpojumu Latvijā nebūs pieejami, jo šeit pastāvošā konkurence robežojas ar bandītismu un tāpēc nav pat vērts smērēt rokas.
Kad runa iet par konkurences uzraudzību, tiek vērtēta tirgus daļa! Neesi sev uzdevis jautājumu, kāpēc Apple iet no rokas tas, ko Eiropas komisija nekad nepiedod Microsoft!? Pareizi, tirgus daļa Microsoft ir lielāka un Microsoft atrodas dominējošā stāvoklī ja salīdzina ar Apple. Kad Apple tirgus daļa izaugs, tad komisija drāzīs arī apple. Par ko tas liecina – par to, ka tiem, kas aug, tiek piemērots siltumnīcas režīms,kamēr tiem, kas jau ir izauguši, tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi, lai neaug vēl lielāki.
Kāpēc bite var dot bezmaksas internetu Deezerim? Tāpēc ka viņi ir melni un maziņi, salīdzinot ar LMT. Vai tas ir godīgi pret LMT? nē nav, bet konkurences padomes ieskatā no likuma viedokļa viss ir likumīgi!
Nu bet loģiski, ka mazajiem noder jebkura palīdzība, ko tie var saņemt.
Regulatoru es arī nekādi nesaprotu un nevaru saprast. Piemēram, liberalizējot elektroenerģijas tirgu mēs visi maksājam x2, turklāt maksājam par elektrību un vēl par pārvadi. Baigā jēga no tādas liberalizācijas, kur pārvades monopols tiek saglabāts Sadales tīklam!?
Nākamo liberalizē gāzes tirgu un tas pats scenārijs. Gāze maksā tik cik maksā, bet par sadali un pārvadi maksāsim vēl tikpat.
Vai man gala rezultātā regulators ir nodrošinājis zemāku cenu? Nē, jo es gala rezultātā maksāju vairāk. Bet ķeksīti var ievilkt, liberalizācija notikusi un nu mēs dzīvojam pēc brīvā tirgus kanoniem! Nu vismaz tā šķiet regulatoram.
Bet neviens jau neaizliedz veidot konkurenci citiem operatoriem – piedaavaajot ko liidziigu. Ja to cits operators nespeej, negrib tas nu ir vinju zinjaa. Piemeram Apvienotajaa Karalistee operators piedaavaa pa £25 meenesii neierobezhotu internetu TELEFONAA. (Ja saac izmantot telefonu kaa hotspot utml. un ir redzama liela datu pluusma, tad operators nogriezh aatrumu.) Paareejie operatori iespejams ko liidziigu piedaavaa zem letes, bet nu nosaciiti. Jo paareejiem operatoriem ir limits. Es lietoju EE, protams nesleepshu, ka viens no aatraakajiem mobilaa interneta datu apmainjas. Bet ir limits man meenesii 10Gb Un nav svariigi vai no datora, vai. Un savu laiku vinji piedaavaaja Deezer patstaaviigaa piesleeguma lietotaajiem bez maksas. Vodafone liidziigi kaa EE ir noteikts datu apjoms meenesii. Un ja atminja nevilj tad Vodafone piedaavaaja meenesii jau cenaa ko liidziigu. Paareejie operatori nesuudzas par shaadu praksi.
Mēs runājam par dažādām lietām.
Domāju, ka šis ir aktuāli visiem paterētājiem, jo liek padomāt , cik mēs pārmaksājam par trafiku mobilajiem operatoriem, ja viņi var atļauties uzsaukt 2+GB par strīmingu. Domāju peļņa ir 1000% vai vairāk…
neviens mums atklāti neteiks ciparus, bet nu padomāsim – tīkla infrastruktūru būvē, rēķinoties ka dārgākos tarifus izmantos mazāka daļa abonentu.
pēc tam, kad tā štelle jau sāk darboties, pamazām atpelnīt, nu kāda starpība vai tīkls izlaiž cauri x GB vai 2x GB? tas tiešām rada papildus izmaksas? tas ir kā glāze ūdens pie pusdienām – daži restirāni uzskata par pašsaprotamu ūdeni pasniegt kā pusdienu daļu, daži par to paprasa samaksu atsevišķi.
Pag, Eiropai vajadzētu noteikt, ka ūdeni vairs nedrīkst pasniegt bez papildus samaksas (bez atsevišķi norādītas, teiksim tā). Tas taču rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus!
ūdens nav lans piemērs. ūdens no krāna vai pudeles? Dve boļšije razņici.
Nu, kāda starpība. Ūdens no krāna arī netek par baltu velti, un filtrs caur kuru tas iztek, arī nenokrīt no debesīm un citrona šķēle, ko tajā iegriež, arī kaut ko maksā. Iedosi šādu lēto ūdeni (salīdzinot ar franču/itāļu minčiku mazizmēra stikla pudelē) un kaimiņš, kurš par to pašu filtrēto ūdeni prasa eur0.5, uzreiz kliegs ka tu čakarē laukā viņa biznesu.
> nu kāda starpība vai tīkls izlaiž cauri x GB vai 2x GB? tas tiešām rada papildus izmaksas?
pag, tīkla caurlaidība ir diezgan saistīta ar infrastruktūrā ieguldīto naudu. tāpēc jau tie, kas nerēķinājās ar ineta popularitāti un nožmiedzās, tagad lobē caur komisāriem un bļauj par ‘negodīgu konkurenci’.